Skandāls adventistu baznīcā: žurnālists Aidis Tomsons atsakās pakļauties iesīkstējušām dogmām

Pagājušajā nedēļā uz visnotaļ dīvainas 47 Rīgas 1.adventistu draudzes locekļu sūdzības pamata Latvijas adventistu Draudžu savienības padome uz trīs mēnešiem no amata atstādināja draudzes mācītāju Ivo Rodertu. Iespējams, šis ir tikai sākums baznīcas vadības represijām pret priekšniecības iesīkstējušām dogmām nepakļāvīgo draudzes vadītāju.

No galvaspilsētas centra padzen populāru mācītāju

Rodertu no draudzes gana amata atstādināja visnotaļ naski un pat zināmā slepenībā. Draudžu savienības padomes sēdē 17. februārī, kur nolēma no amata atstādināt mācītāju, piedalījās tikai astoņi no 11 tās locekļiem, uz tās sēdi nebija uzaicināts arī pats nežēlastībā kritušais mācītājs Roderts, kuram par degradāciju paziņoja tikai nākamajā dienā, bet draudzei par to kļuva zināms vēl vairākas dienas vēlāk – dievkalpojumā pagājušās nedēļas nogalē.

Jāteic, ka Roderts ir visai populārs mācītājs. No 1997. gada līdz 2013. gadam viņš kalpoja vairākās Kurzemes draudzēs – Liepājā, Aizputē, Priekulē, Saldū un Ezerē, bet pēc tam kļuva par Latvijas centrālās adventistu draudzes - Rīgas 1. draudzes (darbojas Rīgā, Baznīcas ielā) mācītāju. Savulaik adventistu vadība viņu pārcēla no Kurzemes uz Rīgu, lai viņš varētu ticību sludināt galvaspilsētas centrā, kur viņa auditorija būtu daudzkārt lielāka.

Viens no lielākajiem grēkiem – „Līvu” hīta „Eglīte” dungošana

Bet nu, cik var noprast pēc internetā pēdējās dienās publicētās informācijas, Roderts, tēlaini izsakoties, saņēmis kājas spērienu pa pēcpusi no baznīcā pie varas esošajiem dogmatiskajiem konservatoriem. Viņi mācītājam pārmet to, ka viņš nepiekrīt tam, ka katoļu pāvesta cepures iekšpusē sarežģītā matemātiskā formulā iekodēts Sātana skaitlis – 666, ka viņš nesludinot drīzu pasaules galu, kā tas pareģots Jāņa Atklāsmes grāmatā, ka ieviesis vecākai paaudzei nepieņemamus jauninājumus dievkalpojumu kārtībā un ka sludina ekumēnismu – sadraudzību ar citām kristīgajām konfesijām, nevis atbalsta adventistu noslēgšanos šaurā kopībā.

Tāpat viens no mācītāja lielākajiem grēka darbiem esot rokgrupas „Līvi” dziesmas „Eglīte” iekļaušana Ziemassvētku dievkalpojumā. Pie tam, mācītājs ne tikai to atļāvis, bet pat uz sintezatora līdzi spēlējis „Eglītes” melodiju. Te nu mācītāju aizstāv pazīstamais radiožurnālists, kurš vienlaicīgi ir arī aktīvs adventists, Aidis Tomsons. Viņš atzinies, ka „Eglīti” draudzes dievkalpojumā atskaņoja pēc viņa ierosmes.

Savukārt draudzes locekļi savā sūdzības rakstā norāda, ka „šajā dievkalpojumā bija visa kā, izņemot pašu Kristu!”

Aidis Tomsons atsakās pakļauties baznīcas iesīkstējušām dogmām

Jāteic, ka sūdzmaņu vēstulē baznīcas vadībai netrūkst skarbu apvainojumu. Lūk daži citāti:

* „Svētrunās pārsvarā izskan mācītāja personīgais viedoklis, kuru centrā nav Dieva Vārda skaidrā vēsts.”

* „No mācītāja puses tiek realizēts autoritārs vadības stils, liedzot uzrunas iespējas konkrētiem kalpotājiem.”

* „Mācītājs Roderts izteicās, ka adventistu mācība par antikristu un zvēra skaitļa skaidrojumu ir izdomājums un to nedrīkst sludināt, sakot: „Es nestāstīšu draudzei pasakas”.”

* „Esam ienākuši adventistu draudzē, uzticoties Dieva Vārdā pamatotajai mācībai, un vēlamies palikt šajā skaidrajā mācībā, nevis sekot mācītāja Roderta „progresīvo un cilvēcisko ideju labirintos”, ko šobrīd dzirdam Sabata dievkalpojumos”.

Uz šādu un līdzīgu argumentu pamata Adventistu baznīcas vadība pagājušajā nedēļā no amata uz vairākiem mēnešiem atstādināja Rodertu. Pēc visa spriežot, baznīcas vadība cer, ka šis lēmums būs „audzinošs pasākums”, kas Rodertam liktu atgriezties „patiesās ticības” apskāvienos.

