Vai lēts var būt labs? Pārtikas speciāliste aicina nesapriecāties par "Lidl" ienākšanu Latvijā

Vai lēts var būt labs?

Pēdējos 15 gadus profesionāli un arīdzan privāti interesējos par pārtiku – galvenokārt par tās izcelsmi, kvalitāti, pagatavošanas veidu, kas nāk par labu cilvēka veselībai vai vismaz nekaitē tai.

Un esmu pārliecināta, ka lielveikalā nav daudz produktu, uz kuriem, atmetot reklāmas saukļus un citus mārketinga trikus, stilīgu iepakojumu ieskaitot, atbilst kategorijai “lēts un labs”. 

Mūsdienu pasaulē, kur barības ķēdē ir tik daudz iesaistīto, labs vienkārši nevar būt lēts.

Līdz ar to es neticu nevienam zemo cenu veikalam – īpaši, ja tā ir starptautiska veikalu ķēde, un kaut ar vācu kvalitātes zīmi.

Zemo cenu veikalu preču saturs vismaz Eiropā neatšķiras ne ar ko, izņemot iesaiņojumu. 

Salīdzinoši bieži esot Vācijā, esmu iepirkusies arī “Lidl” ķēdes veikalos – meklējusi to, kas nepieciešams ceļotājam: kādu dzērienu, kādu našķi, kādu sagatavi ātrai maltītei, kādu gardumu mājās vešanai.

Un vienmēr esmu vīlusies, jo kvalitatīvi produkti, pat ar Vācijas 5% PVN pārtikai, beigu beigās nesanāk lēti, bet lētais sašķielētais šķiņķītis uz pannas saraujas un atstāj lielu slapjumu tikpat ļoti, cik “SuperNeto” un “Maximā” pirktais, dārzeņi un augļi arī ir tikpat apskretuši, bet gatavie salāti ir vienkārši negaršīgi, lai gan tas ir gaumes jautājums.

Vai ir prātīgi pārlieku ekonomēt uz pārtiku?

Vācu nācijai, kuru lieliski raksturo ģeniālais “Ritter Sport” šokolādītes reklāmas sauklis: “Quadratisch. Praktisch. Gut” (latviski – kvadrātains, praktisks, labs) patīk par sevi domāt kā par varen izmanīgiem un taupīgiem ļaudīm.

Gudras mājas, labas automašīnas, zīmolu apģērbi bērniem, daudz dārgas kosmētikas un modernu tehnoloģiju, bet iepērkas “Lidl”. Jā, papētot etiķetes, redzams, kas lācītim vēderā, un tas nav nekas labs un pārlieku ekoloģisks, taču, to, kas gremošanas traktā, jau neviens neredz, atšķirībā no mašīnas.

Visam šajā pasaulē naudas nepietiek, un viņi ir izvēlējušies ekonomēt uz pārtiku, kuru, līdz ar derīguma termiņa beigām var vieglu roku arī izmest.

Es nesaku, ka tas būtu kas nosodāms, taču mana personiskā pieredze un pārliecība, klāt pieliekot arī veselības problēmas, liek rīkoties citādi.

Latvijas zemniekiem noderētu mūsu atbalsts

Bet īstais iemesls, kāpēc es atšķirībā no lietuviešiem, kuri garajā rindā pie durvīm veikala atklāšanas dienā esot pat ģībuši, to noteikti negrasos darīt, ir solidaritāte ar mūsu zemniekiem.

Jau esošās lielveikalu ķēdes mūsu lauksaimniekus žņaudz ar zemām iepirkuma cenām, spiežot izmisīgi un nevienlīdzīgi konkurēt ar milzīgo Polijas lauksaimniecības tirgu un atšķirīgo PVN, radot pilnīgi neloģisku situāciju – ka vietējais ir dārgāks par ievesto, un to var atļauties tikai kvēlākie patrioti.

Ja man kāds tagad saka, ka “Lidl” ienākšana Latvijas tirgū nospiedīs produktu cenas uz leju arī citu lielveikalu ķēžu veikalos, un mēs visi būsim tikai ieguvēji, es jautāju – vai tiešām lētākas čipsu pakas, Polijas broilera un ābolu, kā arī vācu gatavo kartupeļu salātu kārbas dēļ mums ir uzspļaut, ka bankrotēs mūsu zemnieki, jo viņi nu tik tiešām vairs nespēs konkurēt ar dāsni subsidētajiem vācu kolēģiem?

Ziniet, kā Latvijā, tā Vācijā ražota baltmaize, ja to daudz un bieži ēd, rada nopietnas veselības problēmas.

Par “Lidl” centieniem ienākt Latvijā:

Kā jūlijā ziņoja portāls Kasjauns.lv, Vācijas zemo cenu veikalu tīkls “Lidl” jau iegādājies zemes gabalu Latvijā vairumtirdzniecības bāzes izbūvei.

Noskaidrots, ka Dzelzavas ielā 75b, Rīgā esošā zemesgabala īpašuma attīstītājs ir SIA “Investīciju aģentūra”, kurai ir noslēgts līgums par zemesgabala pārdošanu uzņēmumam SIA “MMS Property”, kurš savukārt pieder vācu uzņēmumam “CE - Beteiligungs GmbH”.

Izpētot publiski pieejamo informāciju, tapa skaidrs, ka šis uzņēmums ir “Lidl” ķēdes attīstītājs gan Igaunijā, gan Lietuvā.

“Lidl” līdz šim gan nav oficiāli paziņojis par ienākšanu Latvijas tirgū, taču šis veikalu tīkls patlaban jau darbojas Lietuvā.

Ienākšanai Baltijas valstu tirgū “Lidl” pirmo reizi sāka gatavoties jau 2003. gadā, tomēr vēlāk no šiem plāniem atteicās un pārdeva aptuveni 50 veikalu celtniecībai iegādātos zemesgabalus.

Savu lēmumu “Lidl” pārstāvji tolaik pamatoja ar Baltijas valstu pārāk mazo tirgu.

Interesanti, ka Latvijā uzņēmums tolaik labi nopelnīja arī neatverot nevienu veikalu, jo nekustamo īpašumu buma laikā izdevīgi pārdeva iegādātos īpašumus.

Trīs gadu laikā – no 2006. līdz 2008. gadam – SIA “Lidl Latvija” peļņa kopumā sasniedza 7,2 miljonus latu, liecina “firmas.lv” informācija. Daļu no “Lidl” īpašumiem Latvijā pārpirka igauņu veikalu tīkls “A-Selver”, taču šis tirgotājs bija spiests pamest Latvijas tirgu ekonomiskās krīzes dēļ.