Eksperts: Baltijas valstu drošībai nepieciešami sabiedrotie, lai izdzīvotu

Diskusijā "1918-2018: Stratēģisko mācību gadsimts" viņš uzsvēra, ka no 100 gadu vēstures var mācīties daudz, taču galvenā stratēģiskā mācība ir tā, ka no vēstures nepieciešams mācīties un iemācīties pareizās mācības. Viņš vērsa uzmanību uz to, ka 1918.gadā un 1920.gadā Baltijas valstis uzvarēja karu pret boļševikiem, pateicoties ideālistiem nevis reālistiem.

"Vēlāk tieši reālisti zaudēja Baltijas valstu brīvību 1939.un 1940.gadā. Vēl viena mācība ir būt pacietīgiem, jo 1940.gadā ASV runāja par to, vai drīkst atzīt Baltijas valstu okupāciju, bet bija vajadzīgi 50 gadi, lai atgūtu neatkarību. Šajā ziņā var vilkt paralēles ar Krimas okupāciju un tās atzīšanu vai neatzīšanu," teica eksperts.

Pēc Sakova domām, Baltijas valstīm nevajadzētu domāt, ka tās ir pilnīgā drošībā, jo ir daudz problēmu un daudzas lietas aizsardzībā trūkst - ne tikai kareivji, bet arī dažādas militārās sistēmas. Tikmēr eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga norādīja, ka kareivju skaitam Baltijas valstīs nav liela nozīme. "Galvenais ir par tas, ja ASV vai britu kareivis tiek nogalināts Baltijā no Krievijas puses, tas ir kara pieteikums un nav svarīgi, cik kareivju te atrodas," atzīmēja eksprezidente.

Savukārt gan bijušais Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs, gan eksprezidente aicināja mācīties no kļūdām, kas saistītas ar Molotva Rībentropa paktu. "Svarīgākā Eiropas un mūsu reģiona mācība ir tā, ka jāuzmanās no situācijām, kāda radās pēc Molotova Rībentropa pakta. Tāpat ir jāsaprot, kuri ir mūsu politiskie draugi un no kuriem ir jāuzmanās," uzsvēra Macerevičs.

Savukārt Vīķe-Freiberga atzīmēja, ka no pakta var izdarīt daudzus secinājumus. Pēc eksprezidentes domām, izpatikšana pretiniekam var būt ļoti bīstama spēle, jo rada ilūziju, ka problēma ir atrisināta. "Ja neesam uzmanīgi pret draudiem, sākam domāt, ka pretinieks pret mums būs labs, bet mēs nedrīkstam ieslīgt pašapmierinājumā," sacīja Vīķe-Freiberga.

Pēc viņas domām, galvenā mācība, simts gadu laikā ir tā, ka cilvēkiem ir brīži, kad ir iespējas mainīt vēsturi, un tas ir tikai jāvēlas. "Cīņa par neatkarība vai individuālajām tiesībām ir kas tāds, kam jābūt visas tautas sirdī. Tautai jādomā par labāku situāciju, varbūt jādomā kaut vai tikai par ideju par labāku nākotni," norādīja eksprezidente.

Viņasprāt, mazas nācijas ne vienmēr var ietekmēt to, kas notiek pasaulē, tādēļ tām ir jāpielāgojas. Arī starpkara periodā Latvija bijusi cerību pilna un cerēja, ka kaimiņi to neapdraudēs, skaidroja Vīķe-Freiberga, piebilstot, ka Baltijas valstu suverenitāte tomēr netika respektēta.

Viņa pauda prieku par to, ka Latvija ir dala no Eiropas Savienības (ES) un NATO, taču vēlētos lielāku solidaritāti un sadarbību gan ES, gan NATO, gan Latvijā. "Baltijas valstu kopuzņēmuma "RB Rail" vadītājas Baibas Rubesas aiziešana un viņas pamatojums saistībā ar nespēju sadarboties Baltijas valstu starpā, liek domāt par tendenci uz patmīlību un centrēšanos uz sevi, kas neļauj skatīties plašāk un ir drauds Eiropai," piebilda Vīķe-Freiberga.

Jau vēstīts, ka Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šodien un 29.septembrī norisinās ikgadējs augsta līmeņa drošības un aizsardzības forums "Rīgas konference 2018".

Konference pulcēs gandrīz 800 dalībniekus no visas pasaules. Latvijas Transatlantiskās Organizācijas rīkotā konference, sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju un Latvijas Aizsardzības ministriju, ir veidojusi ārlietu politikas debašu ietvaru Baltijas jūras reģionā kopš 2006.gada.

Konferences diskusijas tiks straumētas tiešraidēs "Rīgas konference 2018" mājaslapā "www.rigaconference.lv" un sociālā tīkla "Facebook" lapā, kā arī informatīvo partneru portālos.