Protestējot pret baznīcas vadības vēlmi atbrīvoties no mācītāja Rodertu, viens no publiskajā telpā pazīstamākajiem Latvijas adventistiem – radiožurnālists Aidis Tomsons turpmāk atteicies darboties baznīcas oficiālajā izdevumā „Adventes Vēstis” un izveidojis no baznīcas vadības neatkarīgu interneta mediju „Vēstis Adventistiem”.

Slavē baznīcas vadības degradēto mācītāju

Tikmēr internetā atbalstu Rodertam izsaka ierindas adventisti un viņa kolēģi no citām konfesijām. Lūk, daži ieraskti sociālajā tīklā „Facebook”:

Jānis Lukševics:  „Ivo Roderts ir viens no labākajiem un kolorītākajiem adventistu mācītājiem Latvijā. Ne velti bīskaps Viesturs Reķis viņu izvilka no laukiem un Liepājas, kur, tiesa gan, Ivo ļoti labi jutās, lai Rīgā, centrālajā draudzē, būtu tas labākais.

Ivo piemīt savs pragmatiskums un citāds, bet argumentēts redzējums uz lietām. Kad uzzināju, ka Ivo pārcelsies uz Rīgu, uzreiz sapratu, ka šeit viņš ilgi nenoturēsies un pārcels viņu kur citur, jo viņam ir savādāka domāšana un redzējums, rīdzinieki var to nesaprast. Žēl, ka viss notiek tā.

Kāpēc viss notiek tādā slepenībā, pie tam nepilnā draudžu savienības padomes sastāvā? No kā mūsu baznīca baidās? Man neviens nedod iespēju izteikties. Un, draudzē nav tikai 47 draudzes locekļi. Savās domās pieļauju dažus no tiem, kuri tie varētu būt... Skumji. Tādēļ mana sieva negrib uzņemties kora organizēšanu 1. draudzē, ko Ivo piedāvāja. Jo draudzes vidū ir tādi, kuri ir, teikšu godīgi - burta kalpi.”

Krišjānis Rekis: „Tā vienmēr ir, ja kāds kaut ko dara, kas nes rezultātu - kādam tas nepatiks! Tad sākas sūdzības un viss pārējais. Visbiežāk tas ir tāpēc, ka cilvēki ieslīguši savā komforta zonā. Beidzot kāds, kurš runā un ar savu runu liek aizdomāties, apgrūtina tos, kuri vienkārši nāk un atsēž savu ieplānoto laiku. Viņiem tas nepatika - radās iesniegums, vēstule.

Ivo runā no sirds un viņa dotais vēstījums nu nekad nav bijis sarežģīts, bet gan pārdomu rosinošs - tas gan. Vienkārši patiesība ir tāda, ka šiem 47 negribas domāt vai dzirdēt ko jaunu, varbūt dzirdēt ko tādu, kas viņiem personīgi nav pa prātam.”

Santa Zaķe: „Bieži pēc Ivo svētrunām biju ar sajūtu - kaut šīs svētrunas būtu dzirdējuši mani draugi! Tie, kuri vēl nezin par Jēzu, kuri netic Viņam. Jo tās vienmēr bija pārliecinošas, viegli saprotamas un ieintriģējošas - veicināja vēlmi priecīgo vēsti dzirdēt vēl. Tieši subjektīvais viedoklis padarīja svētrunas „dzīvas”! Paldies, Ivo!”

Vai šķelšanās nelielajā Adventistu baznīcā

Latvijā Adventistu baznīca nekad nav bijusi sevišķi liela, bet tā ir viena no mūsu valsts sešām tradicionālajām kristīgajām konfesijām, līdzās katoļiem, luterāņiem, baptistiem, pareizticīgajiem un vecticībniekiem. No pārējiem kristiešiem adventisti atšķiras ar to, ka viņi svēto dienu jeb sabatu svin nevis svētdien, bet gan sestdien. Līdz šīm adventisti īpaši publiski neizcēlās ar skandāliem un viņi darbojās visnotaļ sevī noslēgtā kopienā.

Septītās dienas adventisti uzsver divas atziņas - sabata svinēšanu, kas ir sestdiena pēc Rietumu pasaules kalendāra un Kristus drīzu atkalatnākšanu. Tāpat kā citi protestanti, arī adventisti par savas ticības pamatu uzskata Bībeli.

Latvijā ir ap 4000 adventisti, kas apvienojušies 52 draudzēs, kuras apkalpo 18 mācītāji un 20 palīgmācītāji. Pasaulē kopumā ir ap 18 miljoniem adventistu. Adventisma novirzienu kristīgajā baznīcā 19. gadsimta trīsdesmitajos gados izveidoja amerikāņu baptistu sludinātājs Viljams Millers, kurš izrēķināja, ka Jēzus uz Zemes atgriezīsies 1844. gada 22. oktobrī. Kad noliktajā datumā ticīgie nepiedzīvoja fizisku Jēzus Kristus atnākšanu, tad adventisti pareģojumu „pārstrādāja”, 1844. gada 22. oktobri pasludinot par garīgās atdzimšanas sākumu, kad Jēzus debesīs uzsāka īpašu kalpošanu cilvēcei. Baznīcas nosaukums cēlies no latīņu vārda „adventus”, kas nozīmē „atnākt”.