Garīdznieks pieveic depresiju, palīdzot Sīrijas un Irākas bēgļu ģimenēm

Veids, kādā tiek organizēta šī palīdzība, ir visai neparasts – “Zvaigzne Austrumos” aicina cilvēkus ziedot rotaļlietas grūtībās nonākušajiem bērniem.

Kā zināt, cik lielas, vai cik daudz? Nu tā, lai sanāktu piepildīt vienu kurpju kasti, norāda akcijas rīkotāji. Viņu mērķis – laikaposmā no 1. novembra līdz 5. decembrim šādi sagatavot un nogādāt pēc iespējas vairāk kurpju kastes ar dāvanām karadarbībā cietušajiem bērniem pasaules karstajos punktos. Akcijas organizatori veiksmīgi izpildījuši savu uzdevumu jau trīs gadus pēc kārtas.

Dāvinājumus līdz pat galamērķim – bēgļu nometnēm, kur tos saņem karā cietušie bērni – pavada arī pats Pēteris.

Turklāt pēdējā ceļojumā uz Jordāniju viņam līdzi bijis arī talantīgais fotogrāfs Andris Sproģis, atpakaļ atvedot vienreizējus, cerības, prieka un citu cilvēcisku emociju piesātinātus kadrus.

Mācītāju piemeklē grūtsirdība

Akcijas Zvaigzne Austrumos idejiskais līderis Pēteris ir mācītājs ar 20 gadu stāžu, taču pirms kāda laika viņu piemeklēja kas tāds, ko Pēteris diez vai jebkad būtu attiecinājis uz sevi: “2014. gada augustā, pirmo reizi mūžā, specifisku dzīves apstākļu dēļ, mani piemeklēja depresijai līdzīgi simptomi. Iepriekš šādas sajūtas nebiju piedzīvojis. Kalpojot baznīcā, pazinu cilvēkus, kuriem depresija ir ikdiena. Secināju, ka daļu simptomu atpazīstu no viņu stāstiem.”

Viena no depresijas izpausmēm Pētera gadījumā bija grūtības fokusēties, kā dēļ sākās bezmērķīga laika tērēšana.

Viņš atzīst, ka tolaik savus brīvos mirkļus pavadījis ar laptopu klēpī, klejojot no mājaslapas uz mājaslapu. “Visbiežāk lasīju ziņas. Tobrīd Sīrijas konflikts norisinājās jau ceturto gadu, taču 2014. gadā tā dēvētās “Islāma valsts” jeb Daesh karaspēks bija ienācis Irākā. Mani pārsteidz tas, cik ātri un netraucēti viņi spēja izplesties pa šīs valsts vidieni un ieņemt vienu no lielākajām pilsētām – Mosulu. Spilgti atceros tās zvērības, kas sekoja. Saprotams, ka cieta visi, taču īpaša islāma radikāļu uzmanība tika kristiešiem un jezīdiem,” atminas Pēteris, ”Vienā no fotogrāfijām, kas tolaik iespiedās man prātā, bija redzams izmisis vīrs. Viņš rokās nesa mazu meitenīti, kurai bija nogriezta galva.”

Rīkoties pamudinājušas ziņu portālos redzētās kara šausmas

Asiņainās ainas no kārtējā Tuvo Austrumu konflikta, kuras tolaik augstā izšķirtspējā, foto un video formātā pārpludināja rietumu medijus, Pēterim bija lūzuma punkts.

Internetā redzētās šausmas uz viņa noskaņojumu iedarbojušās pavisam pretēji, nekā cerēts – tā vietā, lai vēl dziļāk ierautos sevī, Pēteris nolēma rīkoties, lai mazinātu ciešanas nemitīgu karu plosītajā reģionā. 

“Tieši tad, 2014. gada augustā, radās ideja par “Zvaigzni Austrumos”. Sapratu, ka tas ir amorāli no manas puses – sēdēt drošībā, savās mājās, vērot šo visu internetā, un vēlāk nedarīt pilnīgi neko, lai palīdzētu. Depresija manā skatījumā nebija attaisnojums bezdarbībai. Gluži pretēji – nācās uzdot sev jautājumu par to, cik pamatota ir mana žēlošanās,” stāsta Pēteris.

Tad viņš devis solījumu sev un Dievam, ka mēģinās darīt visu, kas viņa spēkos. Pateicoties baznīcas sakariem ar citu valstu kristīgajām kopienām, īsā laikā Pēteris ieguvis gana daudz kontaktus Tuvajos Austrumos, konkrēti Libānā un Jordānijā.

