Valsts kontrole uzgājusi apšaubāmu ziedošanas shēmu, kurā iesaistīta Tukuma dome
Valsts kontrole vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, lai tas pārbaudītu ziedojumu pieņemšanu Tukuma novada domē, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Uzņēmumi, tostarp tie, kuri saņēmuši no domes pasūtījumus, ziedojuši naudu domei. Bet Tukuma dome tālāk šo naudu pārskaitījusi dažādām biedrībām. Uzņēmēji tā ieguvuši iespēju tikt pie nodokļu atlaidēm, kas citādi nebūtu iespējams.
Latvijā līdz šim bijušas vienas no visdāsnākajām nodokļu atlaidēm tiem uzņēmumiem, kas ziedojuši nevalstiskajām organizācijām. Lai iegūtu šīs atlaides, ziedojumu saņēmējam jābūt ar sabiedriskā labuma statusu. Taču, ja tā nav, Tukumā atrasts veids, kā ierobežojumu apiet. Ziedojumam izmantots starpnieks – Tukuma novada dome. Arī ziedojot pašvaldībai, uzņēmēji var iegūt tikpat lielas nodokļu atlaides. Nauda biedrībās nonākusi no domes kontiem.
“Pašvaldība ir bijis ērts sadarbības partneris gan uzņēmējiem, gan sporta klubiem, gan biedrībām, jo tas rada šo drošības garantu uzņēmējam, ka viņš saņems nodokļu atlaidi, kā vienu no šiem momentiem, un biedrībai – ka tā saņems līdzekļus nepieciešamos darbībai,” saka Tukuma novada Domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans.
Taču viss nebūt nav tik vienkārši. “Attiecībā uz šiem komersantiem – viņiem vajadzētu justies diezgan neomulīgi, jo likumā ir 23.pants, kas pasaka – jebkuru darījumu VID var vērtēt pēc ekonomiskās būtības. Un šādā gadījumā šis ziedojums pēc ekonomiskās būtības ir vērtējams nevis kā ziedojums pašvaldībai, bet kā ziedojums konkrētai biedrībai - pēc būtības, pēc mērķa novirzīts,” raidījumam “de facto” saka Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne.
Tukuma novada pašvaldība pērn ziedojumos saņēmusi vairāk nekā 50 tūkstošus eiro. Valsts kontrole atklājusi, ka par aptuveni pusi no šīs summas slēgti speciāli ziedojumu līgumi. Tie paredzēja visu uzņēmēja ziedojumu nekavējoties pārskaitīt konkrētai biedrībai. Lielākoties darījumi saistīti ar atbalstu sportam - piemēram, riteņbraukšanas, karatē un vieglatlētikas klubiem, arī basketbolam.
Taču astoņiem no desmit naudas saņēmējiem nebija sabiedriskā labuma statusa. “Dome mums nāk savā veidā pretim, mēs šo pašu modeli varam realizēt caur domi, un tas savā veidā atvieglo mums darbu,” atzīst biedrības “Tukuma novadam un basketbolam” vadītājs Mārtiņš Tīss.
Biedrības vadītājs norāda, ka ziedotās summas ir salīdzinoši nelielas, un viņš pat nezinot, vai ziedotāji par tām ir prasījuši nodokļu atlaides.
“De facto” secināja, ka vismaz divos gadījumos ziedotāji bijuši arī cieši saistīti ar ziedojumu saņēmējiem.
Piemēram, mērķziedojumu “Riteņbraukšanas klubam KMK” Tukuma domei pārskaitīja uzņēmums “Ceko”. Taču gan kluba, gan uzņēmuma vadībā ir vieni un tie paši cilvēki. “Ceko” īpašnieks Māris Kalējs intervijai “de facto”nepiekrīt, taču telefonsarunā apliecina, ka nodokļu atlaides viņiem ir svarīgas. Taču tās nedrīkst prasīt, ja ziedo savai biedrībai.
Tukuma domes vadītājs Lukmans uzskata, ka, pieņemot ziedojumus un tālāk tos pārskaitot biedrībām, tiekot risināti iedzīvotājiem svarīgi jautājumi, un tā pašvaldība pilda savas funkcijas. Bet Nodokļu likuma autori starpniecību ziedošanā neuzskata par atbilstošu rīcību. “Uzņēmuma ienākuma nodokļu atlaides attiecībā uz ziedojumiem nekad nebija paredzētas, lai uzņēmums varētu izmantojot ziedojumu saņēmēju, pašvaldību, izmantot kā tādu cauri plūstošu trubu, caur kuru var novirzīt savus ziedojumus vēlamai biedrībai vai nodibinājumam,” saka Astra Kaļāne, piebilstot - ja uzņēmējs vēlas novirzīt savus ziedojumus biedrībai vai nodibinājumam, tādā gadījumā šai biedrībai vai nodibinājumam ir jābūt sabiedriskā labuma organizācijas statusam.
Vairākos gadījumos ziedotāji bijuši uzņēmumi, kuri arī saņēmuši pasūtījumus no pašvaldības. Tukuma domes vadība uzskata, ka tā nav pārkāpusi likumu, jo šiem uzņēmējiem neesot dotas nekādas priekšrocības.
Pašvaldība šādu shēmu ar starpniecību ziedojumos darbinājusi gadiem. “Jau ļoti sen no uzņēmējiem bija vēlme un jautājums, vai starpnieks šajā procesā nevarētu būt pašvaldība, un viņi labprāt ziedo naudu pašvaldībai, un pašvaldība ir tas garants, kas tālāk jau savstarpēja līguma ietvaros finansē šo nevalstisko organizāciju, sporta biedrību,” saka bijušais pašvaldības vadītājs Juris Šulcs (“Vienotība”). Viņaprāt – pašvaldības starpniecība garantē to, ka līdzekļu izlietojums tiek kontrolēts.
Taču Valsts kontrole ne tikai atklājusi, ka dome izmantota kā ziedojumu starpnieks, bet arī to, ka trūkst atskaites par naudas izmantošanu. Sabiedriskā labuma organizācijām tiek prasīts atskaitīties visai detalizēti. Taču Tukumā – uzņēmumi pie nodokļu atlaidēm varējuši tikt, bet biedrībām atskaites izpalikušas.
Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins: “Tā shēma vai tā sistēma nav pietiekami atklāta pret visiem iespējamiem komersantiem, vai pret visiem iespējamajiem saņēmējiem. Un, protams, tā nauda, kas šādi caur pašvaldībām aizskaitīta biedrībām - pār to nav tādas uzraudzības un kontroles kā par sabiedriskā labuma organizācijām.”
Atskaites līdz šim sniegušas biedrības, kas saņēmušas ne tikai ziedoto naudu, bet arī domes finansējumu. Tikai pēc revidentu viesošanās domē, tā visām biedrībām izsūtījusi aicinājumus iesniegt atskaites par līdzekļu izlietojumu. Dome apstiprinājusi ziedojumu pieņemšanas kārtību un sola, ka vairs nebūs starpnieks starp uzņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām.
