Pavasara plūdu risks Latvijā ir zemāks nekā iepriekšējos gados
Pavasara plūdu risks Latvijas teritorijā pašlaik tiek vērtēts zemāks nekā iepriekšējos gados, pauda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš.
Viņš skaidroja, ka šobrīd, saskaņā ar Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm, plūdu iespējamība pavasarī Latvijā ir mazāka nekā iepriekšējos gados. Naktīs joprojām piesalst un ūdens pa upēm tiek izvadīts vienmērīgi.
"Plūdi būs, bet, ņemot vērā pašreizējās prognozes, tie būs mazāki," sacīja Muciņš.
Taujāts par vietām, kurās potenciāli iespējams vislielākais plūdu risks, VARAM pārstāvis norādīja, ka tās nemainīgi ir visas upju palienes. "Pašreizējie laikapstākļi ir labvēlīgi. Ja laiks mainīsies un naktīs gaisa temperatūra būs virs nulles, tad straujāk celsies ūdens līmenis. Tad arī plūdu iespējamība kļūs lielāka," norādīja Muciņš.
Viņa vērtējumā šogad svarīgi atcerēties, ka zem ledus izveidojušies vižņi, kas, radot sastrēgumus, var potenciāli radīt plašāku teritoriju applūšanu.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) aģentūrai LETA pastāstīja, ka dienests veiks un vadīs nepieciešamos darbus plūdu draudu vai plūdu gadījumā. Atbilstoši savai kompetencei VUGD nodrošinās konsultatīvo atbalstu pašvaldībām, kā arī informēs par valsts materiālo rezervju, Nacionālo bruņoto spēku, fizisko un juridisko personu resursu iesaistīšanas spējām plūdu gadījumā.
Šodienas sanāksmē, sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām, tika apspriesti veicamie palu un plūdu preventīvie un gatavības pasākumi, kā arī pārbaudītas spējas vadīt un koordinēt reaģēšanas, seku likvidēšanas un atjaunošanas pasākumus plūdu gadījumā.
Katrā pašvaldībā darbojas civilās aizsardzības komisija, kura apdraudējumu gadījumos būs atbildīgi par turpmāko rīcību. Daugavas upes ietekmes zonā Pļaviņu, Aizkraukles, Salaspils, Jaunjelgavas, Ogres un Ķeguma Civilās aizsardzības komisiju darbā ir iekļauti arī Daugavas HES ražotņu vadītāji.
Kā ziņots, šodien VARAM sadarbībā ar "Latvenergo" organizēja operatīvo sanāksmi, kurā apspriesta aktuālākā informācija par rīcību palu un plūdu apdraudējuma gadījumā.
"Latvenergo" ir starp tām iestādēm, kas līdzdarbojas palu komisijā un ik gadu, ņemot vērā, ka palu laiks ir svarīgākais ražošanas periods uzņēmumā, arī "Latvenergo" kā viena no iesaistītajām pusēm piedalās un sadarbojas preventīvo pasākumu izstrādē pirms palu perioda sākuma.
AS "Latvenergo" pārstāvji pauda, ka Pļaviņu hidroelektrostacijas (HES) ūdenskrātuves ūdens līmenis nevar veicināt Daugavas upes augštecē esošo pilsētu applūšanu. Līdz ar to Pļaviņu ūdenskrātuve nevar ietekmēt norises upē tālāk par ūdenskrātuves ietekmes zonu, kas atsevišķos hidroloģiskajos apstākļos upē var sasniegt Krustpils novadā esošo Zeļķu tiltu, norādīja uzņēmuma pārstāve Ivita Bidere, uzsverot, ka Pļaviņu HES darbība, saskaņojot ar operatīvajiem dienestiem, mazina plūdu ietekmi.
Atbilstoši savstarpēji saskaņotiem VARAM lēmumiem par rīcību un atkarībā no aktuālās situācijas "Latvenergo" ir iespējams paaugstināt vai pazemināt ūdens līmeni Pļaviņu HES ūdenskrātuvē, lai tajā varētu uzņemt lielas palu ūdens masas, tādējādi mazinot dabisko applūšanu teritorijās līdz HES, skaidroja Bidere.
Viņa atzīmēja, ka pavasara pali ir laiks, kad uz maksimālo slodzi strādā visas Daugavas hidroelektrostacijas, saražojot šajās ražotnēs gada griezumā lielāko elektroenerģijas apjomu.
