Reizniece-Ozola par Rimšēviča skandālu: zināms, ka ir atklāts būtisks likuma pārkāpums, kam ir valstiska nozīme

Ministre stāstīja, ka KNAB viņu ir informējis par sāktas lietas pret Rimšēviču būtību, bet nianses ministre nezinot.

Reizniece-Ozola arī norādīja, ka viņa nevar apgalvot par pierādījumu pietiekamību sāktajā lietā, bet tiesībsargājošās institūcijas to ir apstiprinājušas un uz šo vērtējumu atliek paļauties. "Zināms, ka ir atklāts būtisks likuma pārkāpums, kam ir valstiska nozīme, bet detaļas nezinu," piebilda ministre.

Finanšu ministre skaidroja, ka patlaban ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski jāskaidro, ka lieta pret Rimšēviču nav saistīta nedz ar AS "ABLV Bank", nedz AS "Norvik banka", nedz arī Krievijas propagandu.

"Pareizāk būtu, ja KNAB nedaudz precīzāk iezīmētu šo lietu, lai sabiedrībai būtu skaidrība, tajā paša laikā jāsaprot arī KNAB, jo jebkurš par daudz pateikts vārds var kaitēt lietai," pauda Reizniece-Ozola.

Viņas vērtējumā, KNAB vadība ir nodemonstrējusi sevi kā rīcībspējīgu un uzticamu.

Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā esot vismaz 100 000 eiro.

Vienlaikus Rimšēvičs paziņojis, ka ir nolēmis neatkāpties no amata.

Latvijas Bankas prezidenta amatā Rimšēvičs tika iecelts 2001.gada 20.decembrī, nomainot tajā Repši, kurš pievērsās politikai. 2007.gadā un 2013.gadā Saeima Rimšēviču atkārtoti ievēlēja Latvijas Bankas prezidenta amatā uz sešiem gadiem. Viņam 2019.gada nogalē beigsies trešais pilnvaru termiņš. Rimšēvičs iepriekš izteicies, ka neplāno kandidēt uz nākamo pilnvaru termiņu šajā amatā.