Dziedi man, dievišķā mūza! Recenzija par filmu "Neredzamais pavediens"

Vēl viena no «Oskaram» nominētajām filmām joprojām ir  redzama Latvijas kinoteātru ekrānos. «Neredzamais pavediens» ir svarīga filma vairāku iemeslu dēļ – tā ir dziļi personisks un smeldzīgs stāsts par radošu un intīmu sadarbību, kā arī izcilā aktiera Denjela Deja-Lūisa pēdējā loma. Lūiss nolēmis doties pensijā (protams, jācer, ka viņš tomēr pārdomās) un atvadās no skatītājiem ar niansētu un aizkustinošu aktierdarbu. Viņa atveidotais modes mākslinieks Reinolds Vudkoks ir narciss, kam darbs un paša labklājība ir pirmajā vietā. Savas mūzas un mīļotās viņš maina kā cimdus, līdzko viņas kļūst apnicīgas – respektīvi, kaut ko pieprasa vai liek manīt par savām vajadzībām.

Vienīgais uzticamais biedrs ir viņa māsa Sirilla, kura palīdz vadīt biznesu un ir vienīgā, kas spēj nolikt šo kašķīgo tirānu «pie vietas». Taču Lūisa izveidotais Vudkoks neatstāj nejūtīga monstra iespaidu – tas ir cilvēks ar trauslu mākslinieka dvēseli un reizē bērns, kurš nespēj uzturēt sociālas saiknes. Bet viss mainās, kad viņa dzīvē parādās Alma – ārzemniece un vienkārša viesmīle, kas kļūst par Vudkoka jauno mūzu un mīļoto sievieti.

Veids, kā Andersons radījis stāstu par diviem spēcīgiem cilvēkiem, kuri cīnās par savu vietu pasaulē un šajās attiecībās, ir apbrīnojami trausls un aizkustinošs. Režisors jau iepriekšējās filmās spējis attēlot disfunkcionālus mīlasstāstus kā kaut ko piepeši izprotamu. Nevis mēģinot normalizēt neveselīgas vai vardarbīgas attiecības, bet gan uzburot to «burbuli», kurā dzīvo divi cilvēki, kas beidzot atraduši viens otru. Iespējams, ka citiem viņu kopdzīve šķiet nepieņemama vai nosodāma, bet neviens no malas īsti nevar ieskatīties tajā trauslajā tiltā, kas savieno divus cilvēkus. Un «Neredzamais pavediens» ir tieši par šo tiltu. Vai šajā gadījumā – pavedienu.

Mūzas liktenis

Ir savā ziņā ierasts romantizēt «mūzas» tēlu. Taču realitātē tā bieži vien ir ļoti vientuļa un sāpīga eksistence, kur nākas piekāpties spēcīgākas personības priekšā, ziedojot savas vēlmes vai vajadzības mākslas vārdā. Reinolda Vudkoka dzīves mīlestība ir izsmalcinātu kleitu radīšana augstākās sabiedrības dāmām. Viņa rokraksts ir tajās nemanāmi iešūt nelielus ziņojumus, tādējādi atstājot katrā tērpā daļu no sevis.

Arī par sevi sākotnēji nepārliecinātā Alma nokļūst šī elegantā un harizmātiskā vīrieša pievilkšanās laukā. Viņa tiek aplidota, viņa iegūst pārliecību par savu skaistumu un iedvesmo krāšņus tērpus. Taču tai pat laikā Almai pārmet pārāk skaļu tējas liešanu krūzītē vai uzmanības novēršanu no galvenā - darba. Viņa viena klīst pa skaisto māju, līdz galam pat nesaprotot, ko īsti tur dara.

Tikai mēs abi

Taču Pols Tomass Andersons nav vienkāršs režisors, un viņa filmas nekad nepaliek virspusējā līmenī. Un arī Almas varone nav tikai nabadzīte, kuru moka tirāns. Viņa savā ziņā ir pienācīgs pretinieks Vudkokam, un nav ar mieru klusi dzert tēju, lai netraucētu «saimnieku», un ir gatava cīnīties par savu vietu. Turklāt ar diezgan drastiskiem paņēmieniem.

Romantisko komēdiju un trivializētu mīlasstāstu jūrā «Neredzamais pavediens» analizē un šķetina to, cik sarežģīta ir laulība, cik smalka un reizē skaudra ir cīņa starp divām spēcīgām personībām. Turklāt pasniegta vizuāli filigrānā un brīžiem pat viegli sirreālā mērcē. Kā izcils garšas papildinātājs ir Džonija Grīnvuda izsmalcinātais skaņu celiņš, kas skatītāju burtiski lidina cauri filmai.

Aktieru triumfs

Šādā «kamerizrādes formāta» filmā, protams, noteicošais ir galveno aktieru saspēle. Tāpēc ir prieks vērot to, ka pieredzējušajam Lūisam pretī ir līdzvērtīga partnere Vikija Krīpsa. Luksemburgā dzimusī aktrise spēlē dabisku šarmu un apbrīnas pilnu mīlestību pret fascinējošo modes mākslinieku.

Tajā pašā laikā neizplūstot viņa aurā – Alma ir spēcīga un par sevi pārliecināta sieviete, kura apzināti izdara savas izvēles.
Bez abiem galvenajiem aktieriem noteikti jāpiemin Leslijas Menvilas atveidotā biznesa lēdija Sirilla. Viņai pietiek ar vienu skatienu, lai panāktu pilnīgu paklausību, turklāt neradot cinisku vai bezjūtīgu iespaidu. «Neredzamais pavediens» ir viena no tām filmām, kas atstāj tik spēcīgu pēcgaršu, ka vēlme par to domāt vēl un vēl ir neizbēgama.

«NEREDZAMAIS PAVEDIENS»
The Phantom Thread
Drāma,  ASV, 2017
Režisors: Pols Tomass Andersons
Lomās: Denjels Dejs-Lūiss, Vikija Krīpsa, Leslija Menvila u.c.

Kritiķu viedokļi

KEVINS HĀRLIJS, «GAMES RADAR»: MODERNĀ KINO LIELĀKAIS RISKĒTĀJS
*****
ֿ«Nav lielākas mīklas par mīlestību, kuru Andersons redz kā svešiniekiem neizprotamu un neuzturamu starp divām spēcīgām personībām, ja vien kaut kas nesalūzt. Un nedrīkst uztvert šo viļņojošās romantikas analīzi par jebko citu kā vien darbu no viena no modernā kino lielākajiem riskētājiem.»

A. O. SKOTS, «NEW YORK TIMES»: NEIZSKAIDROJAMI DĪVAINA
*****
«Īsti nav iespējams izskaidrot to, cik ļoti dīvaina ir šī filma. Un cik dīvaini pietuvināta dzīvei – mākslai, mīlai, pašai sev – tā šķiet.»

PĪTERS BREDŠOVS, «THE GUARDIAN»: TĪRA, GARDA BAUDA
*****
«Šajā filmā ir tāda tīra, garda bauda tās jokainumā, tās aizrautībā, tās plaukstošajā absurdā, kas tiek izteikts ar absolūtu eleganci. Šī ir brīnišķīga pēdējā nots Dejam Lūisam: es jūtu eiforijas un izmisīgu skumju sajaukumu.»