Sazinoties ar šajās zemēs mītošajiem ticības brāļiem un māsām, Pēteris palēnām izpratis tur notiekošo, noskaidrojis cilvēku vajadzības un apzinājis kopējo situāciju, lai saprastu, kā varētu palīdzēt, dzīvojot šeit pat Latvijā.

“Sapratu, ka Jordānija ir tā vieta, kurai vislabāk varam sniegt palīdzību. Tolaik šajā valstī jau bija Sīrijas bēgļu nometnes. 2014. gada vasarā parādījās arī cilvēku plūsma no Irākas. Laikā, kad ASV militārās kampaņas laikā tika gāzts diktators Sadams Huseins, bēgļu skaits Jordānijā bija salīdzinoši neliels, taču Daesh dēļ, Irāku pameta liela daļa iedzīvotāju. Kā zināms, viņu galamērķi bija tieši Libāna un Jordānija,” norāda Pēteris.

“Ikviena spēkos ir piepildīt kurpju kasti”

No Jordānijas kristīgo aprindās iepazītajiem partneriem Pēteris uzzinājis, ka ir kāda niša, kurai līdz šim pievērsts patiesi maz uzmanības.

“Šis mācītājs stāstīja, ka tiem, kuri atbēguši, nācies pamest gan savas mājas, gan lielāko daļu no personīgajām mantām, tostarp, arī bērnu rotaļlietas. Veiksmīgi pamest karadarbībā ierautu pilsētu – tas ir dažu stundu jautājums. Līdzi parasti ņem tikai to, kas tajā brīdī ir galēji nepieciešams,” stāsta “Zvaigzne Austrumos” vadītājs.

Tā nu pirms gandrīz trīs gadiem Pēteris, kuram jau bija pievienojušies domubiedri, nonāca pie idejas, ka karā cietušajiem bērniem būtu jāpalīdz ar rotaļlietām.

“Protams, nekad nevar zināt, kas kuram bērnam patiks. Tamdēļ, lai izvairītos no apbēdināšanas un dāvātu vairāk par tikai vienu mantiņu, nolēmām, ka ideāls variants būtu viena kaste bērnam. Par paraugu izvēlējāmies kurpju kasti – šāda lieta mājās, Latvijā, atrastos katram un šādi būtu vienkārši saprast, ko un cik daudz dot. Arī bērnam tas būtu lielāks pārsteigums – viņš atver kastīti, ierauga, ka tur ir viena, divas, trīs, pat četras un piecas rotaļlietas!” šādu principu skaidro Pēteris.

“Tukša kurpju kaste – lieta, kas mūsu dzīvē nu ir bezjēdzīga un vairāk nepilda savu funkciju, šādi kļūst jēgpilna un dāvā daudz prieka kādam citam. Tā ir kā otrā elpa kurpju kastei! Es kā mācītājs pat teiktu, ka šeit iezīmējas jaunpiedzimšanas ideja,” piebilst garīdznieks.

Tolaik Pēteris vēl nav nojautis, ka šī ideja arī atbrīvos viņu pašu no psiholoģiskajām ciešanām. Uzsākot darbu pie akcijas “Zvaigzne Austrumos” cēlo mērķu realizēšanas, depresija pazudusi kā ar roku noņemta.

“Tā kā nesen bija Lieldienas, varētu teikt, ka šis viss man bija kā tāda augšāmcelšanās,” smej Pēteris.

Cēlā ideja gūst atbalstu arī Lietuvā un Igaunijā

Tā nu 2014. un 2015. gada kampaņās ziedotāju un “Zvaigzne Austrumos” rīkotāju sarūpētie dāvinājumi sasniegusi sīriešu un irākiešu bēgļus Jordānijā, savukārt pēdējā kampaņā, 2016. gadā, izdevies palīdzēt arī sudāniešu ģimenēm, kuras radušas patvērumu Ēģiptē.

Akcijas mērķis nav palīdzēt bēgļiem Eiropā, bet tiem, kas paliek savā reģionā.

Rotaļlietu vākšana pirmajai izsūtīšanai sākusies ar akcijas mājaslapas izveidi un reklāmas rullīša uzfilmēšanu.

“Latvijā pazīstami cilvēki, piemēram, žurnālists Aidis Tomsons, hokeja kluba Rīgas “Dinamo” uzbrucējs Māris Bičevskis un arhibīskaps Jānis Vanags aicināja sabiedrību iesaistīties šajā akcijā. Uzrunājām tautu mēneša garumā, no 7. novembra līdz 5. decembrim. Biju ļoti priecīgs, ka tomēr dzīvojam interneta laikmetā – bez sociālajiem tīkliem mums neizdotos gūt tik lielu atbalstu,” atzīst Pēteris.

