Ēdoles Emīls neatzīst vainu cietsirdīgajā invalīda noslīcināšanā
Kuldīgas rajona tiesa septembrī turpinās izskatīt lietu pret Emīlu Mārtiņsonu, kurš apsūdzēts 54 gadus vecā invalīda Aināra spīdzināšanā un noslīcināšanā 2015. gada novembrī. Līdz pat šim brīdim slepkavībā vainotais atrodas uz brīvām kājām – viņam kā drošības līdzeklis piemērota vien policijas uzraudzība.
Kuldīgas rajona tiesa septembrī turpinās izskatīt lietu pret Emīlu Mārtiņsonu, kurš apsūdzēts 54 gadus vecā invalīda Aināra spīdzināšanā un noslīcināšanā 2015. gada novembrī. Līdz pat šim brīdim slepkavībā vainotais atrodas uz brīvām kājām – viņam kā drošības līdzeklis piemērota vien policijas uzraudzība.
Portāls Kasjauns.lv jau rakstīja, ka 2015. gada 4. novembrī Ēdoli pāršalca šaušalīgs noziegums. No Ēdoles dzirnavu ezera tika izvilkta automašīna „Mazda”, kuras salonā uzgāja bojāgājušo 56 gadus veco invalīdu Aināru. Iedzīvotāji teica, ka vīrieti spīdzinājuši vietējie huligāni, pēc tam viņu iesēdinājuši automašīnā un to iegrūduši ezerā. Par iespējamo slepkavību aizturēja trīs vīriešus – vienu ap 40 gadus vecu, bet divus - nedaudz pāri 20 gadiem. Šie trīs vīrieši esot uzdarbojušies kompānijā, kura esot iedvesusi šausmas Ēdoles pensionāriem. Huligāni pensijas dienās apstaigājuši vietējos sirmgalvjus un no viņiem pieprasījuši naudu. Pensionāri policijai neesot sūdzējušies, jo baidījušies no atriebības. Arī bojāgājušais Ainārs ir pensionārs, viņš saņēma invaliditātes pabalstu un dzīvoja sociālā mājā kopā ar savu 80 gadus veco māti un civilsievu Ivetu.
Nāve Ēdoles dzirnavu dīķī
Tagad lieta nonākusi līdz tiesai. Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētais kopā ar cietušo un vēl diviem vīriešiem, pārvietojoties ar cietušā automašīnu un lietoja alkoholiskos dzērienus. Līdz izcēlās strīds, kura laikā cietušais apsūdzētajam pārmeta, ka viņš nodedzinājis viņa garāžu.
Apsūdzētais strīda laikā draudēja cietušajam nodarīt miesas bojājumus. Vienam no automašīnā sēdošajiem vīriešiem apsūdzētais stāstīja, ka vēlas dabūt nazi, jo grib aizvest cietušo uz mežu, pārgriezt viņam kaklu un aizdedzināt cietušā automašīnu, taču vīrietim izdevās viņu atrunāt no šo darbību veikšanas.
Atgriezušies pagasta centrā, pie cietušā automašīnas stūres apsēdās apsūdzētais, bet cietušais automašīnā sēdēja priekšējā pasažiera sēdeklī. Ņemot vērā automašīnai nodarīto tehnisko bojājumu, abi iepriekš minētie līdzbraucēji to stūma, lai iedarbinātu, taču nesekmīgi, tāpēc palaida to vaļā un palika stāvam pagasta centrā. Savukārt apsūdzētais mašīnu turpināja stumt viens pats. Atriebības un dusmu vadīts apsūdzētais pagrieza automašīnas stūri ezera virzienā un transportlīdzeklis ar cietušo vīrieti ieripoja ūdenstilpnē. Cietušais tobrīd atradās alkohola reibumā. Cietušā nāve iestājās no noslīkšanas.
Apsūdzētais Mārtiņsonam tagad stājies Kuldīgas rajona tiesas priekšā, kurā viņš apsūdzēts pēc Krimināllikuma 185. panta 1. daļas un 116. panta – par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu un slepkavību. Bargākais sods draud par slepkavību – mūža ieslodzījums. Pirmā tiesas sēde notika jūlija sākumā, bet tā kā uz to nebija ieradušies vairāki liecinieki tiesas sēdes tiks turpinātas 19., 20., 21. un 27. septembrī.
Ēdoles Emīls spīdzina invalīdu Aināru un dedzina viņa auto
Ēdoles dzirnavu ezerā noslīkušā brālis tiesai iesniedzis iesniegumu par 744 eiro zaudējumu piedziņu un 12 000 eiro lielu kompensāciju, par morālo aizskārumu, vēsta Kuldīgas laikraksts „Kurzemnieks”.
Mirušā vīrieša brālis tiesas sēdē atklāja, ka apsūdzētais ne vienu reizi vien ir darījis pāri invalīdam Aināram, viņš arī nodedzinājis viņa iepriekšējo automašīnu: „Sāksim ar iepriekšējas mašīnas nodedzināšanu. Šis jauneklis pēc tam ar to lielījies. Divas reizes mēģināja. Pirmo reizi kāds pamanīja, ka ir aizdedzināts, un nodzēsa, bet otrajā reizē nodega automašīna un garāža. Veikalā manam brālim pēc tam teica, lai apsūdzību atsauc. Tā nav pirmā mašīna, ko apsūdzētais dedzina. Manu brāli augšā nepiecelsi, bet visa Latvija brīnās, kas Ēdolē notiek. Nesodāmība rada jaunus noziegumus, un raudās daudzas mātes.
