Raidījums: "AirBaltic" šefs strādā tikai 3-4 dienas, bet algā saņem miljonu

Par nozari atbildīgie politiķi un amatpersonas līdz šim slavējuši Gausa veikumu. Taču par viņa atalgojumu runājuši izvairīgi. 

Vecās flotes nomaiņa un jauna investora piesaiste ir spilgtākie nacionālās aviosabiedrības “Airbaltic” izpildāmie darbi šogad. Potenciālo ieguldītāju meklē konsultanti, taču ir arī citi iemesli, kāpēc “Airbaltic” valdes priekšsēdētājam Martinam Gausam varētu būt neskaitāmas tikšanās ārvalstīs. Tajā pašā laikā viņš ir “Airbaltic” izpilddirektors. Līdz ar to Gausam (atšķirībā, piemēram, no padomes locekļiem) jāvada uzņēmuma administratīvais darbs ikdienā.

“de facto” vairāku mēnešu garumā nofilmētais ļauj secināt, ka vislabāk atalgotā valsts amatpersona Latvijā miljonu nopelna, bieži vien strādājot tikai trīs līdz četras pilnas darba dienas nedēļā.

Ideja pētījumam radās šā gada martā. “de facto” notika intervija “Airbaltic” birojā saistībā ar jaunatklāto reisu uz Liepāju. Gauss toreiz interviju atteica. Viņa vietā runāja lidsabiedrības pārstāvis saziņai ar presi. Šīs filmēšanas laikā “de facto” novēroja, ka Gauss darba vietu pameta jau ceturtdienā, dienas pirmajā pusē. Nav izslēgts, ka viņš devās kādā ar darbu saistītā braucienā. Tomēr situācija toreiz bija neveikla. Rezultātā “de facto” nolēma izpētīt, vai bieži Gauss savā darba laikā lido ar tiem reisiem, kas ved uz pilsētām, kas atrodas netālu no viņa īpašumiem Vācijā, Austrijā un Itālijā. 

Gausa ģimene dzīvo netālu no Minhenes. Reisi no šīs Vācijas pilsētas  uz Rīgu ir  divas reizes dienā - pa dienu un vakarā. Arī pretējā virzienā ir tāds pats reisu skaits. Piemēram, lidmašīna no Minhenes ielido svētdienas vakarā. Līdz ar to Gauss jau pirmdien no rīta varētu būt savā darba vietā. 

Taču “de facto” nofilmētais rāda, ka nedēļās, kad viņš nav komandējumos vai atvaļinājumā, Gauss izvēlas lidojumus darba laikā. Turklāt bieži vien Minhenē atgriežas jau ceturtdienā. 

Gauss lidostā ierodas vienmēr vienā un tajā pašā laikā, un izmanto vienus un tos pašus reisus. Līdz ar to nebija grūti paredzēt, ka arī šonedēļ Gauss uz Latviju atlidos nevis svētdienā, lai laikus uzsāktu darba nedēļu, bet gan pirmdienā – pulksten divos dienā. “Es savu darba nedēļu uzsāku... Es strādāju visu nedēļu. Man ir tikšanās ne tikai šeit, bet arī Frankfurtē, Briselē un Minhenē,” savu vēlo ierašanos darba vietā skaidro Gauss.

Reiss no Minhenes izlido desmitos no rīta. Pusstundu pirms tam sākas iekāpšana. Ja Gauss nemelo, tikšanās viņam bijusi agri no rīta. Taču maz ticams, ka katru pirmdienu. “Es strādāju Latvijā tad, kad man šeit ir darāmas lietas, bet kopumā es strādāju, kad tas ir nepieciešams. Es vadu lidsabiedrību un domāju, ka visi ar to ir apmierināti,” tā Gauss komentē “de facto” pētījuma rezultātus.

