Ignorējot Satversmes tiesas aizliegumus, "Latvijas Krievu savienība" par līderi ceļ Ždanoku

Pārbaudot pieteikto kandidātu, Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) jāpārliecinās ne tikai par to, vai ar tiesas spriedumu ir konstatēta personas aktīva darbība apstrīdētajā normā minētajās organizācijās, bet arī par to, vai persona ar savu rīcību vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus, spriedumā atzīmēja ST.

Saskaņā CVK iesniegto sarakstu, no LKS 13.Saeimas vēlēšanās startēs kopskaitā 84 kandidāti. Aiz Ždanokas LKS Vidzemes saraksta augšgalā ierindoti Andris Tolmačovs, Elīna Čujanova, Aleksandrs Klapins un Ludmila Rodionova.

Savukārt Rīgas 30 kandidātu garā saraksta augšgalā ir Eiropas Parlamenta deputāts un partijas nominālais premjera amata kandidāts Andrejs Mamikins, kuram seko Irina Bobkova, Aleksandrs Kuzmins, Aleksandrs Filejs, kādreizējais Rīgas domes un Saeimas deputāts Jakovs Pliners, bijušais Saeimas deputāts Vladimirs Buzajevs, bijusī Rīgas domes deputāte Natālija Jolkina, LKS valdes loceklis Aleksandrs Gamaļejevs, Dmitrijs Šandibins, kā arī kādreizējais "Saskaņas" politiķis Dmitrijs Sisoļatins.

LKS Zemgales saraksta līdere ir Aizkraukles novada domes deputāte Ludmila Ušakova, bet tālāk pieteikts Latvijā līdz šim nereģistrētās "Latvijas Sabiedrisko organizāciju padomes" koordinators Viktors Guščins, Sergejs Volkovs, Jelgavas Krievu kultūras biedrības "Veče" izpilddirektore Valentīna Kudrjavceva un Deniss Ignatjevs.

Partijas Latgales saraksta līdere ir LKS valdes locekle Jevgēņija Krjukova, kurai sarakstā seko valdes loceklis Aleksandrs Ļivčaks, Aleksandrs Vasiļjevs Anita Daukšte un Andrejs Smirnovs.

Savukārt no Kurzemes LKS pārstāvēs astoņi partijas pārstāvji - Elita Kosaka, Žanna Muzikantova, Tamāra Šustova, Nelli Kujavska, Ilona Titarenko, Valentina Lišeņa, Konstantīns Boroņins un Nataļja Bernatska.

LKS pārstāvji savā priekšvēlēšanu programmā norāda, ka partija aizstāv Latvijas krievu kultūrlingvistiskās kopienas intereses, kā arī ir atvērta visiem labas gribas cilvēkiem, kuri ir gatavi cīnīties un uzvarēt cīņā par ikviena cilvēka tiesībām un pašcieņu. LKS uzsver, ka tās mērķis ir panākt visu valsts iedzīvotāju līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem, neatkarīgi no izcelsmes un dzimtās valodas.

Tajā pašā laikā partijas programmā minēts, ka tās pārstāvji necer uz iekļūšanu valdībā. "13. Saeimas pilnvaru laikā neviena no nacionālo minoritāšu partijām neveidos Latvijas valdību, jo etniskās diskriminācijas sistēma to nepieļauj. LKS piedalīšanās šajās vēlēšanās mērķis ir atjaunot Saeimā frakciju, kuras uzdevums būs cīņa par krievu izglītības saglabāšanu," teikts LKS 4000 zīmju programmā.

Tāpat programmā minēts, ka partija turpinās rīkot arvien stiprākas masu akcijas pilsētu ielās. LKS sola, ka: "Balstoties uz krievu protesta kustību, mēs uzbūvēsim Latvijā pilsonisku sabiedrību, kas nomainīs pašreizējo politisko eliti pret tādu, kas rīkosies ekonomiskās attīstības un sociālā taisnīguma labā."

13.Saeimas vēlēšanas notiks pirmajā oktobra sestdienā.

Kā ziņots, ST ir atzinusi, ka Saeimas vēlēšanu likuma norma, kas liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās noteiktās padomju organizācijās, "atbilstoši to interpretējot", atbilst Satversmei, aģentūrai LETA pavēstīja ST pārstāve Ketija Strazda.

Savukārt LKS paziņojumā plašsaziņas līdzekļiem pēcāk pauda, ka ST lēmumā nav ietverts "kategorisks aizliegums", līdz ar to CVK būs jālemj, vai atstāt Ždanoku vēlēšanu sarakstā.

Lieta tika ierosināta pēc Ždanokas sūdzības par Saeimas vēlēšanu likumā noteiktajiem vēlēšanu tiesību ierobežojumiem padomju komunistu aktīvistiem.

ST secināja, ka apstrīdētā norma ir viens no pašaizsargājošās demokrātijas instrumentiem, ar kura palīdzību demokrātiska tiesiska valsts aizsargā tās konstitucionālos orgānus un valsts drošības iestādes no personām, kuras ar savu rīcību apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus. Demokrātiska tiesiska valsts ir tiesīga prasīt, lai personas, kuras ieņem valsts amatus, būtu lojālas valstij un jo īpaši konstitucionālajiem principiem, uz kuriem tā balstīta.

ST arī secināja, ka apstrīdētā norma interpretējama tādējādi, ka tā liedz kandidēt Saeimas vēlēšanās personām, kas pēc 1991.gada 13. janvāra, darbojoties Latvijas Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās, ar savu rīcību apdraudēja un vēl joprojām apdraud Latvijas valsts neatkarību un demokrātiskas tiesiskas valsts principus.

Jau vēstīts, ka Ždanoka pēc 1991.gada 13.janvāra ir darbojusies kompartijā, tāpēc vēlēšanu likums viņai liedz piedalīties Saeimas vēlēšanās.