Pirmajā gadā akcijas ietvaros izdevies savākt 3550 dāvanas – līdz ar malām piepildīts viens lielais 12m garuma kravas konteiners. Otrajā gadā – 3560.

Dāvanas bērniem nosūtītas ar kravas kuģiem. Līdz šim cilvēku aktivitāte bijusi dažāda. Citi kopā gatavojuši vienu dāvanu, kamēr bijuši arī tādi, kas vienatnē atnes veselas piecas kurpju kastes. Iesaistījušās gan skolas, pirmskolas izglītības iestādes, uzņēmumi, baznīcas.

“Citi ziedo no pārpilnības, bet ir tādi, kas ziedo no trūkuma. Taču visi dalībnieki piedzīvo lielu gandarījumu un prieku,” piebilst mācītājs.

Līdz šim uz katru akciju par brīvprātīgajiem no visas Latvijas pieteikušies ap 100 cilvēku, viņu rindās gan ticīgie, gan tie, kuriem ar baznīcu mazāks sakars. Būtiski pieaudzis arī rotaļlietu nodošanas/savākšanas punktu skaits.

No 20 punktiem Latvijas teritorijā, pirmajā gadā, līdz ap 100 punktiem visās Baltijas valstīs. Neskaitot Latviju, liels daudzums šādu punkti izveidoti Igaunijā, kamēr Lietuvā pagaidām ir divi – Kauņā un galvaspilsētā Viļņā.

Pēteris arī novērojis, ka akcija spējusi vienot cilvēkus ar krasi atšķirīgu politisko pārliecību – neatkarīgi no tā, kādas bijušas cilvēku domas par to, kā Eiropas Savienībai jārisina bēgļu jautājums, cilvēki tomēr piekrituši sniegt palīdzību grūtībās nokļuvušajiem bērniem tur, Tuvajos Austrumos.

“Mūsu darbības centrā ir mazi bērni. Es domāju, mēs visi saprotam, ka bērni nav vainīgi pie tā, ka pieaugušie sarīko karus,” spriež Pēteris.

Bēgļu nometnē redzēto iemūžina fotogrāfijās

Kā jau minēts, Pēteris līdz šim pavadījis katru dāvanu kravu līdz pat tās galamērķa valstij, turklāt trešā brauciena laikā, 2017. gadā, viņam pievienojies fotogrāfs Andris Sproģis, kurš līdz tam labdarības akcijā iesaistījies kā ziedotājs.

“Man pašam ir četri mazi bērni. Mēs kā ģimene nolēmām iesaistīties Pētera akcijā, jo šī ideja šķita ļoti atbalstāma. Viedokļi par to, kā Eiropai rīkoties, risinot bēgļu problēmu, ir dažādi, taču Pēteris sniedza palīdzību šiem cilvēkiem brīdī, kad viņi vēl bija netālu no savām mājām, ar cerību kaut kad atgriezties. Ļoti patika arī mūsu sadarbības partnera, Jordānijas draudzes darbošanās – papildus izdzīvošanai nepieciešamajām materiālajām lietām, viņi centās nodarbināt bēgļus un pat palīdzēja viņiem uzsākt uzņēmējdarbību, dibināt nelielus biznesus. Arī maniem mazajiem dikti patika doties uz veikalu un gatavot dāvaniņas saviem vienaudžiem, kuri mīt šajās attālajās zemēs. Tas mums visiem bija kā piedzīvojums,” skaidro Andris. Ar Pēteri viņu un viņa ģimeni kopā savedusi ticība Dievam.

Taču īstais piedzīvojums – ceļojums uz Jordānijas bēgļu nometni – tolaik vēl bija priekšā. Dodoties uz turieni, Andris līdzi ņēmis arī fotokameru.

Draugi ne reizi vien teikuši, ka viņam ir talants iemūžināt cilvēkus, skaistās vietās. Aplūkojot fotogrāfijas, par to nav ne mazāko šaubu. I

“Trešajā gadā mēs kopīgi devāmies uz Jordāniju, lai paši savām acīm redzētu, kā tieši šīs Baltijas valstīs sarūpētās dāvanas nonāk bērnu rokās. Tas notiek trīs veidos: mūsu sadarbības partneri brauc uz mazajām bēgļu nometnēm ārpus pilsētām; dodas pa mājām lielpilsētās, kur arīdzan mitinās bēgļu ģimenes; kā arī sarīko speciālus bēgļu bērnu izklaides pasākumus, kuros pēc dziesmām, rotaļām un mielasta, mazie tiek apdāvināti ar rotaļlietām,” par pagājušā gada ceļojumu runā Pēteris.

