Talsu autobusa šoferi vēlreiz izceļas ar apbrīnojamu atbildības sajūtu
Ir bijuši gadījumi, kad autobusa šoferis nav pievērsis uzmanību bērnam, kas nomaldījies, vai pat atstājis mazo, apjukušo pasažieri galapunktā. Ivars Priediņš nav no šīs kategorijas.
Rojas vidusskolas ieraksts "Facebook" vēsta, ka 27. aprīlī kāds otrklasnieks ar Talsu autotransporta autobusu devās mājās no Rojas vidusskolas uz Rudi, ciematu novadā. Laikam tik ļoti sapriecājies par gaidāmajām brīvdienām, ka aizmirsa izkāpt...
Vienkāršs darbs, liela atbildība
“Meža vidū zēns piegāja pie šofera un nedrošā balsī stāstīja, ka aizdomājies un aizbraucis garām savai pieturai. Šoferis apstājās ceļa malā un mierīgi aprunājās ar zēnu. Tad apgrieza autobusu un aizveda zēnu atpakaļ līdz vajadzīgajai pieturai. Ivars Priediņš – tā sauc šo laipno un saprotošo šoferi,” skolas vārdā viņam pausts liels paldies.
“1. maijā apritēja divi gadi, kopš strādāju par autobusa šoferi Talsu autotransportā, arī mana iepriekšējā darba dzīve bijusi saistīta tikai ar braucamajiem,” "Kas Jauns Avīzei" teic atsaucīgais šoferis.
Par savu darbu viņš saka: “Tā ir vienkārša, forša, laba profesija, bet, vadājot pasažierus, ir liela atbildība.” Un, ja būsi labs pret citiem, cilvēki tādi paši būs pret tevi.
Kas jādara, tas jādara
“Par puisīti, kurš aizgulējās un pabrauca garām savai pieturai, varu teikt tikai vienu – mazs cilvēciņš, ko viņš daudz saprot. Lielā ekspreša autobusa vadītājs to diezin vai darīs, bet es savu busiņu apgriezu atpakaļ, un bērns laimīgi atgriezās savā pagastā. Tā ir pilnīgi pašsaprotama lieta, jo tā rīkotos ikviens,” uzskata Ivars.
Citā reizē autobusā aizmigusi skolniecīte. “Redzēju, ka iekāpa Talsos, bet neizkāpa pareizajā pieturā. Biju jau aizbraucis desmit kilometrus no skolas, un mazulis sāka pīkstēt. Zvanīju priekšniecībai, ko darīt. Un bija darāms, kas darāms. Bet tik bieži nemaz nav gadījumi, kad mazi bērni aizmirst izkāpt savā pieturā,” novērojis stūres vīrs.
Arī iedzērušo nelaimē nepamet
Arī par daudz uz krūts uzņēmis pasažieris ir aizmidzis un aizbraucis garām pieturai, bet Ivars ļaunu prātu uz viņu netur: “Es nesaprotu to vienaldzību, kas šajos laikos valda cilvēkos. Nokritis busā uz grīdas, pudele ripo – mironis autobusā. Tomēr neviens pasažieris neliekas ne zinis. Es arī pret iedzērušo pasažieri izturējos kā pret cilvēku. Sazinājos ar priekšniecību, pārsēdināju otrajā autobusā, kas nāca pretī.”
Ja Ivars redz, ka pasažierim ir grūti, cik spēj, palīdz: “Neatceros gan gadījumu, kad kāds būtu jānes, bet invalīdu ratus esmu cilājis. Neatsaku nekad, arī mammītēm ar maziem bērniem, kur jācilā ratiņi. Esmu ļoti vienkāršs cilvēks. Mans dzīves princips ir tāds: ja es labi nevarēšu izdarīt, tad slikti nekad nedarīšu. Ja pateikšu jā, tad to arī izdarīšu. Neprotu solīt un neizpildīt.”
Ārpus darba Ivaram patīkot ceļot, taču brīvā laika ir ļoti maz un īsās brīvdienas starp reisiem paiet mājās, netālu no
Valdemārpils, Lubezerē, pie paša ezera, kur var atvilkt elpu pie makšķeres. “Bet, ja godīgi, man ļoti patīk pagulēt, jo braucieni ar autobusu ir agros rītos. Gribas pēc tam atpūsties,” atzīst šoferis.
