Apjomus uzņem skandāls ap remontu Saeimas "valsts noslēpuma istabā"
Mūrniece televīzijai teica, ka "diemžēl" nevar sniegt sīkāku informāciju, taču tiekot apsvērta iespēja par naudas piedzīšanu no remonta veicējiem.
Sabiedrība

Apjomus uzņem skandāls ap remontu Saeimas "valsts noslēpuma istabā"

Jauns.lv

Saeima ir aprēķinājusi, ka prasībām neatbilstošais remonts telpās, kas paredzētas darbam ar valsts noslēpumu, tai ir radījis 217 000 eiro zaudējumus, kurus tiek apsvērts piedzīt no nolaidībā vainīgajām personām, vēsta LTV.

Apjomus uzņem skandāls ap remontu Saeimas "valsts ...

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) nesniedza sīkāku informāciju par aprēķinātajiem zaudējumiem, jo tie ir klasificēti kā "dienesta vajadzībām", turklāt konkrētais gadījums vēl tiek vērtēts kriminālprocesa ietvaros.

Saeimas jaunajā ēkā izbūvētās telpas, kas atbilstu darbam ar valsts noslēpumu, līdz pat šim brīdim nav sertificētas, jo būvniecības laikā netika ievērotas likuma prasības. Saeimā tapusi tāme, kas paredz izlietotos līdzekļus piedzīt no personām, kas bija atbildīgas par remontu, tomēr Saeimas prezidijā šī ideja nav guvusi atbalstu.

Par telpu izbūvi, kas neatbilst drošības prasībām, pēc dienesta izmeklēšanas secinātā vaina gulstas gan uz Saeimas kancelejas direktoru Māri Steinu, kurš sniedzis liecības Drošības policijā, gan izpilddirektoru, kurš nolēmis pamest darbu, gan arī četrām Saeimas darbiniecēm, kuras saņēmušas dažādus disciplinārsodus un šonedēļ vērsušās tiesā, tos apstrīdot.

Portāls Kasjauns.lv jau vēstīja, ka šajā kontekstā no darba aizgāja Kārina Pētersone, kura īsu brītiņu bija Saeimas ģenerālsekretāre. 

Mūrniece pirms pāris mēnešiem teica, ka ir atklājušies jautājumi saistībā ar Saeimas darbinieku naudas līdzekļu tērēšanu un lietderību, kā arī dažu darbinieku attieksmi pret drošības prasībām. Šo informāciju izvērtēšanai viņa nodevusi Satversmes aizsardzības birojam, Drošības policijai un prokuratūrai.

Aizbildinoties ar ierobežotas pieejamības informāciju, politiķe atteicās sniegt jelkādu papildus informāciju par nelietderīgajiem tēriņiem un drošības prasību ievērošanu, kā arī komentēt to, vai Pētersones aiziešana no amata ar 1.martu ir ar to saistīta.

Nacionālās drošības komisijas sēdes bija ieplānotas jaunās ēkas cokola stāvā. Tomēr pēc atklātajiem pārkāpumiem ir skaidrs, ka tagad šeit apspriest valsts noslēpumu ir kategoriski aizliegts.

Saeima jauno ēku Jēkaba iel 6/8 iegādājās par 2,5 miljoniem eiro un ieguldīja vēl piecus miljonus eiro restaurācijā. Projekta autori bija "Arhis Arhitekti', būvnieks - "Velve", apakšuzņēmēji - "Re&Re", elektrību un vājstrāvas ievilka uzņēmums "Moduls", par mehāniskajām sistēmām atbildēja kompānija "Lafivents', bet stiklotās konstrukcijas lika "Alumax group".

Raidījums "Nekā personīga" noskaidroja, ka četriem no sešiem būvniecībā iesaistītajiem - arhitektu birojam, būvniekam, "Moduls" un "Alumax group" - nebija Satversmes aizsardzības biroja izsniegta industriālās drošības sertifikāta, kas apliecina komersanta spēju nodrošināt sevišķi slepenas un slepenas informācijas aizsardzību. Tas arī nozīmē, ka šāda prasība nebija iekļauta Saeimas rīkotā konkursa nolikumā.

Saeimas prezidija locekļi pēc dienesta ziņojuma izlasīšanas raidījumam pauduši pārliecību, ka vainīgajiem Saeimas darbiniekiem būs disciplinārsodi, taču atturējās minēt, vai kādam draud arī atbrīvošana no amata. Savukārt Pētersone skaidrojusi, ka "tas skar manus tuvus kolēģus, ar kuriem esmu bijusi līdzgaitniece ilgus gadus, un man tas ir smagi .

Tādēļ viņa pieņēmusi lēmumu pamest amatu. "Es izdarīšu visu, kas nepieciešams, lai izvērtētu notikušo un katra atbildību tajā, bet tas nav viegli," piebilda Pētersone.


LETA/Foto: Edijs Pālens/LETA