Jordānijā redzētais šķiet kā kinofilma

Jordānijā redzētais Andrim sākotnēji šķitis kā kinofilma. Spilgtāk atmiņā iespiedies kādas bēgļu nometnes apmeklējums.

“Tur dzīvojošie bērni noteikti bija tie, kuriem mūsu labdarība ir visvairāk vajadzīga. Redzot, kā daudzi no viņiem basām kājām skraida pa zemi apvidū, kurā ziemas naktīs temperatūra arī noslīd mīnusos, kļuva skaidrs, ka šādas dāvanas bieži vien ir dod arī praktisku labumu, ja kādā no kurpju kastēm gadās atrast, piemēram, zeķu pāri,” piedzīvotajā dalās Andris.

Runājot par vietējo attieksmi pret latviešiem, viņaprāt, vairums nebūt nav pārsteigti par šādiem ziņkārīgiem viesiem ar atšķirīgu ārieni un daļa no bēgļiem nemaz arī līdz galam nesaprot, ka ciemiņi ir tieši no Latvijas.

“Ar tiem, kuri saprot ir līdzīgi kā ar amerikāņiem. Ja tu skaidro, kas ir Latvija, un piemini tādas kaimiņvalstis kā Lietuva, Igaunija, Polija, viņi tevī klausās, bet saprast sāk vien tad, kad tu piemini Krieviju. Tad viņiem acumirklī izveidojas skaidrāks priekšstats par to, no kurienes mēs esam,” izstāsta Pēteris.

Ceļojuma galamērķī akcijas “Zvaigzne Austrumos” aktīvisti nonākuši, lidojot no Latvijas uz Izraēlu. No turienes Pēteris un Andris turpinājuši savu ceļojumu ar automašīnu.

Pēteris piemin, ka Eiropas pase Jordānijā esot spēcīgs dokuments. Iepriekš, kad viņš tur nokļuvis ar reisu Rīga-Ammāna (Jordānijas galvaspilsēta), ceļošana esot bijusi viegla, un problēmas nav bijušas. Taču 2017. gadā, šķērsojot Izraēlas robežu, nav gājis vis tik gludi.

“Izraēliešiem ir vienalga, ja tu doties projām uz Jordāniju, taču, braucot atpakaļ, gan sagaida garas un intensīvas pārbaudes,” atceras Andris.

“Jordānieši savā galā bija visnotaļ relaksējušies – noskenēja čemodānus, pārbaudīja pasi un palaida. Viņiem neinteresēja, ko tieši saujiņa latviešu meklē Jordānijā. Izraēlā gan sagaidīja detalizēti jautājumi par mūsu nolūkiem un identitāti. Vēl grūtāk atpakaļceļā gāja lidostā,” piebilst Pēteris.

Abi piefiksējuši arī to, cik tuvu šiem karstajiem punktiem patiesībā atrodas Latvija. “Tā pati laika zona, četru stundu lidojums – un tu esi vienā no pasaules nemierīgākajiem reģioniem,” teic Andris.

Šī gada kampaņas mērķis – 6000 dāvanas

Arī 2017. gadā Pēteris kopā ar palīgiem plāno rīkot kārtējo “Zvaigzne Austrumos” rotaļlietu vākšanu. Aktīvistu ceturtā kampaņa sāksies šī gada novembrī.

“Ja pavasarī pērkat jaunas kurpes, tad lūgums neizmest ārā kurpju kastes – varbūt rudenī noderēs!” smejot piekodina Pēteris.

Šogad izvirzīts mērķis izsūtīt 6000 dāvanu pilnas kurpju kastes, no kurām jau savāktas vairāk nekā 4000, pārspējot iepriekšējo gadu veikumu.

Līdz rudenim Pētera un Andra plānos ietilpst arī ceļojošās foto izstādes organizēšana. Tajā plašākai sabiedrībai būs apskatāmi kadri no labdarības akcijas rīkotāju gaitām.

Vairāk par akcijas “Zvaigzne Austrumos” aktivitātēm iespējams uzzināt tīmekļa vietnē www.zvaigzneaustrumos.lv kā arī akcijai veltītajā “Facebook” profilā.