Pretstatā citām bankām, "ABLV" bankai iepriekš izdevies izvairīties no soda

Latvijas banku uzraugs par kukuļiem neko nezinot, bet īsais secinājums bija tāds, ka bankai piesienas par veciem grēkiem. ASV gan apņēmusies ABLV liegt norēķinus ASV dolāros un sekas jau ir jūtamas.

Latvijas Televīzijas raidījums “de facto” ziņo, ka pērn lielākās nepatikšanas ABLV bankai draudēja par pārbaudi par iespējamu Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanu.

Pēc pusgadu ilgas banku uzrauga pārbaudes uzraugs ar banku noslēdza vienošanos, ka neko sodāmu banka nav izdarījusi. Tomēr citas Latvijā strādājošas bankas banku uzraugs sodīja. Par to, ka tikušas izmantotas pret Ziemeļkoreju vērsto starptautisko sankciju apiešanā, soda naudas piesprieda Baltikums bankai, tagad sauktai “Blue Orange”, “PrivatBank”, Reģionālajai investīciju bankai, Rietumu bankai un “Norvik” bankai. 

ABLV banka bija uzaudzējusi pietiekami biezu ādu. Regulāra tās piesaukšana ziņojumos par netīrās naudas atmazgāšanu biznesam īpaši netraucēja. Taču Stīvena Mnučina vadītā Amerikas Savienoto Valstu finanšu departamenta paziņojuma sekas bankai ir visai neprognozējamas. 

ASV ne pārāk bieži izolē bankas no savas finanšu sistēmas, taču tas bijis visai efektīvs instruments. Vēršanās pret ABLV no Donalda Trampa administrācijas puses ir daļa no lielāka spiediena izdarīšanas uz Ziemeļkoreju. Tās radītie draudi ASV ir karsts temats, bet ABLV apsūdz Ziemeļkorejas darījumu apkalpošanā. 

Ēriks Ferari vada advokātu biroju Vašingtonā. Tas palīdz sankciju skartām bankām. Viņš intervijā LTV raidījumam “de facto” uzsver - kad kāda banka tiek izcelta šādā veidā, to ņem vērā bankas visā pasaulē. “Jā, es domāju, tas ļoti kaitēs bankai.

Mēs redzēsim tuvākajās nedēļās, ka daudzas bankas, kam ir biznesa attiecības ar ABLV, šīs attiecības saraus augstā riska dēļ. Bankas lems, vai tās vēlas vai nevēlas uzturēt šīs attiecības. Un ja tās vēlēsies, tad tās tiks aicinātas no citu partneru puses tomēr izbeigt šīs attiecības, ja gribēs saglabāt sadarbību ar saviem partneriem,” saka juristu firmas “Ferrari & Associates” dibinātājs Ēriks Ferari.

ASV bankas jau kādu laiku pašas bija pārtraukušas apkalpot kontus tiešiem darījumiem ar ABLV, taču ASV finanšu departamenta priekšlikums ir liegt arī netiešu – caur citu valstu bankām īstenotu – piekļuvi. Tas vairos ASV nacionālo drošību, teikts paziņojumā. 

Pāris tūkstošiem bankas klientu jau ir ierobežota “VISA” karšu darbība. Pārmetumi ABLV izklāstīti ASV finanšu ministrijas ziņojumā uz 35 lapām. Tajā pieminēti vairāki gadījumi, kad banka iesaistījusies neatļautu darījumu apkalpošanā. Pieminēta bankas iesaiste 1 miljarda dolāru zādzībā no trim Moldovas bankām. Raidījumā “de facto” jau iepriekš stāstīts par Ukrainas oligarhu Serhiju Kurčenko, ko vaino par Ukrainas valsts līdzekļu piesavināšanos. ABLV bankā bijuši deviņi ar Kurčenko saistītu ofšoru kompāniju konti. Un visbeidzot smagākās apsūdzības ABLV izvirzītas par līdzdarbošanos Ziemļkorejas ballistisko raķešu programmā. 

Proti, banka izmantota pārskaitījumos klientiem, no kuriem vairāki bija iesaistīti Ziemeļkorejas ballistisko raķešu iegādes un eksporta darījumos. Transakcijas veiktas pat pēc pašas bankas paziņojuma par “nulles tolerances politiku” Ziemeļkorejas apkalpošanai. 

