Baltic Taxi izveidojis milzu shēmu, kā apkrāpt valsti
Labi pazīstamajai vieglo taksometru kompānijai Baltic Taxi 2015.gadā ar maksātnespējas palīdzību, kā izrādās, ne tikai ir sanācis veiksmīgi izvairīties no Valsts ieņēmumu dienesta vairāk nekā 400 tūkstošu eiro lielā uzrēķinu, bet izdevies arī izveidot milzīgu - vairāk nekā 150 kompāniju tīklu, kas šobrīd ļauj faktiski valstij nemaksāt pievienotās vērtības nodokli, vēsta LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens.”
Tajā pašā laikā visu Baltic Taxi zīmola tīklu šobrīd pārstāv Jānis Naglis, kurš vienlaikus ir arī padomes loceklis Latvijas Darba Devēju konfederācijā, kas ir valdības sociālais partneris un dod dažādus padomus, tajā skaitā arī nodokļu jomā un ēnu ekonomikas apkarošanā. “Šī nav ēnu ekonomika,” par izveidoto sistēmu saka pats Naglis, apgalvojot, ka Baltic Taxi izvēlētā uzņēmējdarbības forma ir pilnīgi legāla.
Un proti, kā tad organizēta Baltic Taxi sistēma? Vairāk nekā 150 kompānijas nomināli pieder pašiem taksometru šoferiem, kas izmanto Baltic Taxi zīmolu, mašīnas un zvanu centru. Tie visi pārsvarā ir mikrouzņēmumi, un pēc Nagļa teiktā, viņi tos radījuši paši un ir mazie uzņēmēji. Taču raidījums atklāj, ka nekā tamlīdzīga - finanšu plūsmu viņu uzņēmumu kontos organizē pilnvarota persona, pārsvarā Ilze Palmbaha, kas jāpilnvaro tiklīdz kā šoferis tiek pie uzņēmuma. Viņa ir viena no Latvijas labākajām grāmatvedēm, kas šobrīd vada Latvijas grāmatvežu asociāciju, Latvijas ES prezidentūras laikā Ilzi Palbmahu kā nodokļu konsultanti algoja arī Finanšu ministrija.
“Ir konkrēta, pilnvarota persona, kura darbojās tavā vietā. Tu viņu pilnvaro principā, ja tu gribi to bankas kontu, tu viņu pilnvaro un viņš tur darbojās,” raidījumam atklājis kāds taksists, kas darbu Baltic Taxi pametis nesen un kuram arī bijis savs mikrouzņēmums. “Jā, visus maksājumus, visu viņš pārskaita. Licences viņš tai mašīnai pērk, kas ir tā pilnvarotā persona. Viņš visu dara. Viņam (šoferim) nekas nav jādara, viņam ir tikai jāaizbrauc un jāparaksta dokumenti.”
Daudzo mikrouzņēmumi sistēma ļauj ekonomēt uz sociālajām iemaksām par šoferiem, taču šāda uzņēmuma sadalīšanas – daudzos mazos, kas lielākoties nes “Borta” vārdu – ļauj nemaksāt arī PVN. Šobrīd valsts noteiktais slieksnis, kad jāreģistrējas un jāmaksā PVN, ir uzņēmuma apgrozījums 50 tūkstoši eiro gadā, taču gandrīz neviens no “Baltic Taxi” mikrouzņēmumiem tādu nesasniedz. Proti, visi tie “kā aptiekā” darbojas apmēram 48 līdz 49 tūkstošu gada apgrozījuma robežās, un maksā vien mikrouzņēmuma nodoklis 9% apmērā, kas no katram kompānijas ir apmēram četri tūkstoši eiro gadā. Bet PVN nemaksā.
Pēc būtības, ja šo shēmu pārnestu uz lielveikalu biznesu, tad varētu darīt tā. Kafijas plaukts viens uzņēmums, baltmaizei – cits uzņēmums, Holandes sieriem – cits, visi uzņēmumi, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 50 tūkstošus, katrs no tiem iznomā vienu kvadrātmetru no telpām, vēl kasieru pakalpojumus, strādā ar vienu zīmolu, un rezultātā arī šādi var nemaksāt PVN.
