Latviešu bass "Cosmos" Strazdiņš pastāsta, kā viņam klājas pasaulslavenajā "The Real Group"

Jāņa zemo balsi publika iemīlēja no vokālās grupas Cosmos laikiem, bet tagad viņš ir pasaulē viszināmākajā vokālajā a capella grupā The Real Group no Zviedrijas. Tā pastāv jau 33 gadus, laidusi klajā 17 albumus, uzstājusies Zviedrijas karalienes Silvijas 50 gadu dzimšanas dienas svinībās Stokholmā 1993. gadā, kā arī Pasaules kausa futbolā atklāšanas ceremonijā 2002. gadā Seulā, muzicējusi kopā ar daudziem pasaulslaveniem mūziķiem.

Grupa ik gadu uzstājas vairāk nekā 80 koncertos visā pasaulē, tāpēc Jānis Strazdiņš mājās ir rets viesis. Taču šajā gadu mijā viņam izdevās Latvijā pabūt dažas nedēļas un pat priecēt skatītājus Ziemassvētku koncertos. Žurnālam Kas Jauns dziedātājs stāsta, kā ir būt pasaulē atzītas grupas mūziķim.

Piepildījies sapnis

Jāni Strazdiņu The Real Group uzaicināja pirms trim gadiem uz dažiem koncertiem aizstāt sasirgušo pamatsastāva dalībnieku. Latvietis nepievīla un ar laiku pats ieņēma stabilu vietu slaveno dziedātāju apvienībā.

„The Real Group ir viena no pirmajām un slavenākajām vokālajām a capella grupām pasaulē, no kuras ietekmējušās un izaugušas teju visas pārējās. Arī mūsu Cosmos. Esmu ar The Real Group dzimis vienā gadā, un, protams, šī grupa ir viens no maniem iedvesmas avotiem – skolas laikos klausījos tās ierakstus, sajūsminājos, ka tā var dziedāt.

Neslēpšu, ka toreiz klusībā, dziļi, dziļi pie sevis sapņoju dziedāt šajā grupā. Nu šī vēlme ir piepildījusies. Tāpat kā savulaik īstenojās sapnis par dziedāšanu Latvijas Radio korī un sapnis, ka varēšu ar dziedāšanu sev pelnīt iztiku,” stāsta Jānis.

Kad viņam piedāvāja pievienoties The Real Group, Jānis neapjuka un nešaubījās: „Man patīk izaicinājumi, man patīk sevi pārbaudīt. Šajā gadījumā zināju, ka es to varu, tikai vajadzēja noskaidrot – cik labi. Bija vērts riskēt!”

Maza istabiņa Stokholmā

Pagājušais gads Jānim ar grupu bijis ļoti interesants un ražens, jo koncertējuši valstīs, kur savas pastāvēšanas 33 gados The Real Group ne reizi nav bijusi.

„Uzstājāmies Austrālijā, Jaunzēlandē, ko mēs visi redzējām pirmo reizi. Ļoti skaista zeme. Es pat tur paliku dažas dienas ilgāk, lai varētu paceļot, – ne katru dienu izdodas pabūt Jaunzēlandē. Tad vēl pirmo reizi ar grupu bijām Gruzijā un, lai cik dīvaini tas šķistu, arī Polijā. Tāpēc man ir tas prieks būt tādam kā jaunatklājējam, kas kopā ar grupu atklāj jaunas koncertu vietas uz pasaules kartes.”

Ikdienā Strazdiņš bāzējas Stokholmā, kur grupai ir mēģinājumu telpas un ierakstu studija. Jānis īrē vienu mazu istabiņu. „Dzīvokli Stokholmas centrā īrēt ir ļoti dārgi, turklāt man neko vairāk par vienu istabu nevajag.

Man pat patīk, ka ir šāda maza istabiņa, jo esmu sapratis, ka pilnībā varu iztikt ar to iedzīvi, ko var sakrāmēt dažos ceļojumu koferos, – drēbes, kurpes, grāmatas. Man vairāk neko nevajag. Turklāt arī viesnīcās dzīvoju vienā istabiņā, kur nekā cita bez dušas nav! Tāpēc esmu pieradis,” paskaidro dziedātājs un izstāsta savu režīmu.

