"Eiropas hitu radio" šefs Uģis Polis nikns par spiedienu raidīt latviski, nevis krieviski vai citās valodās
Ierosinājums radiostacijām nodrošināt 20% latviešu valodas "kvotu" sekmēs radio nozares degradāciju un iznīcību un mazinās konkurētspēju, kas jau notiek pēdējos gados pieņemto normatīvo aktu izmaiņu rezultātā, norādīja radiostacijas "Eiropas hitu radio" grupas vadītājs Uģis Polis.
"Eiropas hitu radio" grupas vadītājs skaidroja, ka visu mediju vidē patlaban notiek asa cīņa par to, kurš labāk spēs piedāvāt lasītājiem, skatītājiem un klausītājiem pieprasīto, tur kur viņi to vēlas un kad viņi to vēlas. Komercradiostacijas, kā jebkura cita biznesa struktūra, reaģē tikai uz sabiedrības pieprasījumu. "Izvirzīto grozījumu mērķi šādā veidā sasniegt vienkārši nav iespējams, un to Eiropas valstu piemērs, kurās to ir mēģinājuši paveikt, tieši to arī pierāda," uzsvēra Polis.
Polis, kurš pārstāv Latviju Eiropas radiostaciju asociācijā, kas apvieno vairāk kā 4000 komercradiostaciju, sacīja, ka politiķu sniegtā informācija par situāciju citās Eiropas valstīs esot tālu no patiesības. "Šie ierosinājumi ir nejēdzīgi pēc būtības, jo komercstruktūru pienākums nav nodarboties ar nacionālās identitātes stiprināšanu. Komercstruktūru pienākums ir ģenerēt peļņu un maksāt nodokļus, kas veido valsts budžetu, kurā, ja nepieciešams, politiķiem ir jāparedz arī izdevumi nacionālās identitātes stiprināšanai.
Saeima ceturtdien nodeva izskatīšanai komisijās koalīcijas politiķu iesniegtos likuma grozījumus, kas paredz noteikt, ka radiostacijās vismaz 20% no fonogrammām jāraida latviski.
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma grozījumu projektu, kas paredz noteikt, ka radiostacijās vismaz 20% no fonogrammām jāraida latviski, Saeimā iesnieguši valdības koalīcijas politiķi Raivis Dzintars (VL-TB/LNNK), Hosams Abu Meri (V), Valdis Skujiņš (ZZS), Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK) un Jānis Upenieks (V).
Autori skaidro, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt latviešu mūzikas īpatsvaru elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās. Politiķi norāda, ka latviešu mūzikas pieejamība apkārtējā vidē ir nozīmīgs un pozitīvs priekšnosacījums valsts nacionālās identitātes un valsts atpazīstamības veidošanā. Likumā tiek rosināts noteikt, ka elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio programmās ne mazāk kā 20% no visa fonogrammu raidīšanas laika izmantojamas fonogrammas latviešu valodā un/vai jaunrades fonogrammas. No minētajām fonogrammām ne mazāk kā puse ir jāizmanto radio no plkst.7 līdz plkst.20.
Politiķi atsaucas uz to, ka līdzīgas kvotas konkrētām valodām ir noteiktas Francijā, Vācijā, Austrijā, Polijā, Igaunijā un Kanādā.
Pret grozījumiem iebilst Latvijas Raidorganizāciju asociācija.
