Juris Rubenis aiziet no mācītāja amata Latvijas luterāņu baznīcā, un Jauns.lv atklāj šāda soļa iemeslus
Pēc 36 gadu kalpošanas Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā (LELB) atlūgumu uzrakstījis mācītājs Juris Rubenis. Arhibīskaps Jānis Vanags atlūgumu pieņēmis un paņēmis Rubeņa nodoto mācītāja amata krustu, viņš tagad ir vienkārši luterāņu Baznīcas ierindas loceklis.
Juris Rubenis ekskluzīvi Jauns.lv komentēja savas aiziešanas no mācītāja amata iemeslus: „Pagājušajā nedēļā vērsos pie Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapa Jāņa Vanaga ar lūgumu atbrīvot mani no mācītāja amata.
Mans lūgums ir pieņemts un apstiprināts. Šobrīd es vairs neesmu LELB mācītājs. Esmu un palieku Rīgas Lutera draudzes loceklis.
Tas ir rūpīgi izsvērts un pārdomāts lēmums, kas izriet no ilgstošiem ārējiem un iekšējiem procesiem manī un Baznīcā.
No plašākiem komentāriem es pašreiz atturēšos. Manā vērtību sistēmā nekas nav mainījies. Joprojām uzskatu par savas dzīves svarīgāko uzdevumu palikt garīgās izaugsmes ceļā, mācoties būt patiesākam, mīlošākam, drosmīgākam cilvēkam un palīdzēt šo ceļu atrast un tajā augt citiem cilvēkiem. Turpināšu kalpot un darboties kā kontemplācijas skolotājs Elijas namā un Integrālās izglītības institūtā”.
Rīgas Lutera draudzes mācītājs Indulis Paičs sociālajos tīklos izplatījis rūgtuma pilnu komentāru: „Draugi, es nezinu, kā rīkoties...
Vairāku manu kolēģu - mācītāju - agresīvā kampaņa pret mācītāju Juri Rubeni, kas sasniedza zīmīgu kulmināciju pagājušā gada Klusajā nedēļā, ir turpinājusies visa gada garumā. "Rūpju māktie" Rīgas un daži apkārtnes mācītāji ir nākuši kopā, runājuši, veidojuši komisiju, kas sastāda vēstules gan pašam Jurim, gan izvirza prasības bīskapiem rīkoties. Pat tiem, kurus Juris savā laikā pats ir kristījis un ievadījis ticībā, licies svarīgi cīnīties ar “ļaunumu", kas nāk no Rubeņa grāmatām un kristietības izpratnes.
Pirms dažām dienām mācītājs Rubenis ir uzrakstījis atlūgumu, ko arhibīskaps ir pieņēmis.
Pēc trīsdesmit sešu gadu ilgas kalpošanas Juris Rubenis vairs nav LELB mācītājs.
Viņš ir atdevis savu amata krustu arhibīskapam Vanagam, atdāvinājis savus kolārkreklus, albu un stolas draudzei, un kļuvis par ierindas Rīgas Lutera draudzes locekli.
Par Juri man ir mierīgs prāts - es pilnībā saprotu viņa lēmumu, jo cīnīties ar cilvēkiem, kuri ir par slinku, lai palasītu pat to grāmatu, ar kuru viņi cīnās, nemaz nerunājot par kādu izglītošanos plašākā nozīmē, ir bezcerīgi.
Es arī zinu, ka Kristus Baznīca ir daudz plašāks jēdziens par cilvēku radītajām lokālajām organizācijām, kuras - kā liecina pieredze - var nonākt dīvainu ideju varā un tikt “nozagtas” - gluži kā valsts. Juris ir un paliek daļa no Kristus Baznīcas.
Bet - kā vajadzētu rīkoties un attiekties pret tiem, kuri “palīdzēja” šādu lēmumu pieņemt - kuriem ir pieticis “varonības” un “drosmes cīnīties”, lai atbrīvotu mūsu Baznīcu no talantīgākā pēcatmodas laika mācītāja, es tiešām nezinu. Ignorēt? Uzskatīt, ka viss ir pareizi un normāli? Cīnīties? Ar ko un kā?
Varbūt jums ir labas idejas?”
Berlīnes latviešu luterāņu draudzes mācītājs Tālis Rēdmanis par Rubeņa aiziešanu no LELB pauž: “Cienīgs Kristus Ciešanu laika sākums”.
Savukārt luterāņu mācītājs, Valmieras iecirkņa vikārs Raitis Jākobsons pauž: „Laikam pienācis laiks pārmaiņām redzot, kas notiek. It īpaši jau pec mācītāja Jura Rubeņa aiziešanas no macītāja amata. Mācītājs Juris Rubenis man bija liela autoritāte jau nu studiju gadiem Teoloģijas fakultātē. Tagad redzot to visu tiešām paliek skumji. Manī notiek dziļas pārdomas par šo visu, kas notiek LELB”.
LELB vadība neko diži Rubeņa vēlmi atstāt Baznīcas garīdznieku rindas nekomentē. Baznīcas Sabiedrisko attiecību nozares vadītājs Kaspars Upītis Jauns.lv vien pauda formālu faktu: „Mācītājs Juris Rubenis lūdza viņu atbrīvot no mācītāja kalpošanas un svītrot no mācītāja saraksta. Bīskapu kolēģija respektēja viņa lūgumu”.
