"EK sasniegums - pulksteņa režīma maiņa" - Latvijas EP deputātiem dalītas emocijas saistībā ar Junkera uzrunu

Kā informēja EP Informācijas birojā Latvijā, eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK) uzskata, ka, ironiski sakot, "EK lielākā prioritāte un sasniegums, šķiet, ir pulksteņa režīma laika maiņa". Viņš norāda, ka pilnīga Krievijas nepieminēšana Junkera runā liek uzdot jautājumu, vai ES attieksme pret agresiju Ukrainā ir mainījusies vai arī šis jautājums ir atlikts.

"Būtībā vienīgās pozitīvās prioritātes ir tās, kas jau ir sagatavotas, proti, atbalsts robežsardzei, pretterorisma jautājums vai atbalstoša nostāja ES cīņā par ilgtspējīgu vides politiku. Taču jauna politiska vēstījuma vai enerģijas EK priekšsēdētāja runā nebija pilnīgi nekādas. Tas ir arī simboliski, ka dienā, kad Junkers piemin Eiropu vienojošās vērtības, viņa politiskais spēks - Eiropas Tautas partija - nostājas pret daļu ES pilsoņu un savu biedru ar Ungārijas situāciju saistītajā balsojumā," uzskata Zīle.

Junkera vietā deputāts noteikti pieminētu naudas atmazgāšanas problemātiku, kas saistīta ne tikai ar Latviju, bet ir nozīmīga visā Eiropā, taču Junkers to nav pieminējis. "Tā vietā Junkers atkal min kvalificēta balsu vairākuma sistēmas izveidi virknē dalībvalstu kompetencē esošos jautājumos, būtībā sakot, ka ar "mazajiem" nerēķināmies, "mazajiem" būs iespēja pievienoties tā saucamajam kvalificētajam balsu vairākumam. Runājot par Latviju un Baltiju, labā ziņa ir tā, ka Junkers šogad Baltiju nesajauca ar Balkāniem, proti, viņš mūs nepieminēja nemaz," teica eiroparlamentārietis.

Savukārt Inese Vaidere (V) skaidroja, ka šogad Junkera runa šķita vairāk emocionāla nekā konstruktīva, un tajā netika iezīmēti daudzi konkrēti darbības virzieni, bet to varot saprast, jo nākamgad būs jauna EK un arī jauns EK priekšsēdētājs. Viņa pauda atbalstu Junkeram, ka pilsoņu drošībai ir jābūt prioritātei, norādot, ka EK priekšsēdētājs ir apņēmības pilns spēcināt Eiropas robežu un krasta apsardzi, un jau līdz 2020.gadam tajā nodarbināt 10 000 robežsargu.

Junkera piedāvāto aliansi starp Eiropu un Āfriku deputāte vērtē kā atbalstāmu ideju, it īpaši kontekstā ar migrācijas krīzes risinājumiem, tomēr būs nepieciešams ļoti rūpīgi kontrolēt līdzekļus, kas tiek piešķirti Āfrikas valstīm, viņa uzskata. Deputāte arī pauda prieku, ka Junkers kā vienu no savām prioritātēm ir izvirzījis vienošanās panākšanu par ES daudzgadu budžetu līdz 2019.gada maijam.

"Šīs ir ļoti labas ziņas, jo dalībvalstīm ir jāsasparojas un jāpanāk vienošanās pēc iespējas ātrāk, lai līdzekļi arī Latvijas lauksaimniekiem, jauniešiem un uzņēmējiem pēc 2020.gada nonāktu bez kavēšanās. Tāpat atzinīgi vērtēju Junkera centienus eiro padarīt par pasaules valūtu un nostiprināt mūsu valūtas globālo pozīciju. Eiro jābūt stabilai valūtai, kas spēj izturēt dažāda veida satricinājumus," sacīja eiroparlamentāriete.

Tomēr, lai gan Junkers minēja, ka nepieciešams tuvināt Eiropas Austrumus un Rietumus, praktiskus priekšlikumus viņa runā deputāte nesaklausīja. Viņai radies iespaids, ka Junkers joprojām nespēj izprast Eiropas valstu dažādību, piemēram, attiecībā uz viņa aizstāvēto migrācijas politiku, tajā skaitā jaunu migrantu uzņemšanu. Vaidere arī neatbalsta pārnacionālos sarakstus EP vēlēšanās, jo ar šādiem sarakstiem ieguvējas būtu tikai Eiropas lielās dalībvalstis. Tāpat ar piesardzību viņa raugās uz Junkera ierosinājumu atteikties no valstu vienprātības svarīgu jautājumu pieņemšanā, jo tas nedrīkstētu notikt uz mazo dalībvalstu rēķina.