Talsu šoferiem pateicas ne pirmo reizi
Jauns.lv jau ziņoja, ka pagājušā gada jūlijā A/S "Talsu Autotransports" savā "Facebook" kontā izteica pateicību diviem autobusa šoferiem, kuri palīdzēja izmisušai pusaudzei nokļūt galamērķī.
"Mūsu superīgie šoferīši Andris Neimanis un Ilmārs Krišlauks. Šodien gan brīvdienā, bet nevarējām nepateikties. Paldies Jums vēlreiz par cilvēcīgo un iejūtīgo attieksmi. Mēs ticam, ka labais vairo labo!
Vēlreiz vēlamies atvainoties tiem pasažieriem, kuriem bija jāgaida. Ceram arī uz jūsu sapratni."
Tā savā "Facebook" kontā rakstīja A/S "Talsu Autotransports".
Spriežot pēc komentāriem, abi šoferi bez pateicības raksta no uzņēmuma saņēmuši arī prēmijas.
Kāda starppilsētu autobusa pasažiere Ilze savā "Facebook.com" kontā dalījusies ar cēlu stāstu, kurā redzama apkārtējo cilvēku vēlme palīdzēt citiem, kuri nonākuši grūtā situācijā. Viņas pieredzētais noticis piektdien "Talsu autotransporta" autobusā, kurš devās no Rīgas uz Talsiem. Divi viena uzņēmuma autobusa vadītāji nepalika vienaldzīgi un bija gatavi nedaudz apiet ierastos noteikumus un punktualitāti, lai pusaudzei palīdzētu nonākt savā galamērķī.
Kasjauns.lv pārpublicēja pasažieres Ilzes ierakstu, kas katram lika aizdomāties, cik tomēr ir patīkami palīdzēt grūtībās nonākušiem līdzcilvēkiem.
"Nolēmu, ka manis redzētais ir pelnījis tapt zināms. Īpaši pēdējo dienu diskusiju dēļ par sabiedrības vienaldzību.
Vakar braucu ar AS "Talsu autotransports" autobusu, reiss 16.45 uz Talsiem. Pārdaugavā iekāpa jauna meitene agrīnā pusaudža vecumā, gribēja pirkt biļeti un izrādījās, ka tas reiss viņai neder. Bija vajadzīga pietura ap Kandavu, tur tiem autobusiem ir atšķirīgi mazpilsētu caurbraukšanas un pagriezienu reisi. Īsāk sakot, viņai būtu vajadzējis braukt ar iepriekšējo autobusu. Nelolojiet ilūzijas, ka Kurzemes mazpilsētā autobusi riņķo kā skudru pūznī. Meitenei izsprāga asaras. Kamēr šoferis turpināja mierināt meiteni un skaļi domāja risinājumu, rindā uz ieeju stāvošs vīrietis piedāvāja meiteni aizvest no savas pieturas ar mašīnu, kur viņai vajag, jo rajons viņiem izrādījās viens. Visi nomierinājās, sakāpa busā, turpināja braucienu.
Pēc minūtēm piecām šoferis izdomāja un piezvanīja tā "īstā", iepriekšējā autobusa šoferim un pajautāja, cik viņš ir tālu? Un palūdza, vai tas nevar ceļa malā pagaidīt, lai meitene varētu pārsēsties viņai derīgajā autobusā. Un viņi mūs minūtes 20 gaidīja.
Šķiet, ka pasākuma gaitā netika ievēroti daži noteikumi no šoferu puses, taču nenoliedzami tas šādos gadījumos ir attaisnojams.
Vēlos publiski teikt paldies "Talsu autotransporta" šoferim no reisa Rīga - Talsi plkst. 16.45 no Rīgas, šoferim Krišam, kura reiss bija no Rīgas apm. 16.20 (Ventspils vai Roja) un vīrietim Talsu autobusā, kurš brauca uz Kandavas pusi un piedāvāja meitenei viņu aizvest. Paldies jums, tas ir iedvesmojoši. Kā arī visiem pasažieriem autobusā, kas juta līdzi, jo bija skaidrs, ka būtu bijuši arī risinājumi B, C, ... N, ja būtu nepieciešams.
Un patiesi taču saka, ka Talsu šoferi ir laipni."