„Tas ir ļoti intensīvs – mums ir vairāk par 80 koncertiem gadā, no kuriem lielākā daļa ir ārpus Zviedrijas. Tāpēc dzīve paiet pārlidojumos, dzīvošanā lidostās, viesnīcās un koncertzālēs visā pasaulē. Tajā visā visnogurdinošākā ir gaidīšana lidostās.

Tāda nu ir tā ceļojošā mūziķa ikdiena! Taču, kamēr vēl esmu jauns, tikmēr varu skraidīt apkārt. Protams, kaut kad jau arī domāšu par ģimeni un nobāzēšanos ģimenes ligzdiņā, bet šobrīd vēl ir spēks un vēlme lidināties pa pasauli,” pasmaida Strazdiņš.

Nepieciešamība pēc Latvijas

Vaicāts, kā tiek pavadīts brīvais laiks, ja tāds ir, Jānis atbild: „Šad tad jau gadās. Ja ir brīvs vairākas dienas pēc kārtas, lidoju vai dažreiz riskēju braukt ar kuģi uz Latviju. Ja ir tikai viena brīva diena, dodos pastaigās pa Stokholmu. Tur esot, esmu iemācījies visur iet kājām. Agrāk Rīgā pārsvarā pārvietojos ar auto, bet Stokholmā mašīna nav vajadzīga, tur visur var nokļūt kājām vai izmantojot ļoti ērto metro sistēmu. Un tas ir tik forši – doties pastaigās!”

Viņš cenšas vismaz reizi mēnesī atbraukt uz Latviju. „Kaut vai uz nedēļas nogali. Citādi es nevaru – esmu sapratis, ka man tas ir fiziski nepieciešams.

Jo, esot projām, dzīvojot vidē, kur visapkārt ir zviedru un angļu valoda, es nogurstu no tā, ka nevaru izteikties dzimtajā valodā. Un visvairāk tieši emocionāli nogurstu. Tāpēc man ir vajadzīgas tās dažas dienas mēnesī uzlādēt baterijas, lai atkal varētu skraidīt apkārt pa pasauli.”

Esot Latvijā, dziedātājs cenšas satikties ar draugiem, uzspēlēt skvošu vai pludmales volejbolu, apmeklēt kādu izstādi, koncertu, bet vēl labāk – pats piedalīties koncertos. „Kad esmu Rīgā, es tiešām atpūšos. Tad daru to, ko gribu. Smeju, ka, esot Rīgā, redzu daudz vairāk nekā paši rīdzinieki, jo viņiem taču nav laika aiziet uz izstādēm, izrādēm un koncertiem vai izbaudīt kādu jauku restorāniņu!”

Ar Cosmos sirdī

Vai pēc Cosmos laikiem Jānis neilgojas? „Ar puišiem joprojām esam labos draugos. Satiekamies Jāņos un citās svētku reizēs, jo grupā taču bijām trīs Jāņi. Cosmos laiki bija lieliski, ar brīnišķīgu pieredzi. Protams, žēl, ka tā arī mums neizdevās iekarot pasauli. Bet jāatzīst, ka vēl tagad mūs atceras.

Dažreiz pēc The Real Group koncertiem man nāk klāt cilvēki un stāsta, ka bijuši Cosmos koncertos. Tā ka a capella vidē esam atstājuši paliekošas pēdas,” lepojas Jānis Strazdiņš, atceroties reizi, kad pēdējo reizi Cosmos uzstājās kopā. „Tas bija 2015. gadā Ziemeļvalstu dziesmusvētkos. Pēc piecu gadu pauzes sanācām, uzdziedājām, sapratām, ka joprojām mums skan! Tāpēc, ja vajadzēs, ja būs kāds interesants projekts, esam atkal gatavi! Nekad nesaki nekad.”