2009. gada 28. aprīlis, 14:49

Pieaug noguldījumu apjoms "Parex bankas" "Maxi kontos"

Jauns.lv

Rīga, 28.apr., LETA. Pēdējā mēneša laikā par 2,6 miljoniem latu "Parex bankā" palielinājies noguldījumu apjoms, kas tiek uzkrāts "Maxi kontā", aģentūra LETA uzzināja bankā.

Kopš šī gada sākuma ir atvērti gandrīz 5000 "Maxi kontu", no kuriem 15% izveidojuši jaunie klienti, kā arī palielinājies kopējais naudas līdzekļu apjoms, kas tiek uzkrāts šajā "Parex bankas" piedāvātajā uzkrāšanas produktā gan latos, gan eiro.

"Parex banka" norāda, ka klientu uzticība, izvēloties savu naudas līdzekļu noguldījumiem piemērotāku produktu, liecina par situācijas stabilizēšanos bankā un ticību bankas izaugsmei nākotnē.

Banka norāda, ka pēdējā laikā vērojama tendence klientiem ilgtermiņa noguldījumu vietā labprātāk izvēlēties elastīgākus uzkrājumu produktus, kas nodrošina iespēju piekļūt uzkrātajiem līdzekļiem jebkurā laikā. "Maxi kontu" īpaši iecienījuši Latvijas iedzīvotāji vecuma grupā no 41 līdz 60 gadiem.

Kā ziņots, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kļūšana par AS "Parex banka" akcionāri ir nozīmīgs solis pretī bankas stabilizācijai, iepriekš uzsvēra premjers Valdis Dombrovskis (JL).

Viņš uzsvēra, ka Latvija šajā sarežģītājā ekonomiskajā situācijā ir spējusi piesaistīt nopietnu investoru, kas situāciju Latvijas finanšu sistēmā uzskata par pietiekami stabilu, lai iesaistītos šajā biznesā.

ERAB iesaistīšanās arī palīdzēs "Parex bankas" stratēģiskā investora atrašanā, jo ERAB iesaistīšanās ir pozitīvs signāls attiecībā uz bankas stabilitāti.

Papildus ERAB varētu iesaistīties arī Latvijas ekonomikas kreditēšanā, izsniedzot kredītresursus caur "Parex banku".

"ERAB kļūšana par "Parex bankas" akcionāru ir apliecinājums, ka bankas darbs ir stabilizēts, un varam izmantot pasaules labāko pieredzi bankas tālākās darbības stratēģijā. Latvijas un ERAB jaunā sadarbība pašreizējā situācijā vairo optimismu par Latvijas ekonomikas atveseļošanas dinamiku. Latvijas valdība ir ieinteresēta šīs sadarbības robežas paplašināt, paredzot atbalsta sniegšanu arī Latvijas uzņēmējiem, lai stimulētu ekonomisko aktivitāti," sacīja premjers.

ERAB priekšsēdētājs Tomass Mirovs uzsvēra, ka finanšu krīze ir skārusi visu pasauli, dziļu iespaidu atstājot arī uz Latviju. Pēc viņa teiktā, primārais uzdevums ir "Parex bankas" restrukturizācija. ERAB iesaistījusies "Parex bankā" ar domu, ka bankai tiks atrasts stratēģiskais investors, atzina ERAB priekšsēdētājs.

ERAB tuvāko astoņu nedēļu laikā izvērtēšot iespējas, kā atjaunot mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu.

Mirovs norādīja, ka ERAB investīciju mērķis ir atbalstīt "Parex banku" visgrūtākajā brīdī tās vēsturē.

"Mūsu iesaistīšanās sekmēs uzticības atjaunošanos bankai un visam Latvijas finanšu sektoram. Kā akciju turētājs Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka varēs vairāk iesaistīties "Parex bankas" tālākās biznesa stratēģijas pārvērtēšanā, izstrādē un realizēšanā," sacīja Mirovs.

Pēc viņa teiktā, prasot zināmas valsts garantijas, ERAB esot samērojusi riska pakāpi ar to darījumu, kurš ir veikts.