Todien man brālis zvanīja no Zvirgzdu ezera. Teica, ka iebraucis grāvī, izsitis akumulatoru, jo tas nebija labi piestiprināts. Jautāju, vai viņš ar savu mašīnu brauc pats. Atbildēja, ka ne. Sadusmojos un jautāju, kāpēc dod citiem, bet viņš atbildēja, ka nevar to ietekmēt. Viņam liek. (..)
Brīnos, ka cilvēks nejūtas vainīgs. Dievs nav mazais bērns. Septiņās paaudzēs nāk atpakaļ – vajag Bībeli palasīt”.
Arī mirušā dzīvesbiedre liecināja, ka apsūdzētais agrāk vīram draudējis, ka to nositīs. Liktenīgajā vakarā viņa dzīvesbiedru redzējusi Ēdolē pie pieturas sēžam mašīnā kopā ar apsūdzēto un vēl citiem, bet aizdomas, ka kādam tiks nodarīts pāri, neesot bijušas.
Vainu neatzīst
Pats Mārtiņsons savu vainu noliedz un teic, ka pie vainas esot cits viņa kompānijas biedrs – Nauris, kurš todien ar apsūdzēto un ar vēlāk bojāgājušo bijis kopā līdz pat mašīnas iestumšanai ezerā. Tomēr uz apsūdzēto sola nonācis tikai Mārtiņsons. „Jā, tā iznācis, ka viņš (Nauris) ir liecinieka statusā. Viņš ir cietumā par citu lietu, bet šajā visu vainu nogrūdis uz mani,” Mārtiņsona teikto citē “Kurzemnieks”.
„Bija bail iet tai mašīnai garām”
Kuldīgas tiesā trīs tiesas sēdēs uzklausīts vairāk nekā desmit liecinieku teiktais. Liecinieki pastāstījuši, ka liktenīgajā dienā redzējuši pa Ēdoli braukājam Aināra „Mazdu”, dzirdējuši izsaucienus: „Stumjam ezerā!”. Dzirdējuši, ka mašīna atsitusies pret stabu vai afišu dēli, redzējuši, ka tā iegrimst ūdenī, ka daži vīrieši, tostarp apsūdzētais, bijuši ūdenī, lai no auto kādu izvilktu, raksta „Kurzemnieks”.
Daži liecinieki norādīja, ka mirušais vīrietis tajā vakarā jau bijis stipri iereibis un vēl pircis liķieri “Moka”.
Viena lieciniece sacīja: jau pieradusi, ka Ēdolē centrā notiek nekārtības, tādēļ arī tajā vakarā nav pievērsusi uzmanību tam, ka mašīna tiek stumta ezerā: „Bija bail iet tai mašīnai garām. Tur gāja ņigu, ņegu! Dzirdēju, ka kāds teica – stum ezerā. Lai jau stumj! Kas man? Gāju uz mājām nezināju, ka tajā iekšā ir cilvēks”.
Ēdolnieki dzīvo bailēs par savu drošību
Ēdolniekus satrauc, ka slepkavībā apsūdzētais joprojām atrodas uz brīvām kājām un turpina iedvest šausmas un terorizēt vietējos iedzīvotājus.
To, ka vietējie tik tiešām bažījas par savu drošību, apliecina Kuldīgas novada pašvaldības teiktais. Pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska Kasjauns.lv pastāstīja: „Pēc šī atgadījuma pašvaldībā tika sasaukta Sabiedriskās kārtības komisijas sēde, un situācijas risināšanai dots uzdevums pašvaldības policijai biežāk viesoties Ēdolē, tostarp diennakts tumšajā laikā. Uz Ēdoli pēc izstrādātā patruļu plāna braukušas arī Valsts policijas patruļas – tā iedzīvotāju sapulcē Ēdolē šī gada pavasarī apliecināja Valsts policijas Kurzemes reģionālās pārvaldes Kuldīgas iecirkņa priekšnieks Normunds Aleckis. Patrulēšana notiek galvenokārt diennakts tumšajā laikā. Ēdolē uzstādītas četras novērošanas kameras, ko pārrauga pašvaldības policijas darbinieki, un tuvākajā nākotnē plānots uzstādīt vēl vienu”.
Savukārt Kuldīgas novada vietvaras izdevumā „Kuldīgas Novada Vēstis” šī gada maijā rakstīts, ka Ēdoles iedzīvotāji pauduši bažas par savu drošību:
„Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Kuldīgas iecirkņa priekšnieks Normunds Aleckis ēdolniekus aicināja palīdzēt policijai, jo vislabāk ir noziegumu novērst, pirms tas radies, bet to iespējams izdarīt tikai ar sabiedrības atbalstu.
Iedzīvotājus interesēja pašvaldības un Valsts policijas atbildības jomas, cik un kur Ēdolē uzstādītas kameras un vai kāds seko līdzi tajās fiksētajam. Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Aleksandrs Lange skaidroja, ka (..) pastiprināta uzmanība pievērsta autobusu pieturām – tieši tajās ne tikai Ēdolē, bet arī citviet mēdz pulcēties nekārtību cēlāji.
Iedzīvotāji diskutēja par to, kurās vietās vēl vajadzētu uzstādīt kameras, kur mēdz pulcēties nepatīkamas kompānijas un kur neapzinīgie mēdz piedrazot. Vēl tika spriests par to, ka jaunieši mēdz ātri braukt ar auto, tāpēc, iespējams, būtu lietderīgi kādās vietās izvietot tā saucamos „guļošos policistus”".