Raidījuma norāda arī uz vairākām sakritībām, kas liecina, ka patiesais labuma guvējs no Baltic Taxi aizvien varētu būt bijušais premjers Andris Šķēle, kura ģimene kā lielākais akcionārs šajā uzņēmumā bija pirms tās maksātnespējas, pastarpināti, caur Liepājas autobusu parku. Tagad, pēc “aiziešanas” no 400 tūkstošu eiro lielā uzrēķina, Baltic Taxi zīmolu ieguvis it kā Sergejs Seņkāns, bet, kas, izrādās, ir bijis Andra Šķēles oficiālais Saeimas deputāta palīgs 10.Saeimā. Tāpat viens no Baltic Taxi zīmola lietotājiem firma Taxi Now pieder Jānim Bērziņam, kurš vienlaikus ir padomes priekšsēdētājs arī tādā uzņēmumā, kā MCH Investīcijas. Uzņēmuma valdē šajā uzņēmuma savukārt ir bijušais politiķis Ainārs Šlesers un arī Edgars Šķenders, kuram bijis kopīgs bizness ar Šķēles sievu un bērniem Liepājas autobusu parkā.
Arī grāmatvede Ilze Palmbaha ir pamanāma sasaistē ar Šķēles uzņēmējdarbību. Piemēram, kā liecina Lursoft informācija, viņa kā grāmatvede apkalpojusi arī tādu uzņēmumu kā Vaļņu nams 11, kurā šobrīd viena no valdes loceklēm ir Andra Šķēles meita Madara Šķēle-Dupate.
400 tūkstošu eiro lielo uzrēķinu par 2013.gadu un 2014.gada pirmo pusi “Baltic Taxi” Valsts ieņēmumu dienests aprēķināja 2015.gada sākumā, uzskatot, ka tobrīd lielās kompānijas “Baltic taxi” sadalīšana daudzās mazās nav korekta un vērtējama kā nepamatota nodokļu optimizēšana. Pēc uzrēķina Baltic Taxi sākotnēji pārtapa kompānijā “Baltijas taksometrs”, kas 2015.gadā pieteica maksātnespēju.
Raidījums atklāj, ka Baltic taxi nav vienīgais uzņēmums taksometru jomā, kas cenšas optimizēt nodokļu nomaksu. Līdzīgu daudzu uzņēmumu sistēmu ir uzbūvējusi vēl viena labi pamanāma kompānija Panda Taxi, kuras zīmols arī ir vienās rokās, bet tā izmantotāji ir daudzas dažāda izmēra kompānijas. Tiesa, izņemot pašu zīmola turētāju, kas nodokļos pērn samaksājis vairāk nekā 200 tūkstošus eiro, citas kompānijas ar lielu nodokļu nomaksu neizceļas.
Piemēram, firma Tommot, uz kuras ir licencētas vairāk nekā 70 automašīnas, 2015.gadā nodokļos samaksāja 23 tūkstošus eiro, kas no vienas puses, iespējams, varētu šķist daudz, bet, ja, parēķina uz vienu mašīnu, tad tie sanāk mazliet vien 320 eiro gadā no mašīnas. Firma Artimaks, kura pārvalda astoņas mašīnas, pērn nodokļos pērn samaksāja tikai 3,6 tūkstošus eiro, uz vienu mašīnu tātad – apmēram 450 eiro. Savukārt firma MČS, kas arī brauc ar Panda Taxi zīmolu un uz kuru ir licencētas 33 mašīnas, nodokļos gadā pērn samaksāja 4,74 tūkstoši jeb nepilnus 150 eiro par mašīnu. Kopumā vērtējot, samaksāto nodokļu aina šeit izskatās ļoti bēdīga, un tas, iespējams, arī izskaidro, kāpēc Panda Taxi skaitās viena no lētākajām taksometru kompānijām pilsētā.
