Vēl viens luterāņu mācītājs noliek amata krustu

Skuška gan savu lēmumu nesaista ar skandālu, kas izvērsies ap mācītāja Jura Rubeņa aiziešanu no LELB garīdznieku rindām. „Tas nav nekādā mērā saistīts ar Rubeņa aiziešanu, tam ir citi – pastorāli (kalpošanas jautājumi – red.) iemesli. Vairāk neko neteikšu,” Skuška teica portālam Jauns.lv.

Te gan jāteic, ka mācītāja Skuškas viedoklis nesakrīt ar LELB vadības nostādnēm, jo viņš ir viens no tiem mācītājiem, kurš parakstījis atbalsta vēstuli Rubenim, kurā pausts, ka vēstules parakstītāju ieskatā Rubenis paliek kā „draugs, skolotājs, padomdevējs un mācītājs visās šī vārda vislabākajās nozīmēs”. Februāra vidū šo vēstuli Skuška parakstījis kā „LELB mācītājs”. Arī tagad viņš vēl skaitās kā LELB mācītājs, jo uz bīskapa galda nav nolicis amata krustu, bet, kā apliecināja Jauns.lv, drīzumā to plāno izdarīt.

Jāatgādina, ka Skuška jau kādus desmit gadus ir kritizējis LELB garīdznieku sociālo stāvokli, jo baznīcas īstenotā politika nespējot mācītājiem nodrošināt cilvēka cienīgu iztikšanu. 2010. gadā „Latvijas Avīzē” viņš paudis – visvairāk kremt nevis samazinātā alga, bet gan baznīcas vadības un arhibīskapa Jāņa Vanaga nespēja uzņemties atbildību par notiekošo. Jau toreiz viņš pauda vēlmi pāriet strādāt laicīgu darbu – viņš var būt skolotājs, vieglatlētikas treneris, masieris. Skuška Jauns.lv teica, ka tagad būšot tikai ierindas draudzes loceklis, kurš vairs „nekalpos altārī” un nedomā pievienoties kādai citai baznīcai, piemēram, tā dēvētajai trimdas baznīcai – Latvijas evaņģēliski luteriskai baznīcai ārpus Latvijas (LELBĀL), lai tur turpinātu kalpošanu mācītāja amatā.

Pašlaik Skuška strādā par sporta skolotāju Pelču speciālajā internētpamatskolā un vada bērnu un jauniešu pulciņus, kā ar attīsta skautu kustību Kuldīgas novadā. Pagājušā gada 18. novembrī Skuška saņēma Kuldīgas novada Goda balvu kā Gada skolotājs par aizrautīgu darbu ar bērniem un jauniešiem.

Pelču skolas mājaslapā teikts: „Kuldīgā ir skaista tradīcija – 18. novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, teikt paldies tiem cilvēkiem, ar kuriem un kuru veikumu dažādās nozarēs novads lepojas. Goda balvu par aizrautīgu darbu ar bērniem un jauniešiem  saņēma arī mūsu skolas skolotājs, Ēdoles un Lipaiķu luterāņu draudžu mācītājs, kristīgo skautu vadītājs Didzis Skuška. Lepojamies!”

Kuldīgas novada pašvaldības izdevums „Kuldīgas Novada Vēstis” raksta: „Didzis Skuška pats savulaik rūdījies sportā – viņa sportista karjerā bijis pat tik īpašs notikums kā dalība Olimpiskajās spēlēs. Šodien viņš nesavtīgi savas zināšanas un pieredzi nodod ne tikai skautiem, bet arī audzēkņiem Pelču speciālajā internātpamatskolā-attīstības centrā. Didzis Skuška ir audzēkņu iemīļots skolotājs, kurš prot bērnus motivēt darbam un arvien izdomā ko jaunu un interesantu, lai sporta stundas būtu aizraujošas. Kolēģi atzīst, ka Didzis ir cilvēks savā īstajā vietā. Savukārt kalpojot draudzēs, Didzis Skuška ar savu iekšējo mieru un ticības spēku daudzus uzrunājis būt Kristus līdzībā gan mīlestībā, gan pazemībā, pacietībā, arī
sāpēs un ciešanās”.

Pirms Skuška kļuva par garīdznieku viņš vairāk bija pazīstams kā sportists. 1994. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerā (Norvēģija) viņš kā bobsleja četrinieka stūmējs izcīnīja 13. vietu bobsleja sacensībās, bet 1998. gada Ziemas olimpiskajās spēlēs Nagano (Japāna) bija olimpiskās vienības ārsts-masieris.

Jāteic, ka tuvākajās dienās ir sagaidāmi vēl kādi pārsteigumi un skandāli luterāņu baznīcā. 12. martā Torņakalna draudzē notiks draudzes mācītāju ierosināta diskusija „LELB nākotne: riski un iespējas”, kurā visi luterāņu draudžu pārstāvji aicināti diskutēt un spriest par LELB radušos krīzi un izeju no tās. Savukārt nākamās nedēļas beigās Rīgā notiks trimdas baznīcas – LELBĀL Latvijas apgabala sinode, kurā noteikti tiks apspriesta situācija arī LELB. Iespējams, ka šo notikumu laikā, kāda LELB draudze vai mācītājs izlems pievienoties LELBĀL.

Kādas LELB Kurzemes draudzes priekšnieks Jauns.lv teica: „Kurzemē nav nevienas luterāņu draudzes, kurā „nevārās”, ka LELB vadība attālinās vai neievēro to misiju, kāda būtu jāpilda baznīcai. Viss liecina par to, ka kāda draudze tik tiešām varētu nolemt aiziet no „Vanaga baznīcas””.