"Attiecībā uz ikgadējo pulksteņa pārgriešanu, neuzskatu to par tik nozīmīgu problēmu, lai to pieminētu ikgadējā runā. Tomēr, ja tiek lemts par atteikšanos, tad uzskatu, ka Latvijā vajadzētu palikt pie vasaras laika, jo šī papildus saules gaismas stunda vasaras vakaros, kuru iegūstam, pārgriežot pulksteni, mums ir ļoti svarīga. Lai arī Junkers pieskārās viltus ziņu problēmai, viņš nerunāja par Krievijas pieaugošo iejaukšanos Eiropas iekšējās lietās, kas izpaužas arī kā atbalsts populistiem, kiberuzbrukumi un manipulēšana ar mūsu enerģētisko atkarību," uzsvēra Vaidere.

Tikmēr Artis Pabriks skaidroja, ka Junkera runu vērtē atzinīgi, kaut gan tā, pēc deputāta domām, varēja būt enerģiskāka un bija pārlieku optimisma pilna. Apsveicams esot Junkera izteiktais atbalsts tālākai Eiropas ārējo robežu un krasta apsardzes stiprināšanai, līdz 2020.gadam papildus nodrošinot 10 000 robežsargu. Tomēr jautājums, vai un kā tik īsā laikā šis solījums ir īstenojams, vaicāja deputāts, norādot, ka drošības stiprināšanā būtiska ir arī nelegālo migrantu atpakaļ atgriešanas veicināšana, kas līdz šim nav sekmējusies pietiekami labi.

Viņaprāt, atbalsts ārējo robežu stiprināšanai noteikti ir Latvijas interesēs, jo Latvijas austrumu robeža ir arī ES ārējā robeža. Papildus finansējuma piešķiršana šim projektam dos iespēju stiprināt arī Latvijas robežapsardzības spēkus. Savukārt atbalsts Eiropas drošības stiprināšanai un pieejamais finansējums Eiropas aizsardzības fondā sniegs papildu atbalstu arī Latvijas aizsardzības nozarei gan infrastruktūras uzlabošanai, gan pētniecībai, pauda Pabriks.

Junkera vietā EP deputāts būtu skaidri norādījis uz to, kas līdz šim darīts nepareizi, jo tikai pēc savu kļūdu atzīšanas ir iespējams virzīties tālāk, uzskata eiroparlamentārietis. Kā piemēru viņš minēja novēlotu risinājumu meklēšanu migrācijas un integrācijas problēmām.

Andrejs Mamikins norādīja, ka Junkers ar šo uzrunu atvadījies, proti, uzruna bijusi kā viņa politiskais testaments, kuru viņš simboliski nodeva nākamajam EP, ES Padomei un nākamajam EK priekšsēdētājam. Galvenās vēstījuma vadlīnijas, pēc Mamikina domām, bija, ka vai nu ES ir jānostājas uz kājām, jāveido rīcībspējīga ārpolitika, jāstiprina uzticība savai valūtai, jāatbrīvojas no ilūzijām, vai nu projekts neizdzīvos.

"Junkers deva signālu, ka ES dalībvalstīm ir jāizlemj, kādu nākotni tās izvēlas: ES turpmāku vājināšanu un nāvi vai ES turpmāku stiprināšanu, kas nozīmē virzību uz federatīvas valsts izveidi. Latvijā ir nepieciešamas iekšējas debates par šo jautājumu. Pagaidām vērojams maldīgs priekšstats, ka pastāv kāds trešais variants - kaut kas vidējs starp abiem augstāk minētajiem," pārliecību pauda Mamikins.

Savukārt Krišjānis Kariņš (V) vērsa uzmanību uz to, ka šis ir visnotaļ zīmīgs laiks ES un Latvijai, gan saistībā ar gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, gan EP vēlēšanām nākamā gada maijā. "Jāatzīst, ka mēs esam ļoti daudzu izaicinājumu priekšā, bet viens no tiem ir populisma uzvaras gājiens. Sākot ar ekonomisko krīzi, kas rezultējās ļoti daudzu cilvēku neapmierinātībā visās ES dalībvalstīs, un arī "Brexit" balsojumā, mēs esam cīnījušies ar tās radītajām sekām, nevis cēloņiem. Mēs šajā laikā esam rūpējušies, lai valstu finanses būtu sakārtotas, bet pārāk maz pievērsuši uzmanību tam, kādas sekas šie lēmumi radīs plašākā sabiedrībā," teica Kariņš.