Pirms divām nedēļām Gausu pārapstiprināja “Airbaltic” valdes priekšsēdētāja amatā uz trešo termiņu. Valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvis “Airbaltic”, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš norāda, ka “mums svarīgi ir tie skaitļi un cipari, ko parāda kompānija, vai tiek izpildīts apstiprinātais biznesa plāns, vai viss notiek saskaņā ar to, vai ir plānotais pieaugums, vai tiek nomainīta flote. Šie visi apstākļi kopumā rūp. Tie ir neatsverami un būtiski Latvijas valstij un tās ekonomikai. Dotajā brīdī šie skaitļi ir pozitīvi”. Ozoliņam neesot svarīgi, vai Gauss strādā no mājām, vai ir uz vietas birojā: “Man ir svarīgi, lai tiek izpildīts tas darbs, saskaņā ar kuru tā persona ir algota.”

Taču veiksmes stāsts pēdējo gadu laikā tomēr ir nedaudz pārspīlēts. Gausa alga augusi daudz straujāk nekā uzņēmuma finanšu rādītāji. Piemēram, 2015.gadā “Airbaltic” nopelnīja vairāk nekā 19 miljonus eiro. Toties pērn peļņa samazinājās par 94% – tikai nedaudz pārsniedzot miljonu. Savukārt aviosabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir tikai par 1% vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā Gausa atalgojums “Airbaltic” gada laikā pieaudzis par 19% – pārsniedzot vienu miljonu eiro.

Uz “de facto” jautājumu: ,,Vai Jums nešķiet, ka jums tiek pārmaksāts, un ka varētu atrast vadītāju, kurš strādātu šeit nevis no mājām?” Gauss atbild, ka “es nestrādāju no mājām. Mājas man ir šeit. Es dzīvoju Rīgā, bet man ir vietas dzīvošanai arī citur. Jautājums par manu atalgojumu ir pārrunājams ar tām personām, kuri nosaka manu algu. Taču man nav iebildumu uzklausīt šos jautājumus, jo es strādāju visas nedēļas garumā. Ja jūs vadāt lidsabiedrību, jums nepārtraukti jābūt sasniedzamam pa telefonu neatkarīgi no tā, vai tā ir svētdiena vai sestdiena. Es veltu sevi lidsabiedrībai un tā strādā labāk nekā jebkad.”

Sarunas laikā Gauss vairākkārt uzsvēra, ka viņš no mājām nestrādājot. Viņam ārvalstīs esot tikšanās. Pēc Gausa sacītā jāsecina, ka Minhene un tās apkārtne zināmā mērā kļuvusi par aviācijas Meku.

Tikmēr “Airbaltic” padomes priekšsēdētājs interviju atteica. Padome ir tā, kas Gausu apstiprina amatā, lemj par viņa atalgojumu un vērtē paveikto. Taču uzdot jautājumus tai nebija iespējams. Tā vietā “de facto” saņēma paziņojumu visu padomes locekļu vārdā. Tajā nav analizēts Gausa paveiktais. Tāpat nav norādīts tas, vai padome ir informēta par Gausa iespējamo darbu no mājām. ,,Uzņēmuma padome “Airbaltic” valdes locekļu darbu vērtē pozitīvi. (...) Atalgojuma fiksētā daļa ir noteikta atbilstoši tirgus apstākļiem, lai piesaistītu un noturētu augsti kvalificētus starptautiska uzņēmuma vadītājus. Mainīgā daļa ietver izmērāmus lielumus dažādās jomās - finanšu rezultāti, galvenie darbības rādītāji, klientu un darbinieku apmierinātība, pienesums Latvijas gaisa savienojamībai un citi,” paziņojumā norāda uzņēmuma padomes pārstāvji.

“de facto” apzināja arī starptautisko pieredzi. Lidsabiedrību vadītājiem nākas bieži doties uz ārvalstīm, lai tiktos ar klientiem un akcionāriem. Taču maz ticams, ka šīs tikšanās visbiežāk notiek aviosabiedrības vadītājam ārvalstīs piederoša īpašuma tuvumā. Turklāt atbildēs “de facto” tiek uzsvērta nepieciešamība pēc iespējas vairāk laika pavadīt birojā, jo tieši klātienes komunikācija ir nepieciešama, lai nodrošinātu uzņēmuma darbu ikdienā.