Rimšēvičs: "Man ir izteikti nošaušanas draudi". No amata viņš neatkāpsies

Rimšēvičs šodien žurnālistiem pastāstīja, ka pagājušā piektdienā "ABLV Bank" vērsās pie Latvijas Bankas pēc palīdzības, lai saņemtu likviditātes atbalstu. Latvijas bankai tika pieprasīts izsniegt vienu miljardu eiro, ko Latvijas Banka nevarot izsniegt. Pēcpusdienā, kad šī ziņa par aizdevuma nesniegšanu sasniegusi "ABLV Bank", pēc trijām stundām Latvijas Bankā tika sākta kratīšana.

""ABLV Bank" šobrīd nevēlas komentēt smagos kriminālnoziegumos apsūdzētas personas fantāzijas, kurām nav nekāda sakara ar realitāti. Šobrīd strādājam, lai stabilizētu bankas darbību, fokusēsimies uz šo darbu," aģentūrai LETA sacīja "ABLV Bank" grupas komunikācijas vadītājs Artūrs Eglītis.

"Skaidrs, ka esmu Latvijā pamazām daudziem kļuvis neērts. Mani ir skaidri izteikti nogalināšanas, precīzāk, nošaušanas draudi, par kuriem esmu informējis drošības institūcijas," uzsvēra Rimšēvičs. Vēl pirms žurnālistu jautājumiem Latvijas Bankas prezidents gan neminēja, kurš un kad izteicis šādus draudus, un kuras tiesībsargājošās iestādes viņš informējis.

Rimšēvičs apgalvo, ka Latvijas Bankas prezidenta amatā kukuļus nav ņēmis un pieprasījis.

"Šobrīd es esmu pieņēmis lēmumu, ka es neatkāpšos, es neesmu vainīgs, jo tas ir manu apmelotāju un nomelnotāju mērķis, lai es atkāptos, nevarētu sevi aizstāvēt. Es baidos, ka tiesvedība ilgs gadiem un man nebūs iespējas saņemt pilnvērtīgu un taisnīgu tiesu," viņš sacīja. 

Vaicāts, kā viņš pazīst uzņēmēju Māri Martinsonu, kuru nedēļas nogalē arī aizturēja Korupcijas apkarošanas un novēršanas birojs (KNAB), bet vēlāk atbrīvoja, Rimšēvičs sacīja: "Pazīstu, bet nevaru vairāk komentēt, mūs nesaista ne biznesa darījumi, ne draudzības saites, nekāda veida attiecības nepastāv."

Tieši tas pats esot ar maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu. Viņš esot ar viņu pāris reizes ticies, lai apspriestu dažādus likumprojektus, kurus viņš iesniedzis. Tā bijusi Sprūda iniciatīva saistībā ar likuma grozījumiem, ko viņš gribēja parādīt Latvijas Bankas prezidentam, uz žurnālistu iebildēm, kāpēc ar Sprūdu būtu jāapspriež likumprojekti, sacīja Latvijas Bankas prezidents. 

Savukārt to, kas viņu saista ar skandalozajā "Norvik" bankas lielākā akcionāra Grigorija Guseļņikova intervijā pieminēto personu Renāru Kokinu, Rimšēvičs norādīja - viņš Kokina ģimeni pazīst jau 25 gadu garumā, jo savulaik, kad viņš atgriezās no ASV, viņa vecāki konsultējās ar Rimšēviču par to, uz kuru skolu Savienotajās valstīs labāk sūtīt savus bērnus. 

Renārs Kokins neesot šī persona, kas iemaksājusi iespaidīgo drošības naudu. 

Jautāts, kurš par viņu iemaksāja drošības naudu, Rimšēvičs sacīja: "Ir viens cilvēks, kurš man visu mūžu ir stāvējis blakus, mans labs un tuvs draugs," paužot pārliecību, ka drīz vien līdz medijiem nonāks šī informācija.

Kāds ir Rimšēviča drošības līdzeklis, viņa advokāts Saulvedis Vārpiņš preses konferencē neatbildēja. Arī pats Rimšēvičs neizteicās, vai viņam ir noteikts ierobežojums ieņemt amatu. "Iespējams, ka tas ir jautājums, kas ir ļoti precīzi šobrīd jāatrunā ar Latvijas Bankas juristiem, ekspertiem, finanšu sfēras juridiskajiem padomniekiem, lai saprastu, kādā veidā šī sadarbība un darbošanās ir tālāk iespējama," viņš teica.

Pēc preses konferences Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš apliecināja, ka klientam KNAB kā drošības līdzekļus piemērojis aizliegumu pildīt amata pienākumus, kā arī aizliedzis tikties ar konkrētām personām, taču neatklāja personu skaitu. Ja Rimšēvičs vēlas izbraukt no valsts, tad par to viņam jāinformē valsts iestādes.

"Es esmu cilvēks, kurš ir stāvējis klāt daudzās Latvijai svarīgās lietās, daudzos svarīgos attīstības un vēstures mirkļos, un es uzskatu, ka mana palīdzība, Latvijas valstij tiesājoties pret ["Norvik bankas" īpašnieku Grigoriju] Guseļņikovu [..] varētu ļoti noderēt. Mana atkāpšanās ļautu tādiem cilvēkiem kā Guseļņikovs triumfēt," sacīja Rimšēvičs.

Viņš piebilda, ka šobrīd Guseļņikovs ir "atsedzis visas savas kārtis", tāpēc ir iespējams rīkoties.

Jautāts, vai trešdien, 21.februārī, viņš dosies uz darbu, Rimšēvičs atbildēja: "Šobrīd to ir grūti pateikt. Lai paiet šodiena".

Guseļņikovs iepriekš intervijā aģentūrai AP paziņojis, ka Rimšēvičs gadiem ilgi izspiedis kukuļus no viņa vadītās kredītiestādes. Rimšēvičs ar starpnieku palīdzību regulāri pieprasījis kukuļus kopš 2015.gada, draudot pretējā gadījumā pret "Norvik banku" vērst sankcijas. Latvijas Bankas prezidents esot Guseļņikovam sacījis, ka viņš varot "Norvik bankas" īpašniekam palīdzēt, jo Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas veic banku darbības uzraudzību, esot viņam lojāla iestāde.

"Norvik banka" arī iesniegusi Pasaules Bankas (PB) starptautiskajā arbitrāžā prasību pret Latvijas valsti, kurā apgalvots, ka kāda "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nedēļas nogalē aizturēja un pret 100 000 eiro drošības naudu atbrīvoja Rimšēviču. Rimšēvičs tiek turēts aizdomās KNAB izmeklētā kriminālprocesā pēc Krimināllikuma 320.panta 4.daļas par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu lielā apmērā. Kukuļa apmērs šajā lietā ir vismaz 100 000 eiro. Par iespējamo nozieguma atbalstīšanu aizturēts un vēlāk atbrīvots uzņēmējs Māris Martinsons. Uzņēmējam piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis.

KNAB paziņojis, ka šī krimināllieta nav saistīta ar kredītiestādēm, kas patlaban darbojas Latvijā, nedz ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumiem par "ABLV Bank" darbību, nedz arī ar potenciālo tiesvedību starp Latvijas valsti un "Norvik" banku.