Viņaprāt, "valstu finanses izskatās labi", bet ļoti daudz cilvēku joprojām ir neapmierināti un uzlabojumus savās dzīvēs neizjūt. Tas ir bijis pamats populistu popularitātes pieaugumam. Tāpēc jākoncentrē uzmanība uz cēloņiem un daudz cītīgāk jāizvērtē lēmumu ietekme uz sociālo sfēru, tā apturot populisma tālāku uzplaukumu Eiropā, norādīja eiroparlamentārietis.

Sandra Kalniete (V) uzsvēra, ka ir trīs svarīgākie priekšlikumi Junkera runā, kurus viņa atbalsta un uzskata par īpaši nozīmīgiem Latvijai. Pirmais no tiem ir pieņemt virkni Eiropas kopējās ārpolitikas un nodokļu politikas lēmumu ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumum, sacīja politiķe, skaidrojot, ka tādā gadījumā, piemēram, ka neviena dalībvalsts, kurai ir kādas īpašas intereses vai īpašas ietekmes no kādas trešās valsts, vairs nevarētu bloķēt ES lēmumu par sankcijām vai uzsākt humanitāru misiju, vai balsot ANO, teica deputāte.

Otrais Junkera runā saklausītais priekšlikums, kuru Kalniete atbalsta, ir "Eiropas līmenī aizsargāt demokrātiskos procesus dalībvalstīs, [nodrošināt] brīvas un taisnīgas vēlēšanas, [cīnīties] pret naidīgu ārvalstu un vietējo oligarhu manipulācijām". Tas nozīmētu, piemēram, Eiropas līmeņa rīcību tiešsaistes politiskās reklāmas pārredzamībai, vēlēšanu aizsardzībai no kiberuzbrukumiem.

Treškārt, Kalnietei pareizs licies Junkera paustais par nepieciešamību apturēt neregulētas migrācijas plūsmu uz Eiropu un aizsargāt pret tās sekām. "Tas ir, nostiprināt Eiropas ārējas robežas apsardzi, par 10 000 palielinot Eiropas "Frontex" aģentūras robežsargu skaitu un palīdzēt dalībvalstīm raiti izskatīt patvēruma pieprasījumus un repatriēt nelegālos migrantus," skaidroja Kalniete.

Ar migrācijas izaicinājumu ir saistīta arī iniciatīva stiprināt partnerību ar Āfriku, pauda deputāte. "Ja šajā partnerībā neizdosies radīt miljoniem jaunu darbavietu un pakāpeniski palielināt labklājību, ne daži, bet desmiti miljonu cilvēku no Ķīnas "apsaimniekotas" Āfrikas tuvākajās desmitgadēs klauvēs pie Eiropas durvīm vai bez klauvēšanas dosies pāri robežām," brīdināja Kalniete, piebilstot, ka tas var novest pie iekšējo robežu un konfliktu atjaunošanās Eiropā.

Viņasprāt, simboliska ir Junkera apņemšanās mazināt plaisu starp Eiropas Rietumiem un Austrumiem, tomēr tas nebūtu viegli, ņemot vērā, ka Junkers skaidri paudis atbalstu EK centieniem piespiest Poliju un Ungāriju ievērot EK un Eiropas Tiesas izpratni par likuma varas un mediju brīvības principiem, teica Kalniete.

Tikmēr Iveta Grigule aicināja nepārspīlēt EK priekšsēdētāja ziņojuma un EP debašu praktisko nozīmi. "To, ka Briselei pašlaik ir aktualitāšu topā, piemēram, migrācijas ierobežošana un ES ārējo robežu aizsardzība, cilvēki, kas seko līdzi politikai, zināja arī bez šīm debatēm. Taču par to, vai pēc kaismīgajām runām sekos praktiska rīcība, kas radikāli izmainīs situāciju, es ļoti šaubos. Lielais ES kuģis gan joprojām turas uz ūdens, taču tas nav manevrētspējīgs, un runas nespēj mainīt tā inerci. Turklāt kapteinis gan vēl spēj parunāt par to, kur un kā būtu jāstūrē, taču pati stūres pagriešana viņam jau ir pārāk smaga nasta," uzsvēra deputāte.

Viņasprāt, raugoties no Latvijas interešu viedokļa, Latvijas prioritātes ir "budžets, budžets un vēlreiz budžets". Tas, kā tiks sadalīti līdzekļi, cik un kādus maksājumus saņems lauksaimnieki, cik liels būs Kohēzijas fonda finansējums, cik lielu finansējumu varēs novirzīt sociālajiem projektiem veselības aprūpes un labklājības paaugstināšanas sfērās, ļoti būtiski ietekmēs Latvijas tautsaimniecības attīstību nākamajos gados, uzskata politiķe. Pašlaik tādas ES problēmas kā migrācija un cīņa pret terorismu Latvijai nav tik aktuālas, norādīja Grigule.