Bijušajā adatu rūpniecības galvaspilsētā Kuldīgā top unikāls Adatu muzejs
Pagājušā gadsimta sākumā neviena plašās Krievijas impērijas māja - sākot no Cara apartamentiem Ziemas pilī un beidzot ar vecticībnieku mežcirtēja būdiņu Sibīrijas mežos - nevarēja iztikt bez Kuldīgas fabrikas „Meteors” darinājumiem. Tur 1854. gadā tika dibināta vienīgā adatu fabrika visā plašajā impērijā.
Un, kā zināms, bez adatas nevarēja ne izcakot carienes ņieburus, ne sadrāklēt caurumu lauku sievas svārkos. Tā Kuldīgā kāds ceļojošs ebreju bodnieks sāka ražot adatas vairāk nekā 100 miljonu cilvēku apdzīvotājai impērijai.
Tagad kādreizējā adatu fabrikas ēkā – Kuldīgas gājēju promenādē, Liepājas ielā 37, kur pēc adatu ražotnes likvidācijas 1910. gadā iekārtoja pilsētas slimnīcu, un kuru pašlaik kuldīdznieki pazīst kā namu, kur atrodas "Mēness aptieka", ierīko Adatu muzeju.
Jauno kultūras telpu ēku – Kuldīgas radošo klasteri, kuras tornītī būs Adatu muzejs, pazīstamā arhitekte Zaiga Gaile, bet viens no paša muzeja koncepcijas izstrādātājiem ir Latvijas Gada balvas arhitektūrā ieguvējs, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, dizainers Mareks Birznieks. Kuldīgas Adatu muzejs solās būt ne tikai interesants vēstures liecinieks, bet arī interaktīva un multimediāla kultūrtelpa.
„Adata ir būtisks faktors nozīmīgos cilvēces attīstības pagrieziena punktos. Izvēlētā telpa, manuprāt, ir ļoti pateicīga mūsu koncepcijai. Tā ir spirāle, kurā var labi parādīt adatas klātbūtni cilvēces attīstībā,” „Kurzemnieka” kultūras pielikumam „Radošā Kuldīga” klāsta Birznieks. No pašas adatu fabrikas gan pāri palicis maz liecību – tikai daži sienu fragmenti. Gan pirmās brīvvalsts laikā, gan padomju laikā, veicot ēkas pielāgošanu un pārbūvi slimnīcas vajadzībām, tā būtiski mainījusi savu veidolu.
Tomēr pirms gada Kultūras ministrija izdarīja grozījumus likumā par Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu un veco adatu fabrikas ēku iekļāva kultūras pieminekļu sarakstā.
Adatu fabriku Kuldīgā aizpagājušā gadsimta vidū ierīkoja ceļojošais ebreju veikalnieks Simons Hiršmans Viņš Kuldīgā ierīkoja vairumtirdzniecības preču bāzi. Visas preces ebreju bodnieks ieveda no Krievijas, bet tāds sīkums kā adatas nav bijis nekur citur kā tikai Anglijā. Šis vīrs nemācēja ne lasīt, ne rakstīt – bija analfabēts, tomēr izdomāja, ka lētāk Kuldīgā uzcelt adatu fabriku nekā katru gadu braukt tām pakaļ uz Angliju. Tā nu viņš savu znotu aizsūtīja uz britu salām apgūt adatu izgatavošanas arodu, lai šujamadatas varētu izgatavot senās Kurzemes hercogistes galvaspilsētā. Kuldīgā, Liepājas ielās 37, adatu fabrika darbojās līdz 1910. gadam. Tad ražotni pārcēla uz citām telpām Kuldīgā, līdz 1930. gadā fabriku pārcēla uz Rīgu, jo no galvaspilsētas bija labāks transports, lai adatas sūtītu rokdarbniecēm pa visu plašo pasauli.
Jāteic, ka Hiršmana fabrika it nebūt nav vēsturisks relikts, tā joprojām darbojas. Tikai tagad jau kā akciju sabiedrība „Arta-F” Rīgā, Maskavas ielā. Lai arī adatas tur vairs neražo, tajā top citas apģērba darināšanai nepieciešamas lietas – rāvējslēdžeji, spiedpogas, sprādzes siksnām, furnitūra korsetēm. Savukārt adatas Latvijā, tāpat kā pirms 160 gadiem, tagad ieved no Vakareiropas, piemēram, Itālijas un Lielbritānijas.