Visnopietnākais apvainojums saistīts ar kukuļu maksāšanu, kad riskantais bizness tika apdraudēts. Ja ABLV tiešām pagājušajā gadā maksājusi kukuļus Latvijas amatpersonām, tad jāatzīmē, ka pērn lielākās nepatikšanas bankai draudēja par pārbaudi par iespējamu Ziemeļkorejas sankciju pārkāpšanu. Pēc pusgadu ilgas banku uzrauga pārbaudes uzraugs ar banku noslēdza vienošanos, ka neko sodāmu banka nav izdarījusi. 

Galvenais banku uzraugs pauž, ka Latvija un ASV sankciju pārkāpšanu traktē atšķirīgi. 

“Mūsu secinājums ir tāds, ka nav tieša sankciju pārkāpuma, tā problēma ir tā, ka ASV netiek izšķirts starp pastarpinātu un tiešu sankciju pārkāpumu. Vienalga kurā vietā lai banka atrastos pārkāpumā, kurš kaut kad vēlāk ir rezultējies aizdomās vai reālā pārkāpumā, tas tiek uzskatīts par pārkāpumu viņu normatīvajā vidē. Mūsu gadījums ir citādāks. Latvijas likums ir citādāks,” tā saka FKTK vadītājs Pēters Putniņš.

Tomēr citas Latvijā strādājošas bankas banku uzraugs sodīja. Par to, ka tikušas izmantotas pret Ziemeļkoreju vērsto starptautisko sankciju apiešanā, soda naudas piesprieda Baltikums bankai, tagad sauktai “Blue Orange”, “PrivatBank”, Reģionālajai investīciju bankai, Rietumu bankai un “Norvik” bankai. 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs gan atzīmē, ka ABLV pirms tam jau bija saņēmusi Latvijas vēsturē bargāko sodu par nepietiekamu klientu izpēti. Par kukuļiem Putniņš neko nezinot, viņam banka kukuli neesot piedāvājusi. 

“Attiecībā uz mūsu organizāciju šāda problēma nepastāv. Pierādījums tam ir rindkopa, ka FinCens novērtē komisijas darbu,” saka Putniņš. 

ASV skaļos apvainojumus amatpersonu uzpirkšanā pagaidām skopi komentē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja šefs Jēkabs Straume: “Birojs veic resorisko pārbaudi par to, kas ir izskanējis. Kad būs informācija, kuras publiskošana netraucēs, birojs to publiskos. 

Pati banka kukuļu došanu amatpersonām kategoriski noliedz.  

“ABLV bankas” izpilddirektora vietnieks Vadims Reinfelds saka: “Ar šādiem publicējumiem, faktiski apsūdzot bankas pārstāvjus sevišķi smagu noziegumu izdarīšanā, ir nodarīts ievērojams kaitējums bankas reputācijai. Mēs sniegsim visu informāciju, lai veicinātu objektīvu un ātrāku izmeklēšanu.”

ABLV pārstāvis žurnālistiem sagatavotajā paziņojumā uzsvēra, ka banka atbalsta ASV cīņu pret naudas atmazgāšanu, terorisma finansēšanu un sankciju apiešanu. ABLV pati esot ieinteresēta atklāt noziegumus. 

Taču šis paziņojums ir pretrunā ar ASV finanšu departamenta pārliecību, ka ABLV akcionāri un menedžments patiesībā nevēlas izbeigt riskanto biznesu.  
 
“de facto” zināms, ka ABLV apsolījusi uzraugam tuvāko gadu laikā līdz trešdaļai samazināt tā saukto čaulas kompāniju skaitu starp klientiem. Ja ticēt ASV iestādes ziņojumam, tad pašas bankas ieskatā riskanti ir ap 90% klientu.

Taču vai nav par vēlu? Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola svētdien pavēstīja, ka finanšu sistēma ir stabila, taču vienlaikus Latvijas banka sākusi uzpirkt ABLV vērtspapīrus, citiem vārdiem – iepludināt bankā naudu. Cik? Latvijas banka neatklāj, bet spēlējas ar vārdiem – no vienas puses tā esot standarta palīdzība, no otras – ārkārtēja.