Ieva Ozoliņa uzņēmusi filmu par talantīgu matemātiķi, kurš izjūt psiholoģisku atkarību no savas mātes
“Apsveicami, ka producenti izvēlas rīkot sinhronu pirmizrādi gan kinoteātrī, gan on-line platformā. Šķiet, Latvijā tas notiek pirmo reizi. Un filma ir/būs grāvējs!” Tā par Ievas Ozoliņas jaunāko dokumentālo filmu “Dotais lielums: mana māte”, kas Latvijā būs skatāma no 4. janvāra, saka kinokritiķe Dita Rietuma, kuras vadītais Nacionālais Kino centrs atbalstījis filmas uzņemšanu.
Kadri no Ievas Ozoliņas filmas "Dotais lielums: mana māte"
Jaunā 2018. gada pirmā Latvijas filmas pirmizrāde notiks 4. janvārī vienlaikus gan kinoteātrī Splendid Palace, gan interneta vietnē Shortcut. Mūsu valstī šādā paralēlā izplatīšanā divās dažādās vidēs filma patiešām tiks izrādīta pirmo reizi. Praktiski tas nozīmē, ka, sākot ar 4. janvāri, filmu "Dotais lielums: mana māte" varēs noskatīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, kuram pieejams internets. Savukārt tie skatītāji, kam svarīgas “lielā ekrāna” kvalitātes, filmu varēs redzēt gan Rīgas kinoteātros K.Suns, Kino Bize un Splendid Palace, gan citur Latvijā.
Ja šāda veida prakse tiks paplašināta arī turpmāk, svarīgi būs ne tikai tas, ka filmas būs pieejamas visā valstī vienlaikus, bet arī tas, ka būtiski pieaugs tiešsaistes mediju loma kino kontekstā.
Arī režisors Andris Gauja, kurš savulaik izmēģinājis dažādus netradicionālus paņēmienus kinoskatītāju informēšanai, par šādu pieeju izsakās atzinīgi, norādot: „Šo taciņu noteikti vajag iemīt, jo no tā ieguvējs galvenokārt būs skatītājs, kura dēļ galu galā filmas tiek taisītas”. Jāpiebilst, ka citur Eiropā šāda pieeja jau sevi pierādījusi; savulaik režisora Larsa fon Trīra filma Melanholija pat pirms kinoteātriem ar lieliem panākumiem tika izrādīta vietnē iTune store.
Filmas Dotais lielums: mana māte pasaules pirmizrāde notika Amsterdamas starptautiskajā filmu festivālā (IDFA), kur tā ieguva žūrijas speciālbalvu. Filigrānais kino darbs stāsta par talantīgu matemātiķi, kurš izjūt psiholoģisku atkarību no mātes un iesūdz viņu policijā par emocionālu šantāžu. Raitim nav draudzenes un ir maz pieredzes ar sievietēm, kamēr viņa labākais draugs Boriss ar dzīvi tiek galā viegli.
Ļaujot ielūkoties matemātiķu pasaulē, filma akcentē trauslo robežu starp mātes lomu un pieauguša vīrieša atbildību par savu dzīvi. Aizkustinošs un reizē ironisks stāsts par mātes mīlestības destruktīvo un reizē radošo spēku.
Filmas režisore Ieva Ozoliņa dokumentālajā kino debitēja 2015. gadā ar filmu Mans tēvs baņķieris, kas kļuva par vienu no skatītākajām latviešu filmām dokumentālajā žanrā, savukārt ar jauno filmu Dotais lielums: mana māte debitē operators Mārcis Slavinskis.