Savukārt "Parex bankas" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis uzsvēra, ka ERAB iesaistīšanās bankas pamatkapitālā, kā arī subordinētais aizdevums ļaus bankai turpināt atveseļošanos un atgūt klientu uzticību.

"Līdz ar ERAB kļūšanu par "Parex bankas" akcionāru esam ieguvuši spēcīgu partneri ar ievērojamu pieredzi banku restrukturizācijā, kas pašreizējos globālās finanšu krīzes apstākļos ir īpaši būtiski. Parakstītais līgums liecina ne tikai par Latvijas finanšu sistēmas stabilizēšanos un raida starptautiskajai sabiedrībai pozitīvu signālu par Latvijas investīciju vidi, bet arī ir novērtējums "Parex bankas" potenciālam un palielina bankas vērtību iespējamo investoru acīs," uzsvēra Melngailis.

Kad valsts pārņēma "Parex banku", tikuši izvirzīti trīs uzdevumi - pārfinansēt sindicētos kredītus, piesaistīt investoru un nonākt pie pilnvērtīgas bankas darbības, cik ātri vien iespējams. Divi no šiem uzdevumiem nu esot izpildīti, domā Melngailis.

Kā ziņots, parakstot līgumu, ERAB kļuva par "Parex bankas" 25% akciju īpašnieci.

Akciju pirkuma līgumu un akcionāru līgumu starp Latviju, Privatizācijas aģentūru (PA), ERAB un "Parex banku" parakstīja premjers Dombrovskis, ERAB prezidents Mirovs, PA valdes priekšsēdētājs Artūrs Grants un "Parex bankas" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis.

ERAB piederēs 25% plus viena akcija, valstij piederēs 60% akciju, bet atlikušie 15% paliks bankas mazākuma akcionāru īpašumā.

Akciju sadalījuma samērs mainīsies, kad PA bankas pamatkapitālā ieguldīs jaunās emisijas akcijas. Tad kopumā 59 bankas mazākuma akcionāru daļa samazināsies no 14,86% līdz 4,21%, bet balsstiesības samazināsies no 8,69% līdz 2,34%.

Akciju pirkuma līguma projekts paredz, ka pēc bankas pamatkapitāla palielināšanas ERAB iegādāsies 57 506 825 "Parex bankas" balsstiesīgās vārda akcijas, kas veido 25%, un vienu akciju no bankas pamatkapitāla. Akciju iegādes cena noteikta lata apmērā par katru akciju. Savukārt apstiprinātais akcionāru līguma projekts paredz pušu sadarbības noteikumus pēc ERAB kļūšanas par "Parex bankas" mazākuma akcionāri, kā arī akciju tālākas pārdošanas nosacījumus.

Viens no akciju pirkuma līguma spēkā stāšanās priekšnosacījumiem ir subordinētā aizdevuma līguma parakstīšana par ERAB aizdevumu "Parex bankai" subordinētā kapitāla palielināšanai 22 miljonu eiro (15,4 miljonu latu) apmērā. Šo līgumu plānots noslēgt pēc akciju pirkuma līguma un akcionāru līguma noslēgšanas.

Tāpat nepieciešams saņemt Eiropas Kopienas saskaņojumu papildu valsts atbalstam, ieguldot līdzekļus bankas kapitālā, ko Finanšu ministrija jau lūgusi atbildīgajām institūcijām.

Šā gada 3.aprīlī PA akcionāru sapulce apstiprināja lēmumu par būtiskas līdzdalības palielināšanu "Parex bankā", iegādājoties jaunās emisijas akcijas, kā arī līdzekļu ieguldīšanu bankas subordinētajā kapitālā.

Lai garantētu līgumos minēto saistību izpildi pret ERAB, valsts izsniegs PA galvojumu 89 miljonu latu apmērā. Lai nodrošinātu galvojuma izsniegšanu, Finanšu ministrija izstrādās jaunu valdības noteikumu projektu.

LETA jau ziņoja, ka "Parex banka" pagājušajā gadā strādājusi ar 124 miljonu latu zaudējumiem.