FOTOREPORTĀŽA: ar kolosālu enerģiju Rīgu piepilda 1902 Dziesmu un deju svētku kolektīvi

Lai arī šogad Dziesmu un deju svētki iesākušies ar aukstāko laiku kopš 1977.gada svētkiem, tas nav traucējis gājiena norisi. Svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva sacīja, ka laikapstākļi nav atturējuši korus un deju kolektīvus no dalības gājienā. Vasiļjeva norādīja, ka gājiena dalībnieku skaits bija līdzīgs tam, kāds bija plānots. Bija paredzēts, ka gājienā varētu piedalīties vairāk nekā 43 000 svētku dalībnieku.

Svētdien plkst.14 dalībnieki devās gājienā no Brīvības pieminekļa pa Brīvības ielu un caur goda vārtiem nonāca dalībniekiem iekārtotā svētku kvartālā - Skonto stadionā. Gājiens ilga vairāk nekā septiņas stundas.

Pirmie gājienā devās virsvadītāji, virsdiriģenti, goda virsvadītāji un goda virsdiriģenti, pēc tam novads, kurā dzima Dziesmu svētku tradīcija - Dikļi, kam sekoja Vidzemes, Kurzemes, Zemgales, Sēlijas, Latgales, ārvalstu latviešu un Rīgas kolektīvi. Dalībniekus sveica arī daudzi skatītāji. Daļa skatītāju, vērojot gājienu, rokās plivināja Latvijas karogus. Svētku gājiens noslēdzās Skonto stadionā ar Dziesmu un deju svētku dalībniekiem veltītu koncertu.

Svētdien Dziesmu svētku dalībniekus uzrunāja arī valsts augstākās amatpersonas. Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzrunājot svētku dalībniekus, pauda, ka caur laikiem un paaudzēm Latvija nesusi tai pašu dārgāko - dziesmu, deju un brīvību. "No biedrībām un koriem reiz sapulcējās tauta, un ar pirmo Dziesmu svētku gājienu uz savu valsti devās nācija. (..) Šie Vispārējie Dziesmu un deju svētki ir skaistākā dāvana mūsu Latvijas simtgadē. Šī dāvana pulcēs kopā dažādas paaudzes un stiprinās mūsu garu," sacīja prezidents.

Viņš klātesošajiem novēlēja būt stipriem un vienotiem, kā arī godam nest Latvijas karogu, tautas tērpus un lepni pārstāvēt ne tikai savu pilsētu un novadu, bet arī valsti. "Novēlu, lai mēs ikviens sevī justu piederību Latvijai un varētu lepni teikt: "Es esmu Latvija!"," pauda Vējonis.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) sacīja, ka neatkarīga Latvija dibināta ar dziesmu un ar to valsts atguva arī brīvību. "Dziesma mūs vienmēr ir turējusi kopā visos laikos, devusi spēku un rādījusi ceļu rītdienā. Dziesma bija mūsu vairogs padomju okupācijas laikā, kad mēs izrādījām pretestību svešai varai. Ar dziesmu mēs nodevām savu garīgo mantojumu mūsu bērniem un bērnu bērniem, un ir skaidrs, mūžu mūžos būs dziesma un mūžu mūžos būs Latvija," uzsvēra Mūrniece.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pauda, ka šodien gājienā kopumā pulcēsies 45 000 dalībnieki, kas pārstāvēs visu Latviju. "Te ir sajūtams mūsu lepnums, mūsu mīlestība un mūsu spēks. Te ir redzams, ka mēs varam daudz vairāk, nekā dažreiz mums pašiem šķiet. Lai katrs solis, ko šodien sper katrs svētku dalībnieks, ir viens solis pretī mūsu nākotnei. Lai Latvija ir mūžīga, lai mūžīga ir mūsu dziesma un lai mūžīga ir mūsu valsts," viņš teica.

Savukārt kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK) dalībniekiem novēlēja labu noskaņojumu un izturību svētku laikā. "Lai jums līksmas sirdis, lai gaišas domas un lai stingra mugura! Lai mēs darām dižas mūsu dziesmas, un tās darīs dižus mūs. Lai darām dižas mūsu dejas, un tās darīs dižus mūs. Lai darām dižus Dziesmu svētkus, un tie darīs dižus mūs. Lai darām dižu mūsu Latviju, un tā darīs dižus mūs," sacīja ministre.