Vēlreiz lems par Abrenes iedzīvotāju dzimšanas vietas ierakstu pasē
Valdība otrdien mēģinās vēlreiz lemt par iespējām Abrenes iedzīvotājiem kā dzimšanas vietu ierakstīt Latviju vai Krieviju.
Šis jautājums pirmo reizi valdības darba kārtībā nonāca jau ekspremjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) laikā. Toreizējais valdības vadītājs uzsvēra, ka ir nepieciešama padziļināta diskusija. Savukārt ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (Tautas partija) uzsvēra, ka 2007.gadā ir noslēgts robežlīgums starp Latviju un Krieviju, tādējādi "noņemot strīdu par šīs teritorijas piekritību".
Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotie grozījumi Pasu noteikumos paredz, ka Abrenes iedzīvotāji, kas dzimuši laikā, kad tā atradās Latvijas teritorijā, varēs izvēlēties pasēs dzimšanas vietas ailītē ierakstīt Latviju vai Krieviju.
IeM skaidro, ka daļa bijušā Abrenes apriņķa teritorijas neatrodas Latvijā, tāpēc tā nav iekļauta aktuālajā valsts teritoriālo vienību klasifikatorā. Līdz ar to cilvēkiem, kas dzimuši bijušajā Abrenes apriņķa teritorijā laikā, kad tā vēl bija Latvijas teritorija, pasēs jāieraksta dzimšanas vietas valsts tagadējais nosaukums - Krievija. Taču tas izraisa cilvēku neapmierinātību un sašutumu.
"Respektējot šo personu viedokli, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes darbinieki pašlaik atkāpjas no tiesiskā regulējuma un personām, kuras dzimušas Abrenes pilsētā, Augšpils, Gauru, Kacēnu, Linavas, Purvmalas vai Upmalas pagastā laikā, kad tie atradās Latvijas teritorijā, pasēs dzimšanas vietas ailītē raksta Latvija," norāda IeM.
Šī atkāpe no tiesību normām jāiekļauj arī tiesiskajā regulējumā, lai personām, kuras dzimušas Abrenes apriņķa teritorijā, kad tā vēl bija Latvijas teritorija, saņemot pasi, rastos iespēja izvēlēties - dokumentā norādīt vēsturisko vai aktuālo dzimšanas valsti - attiecīgi Latviju vai Krieviju.
Noteikumu projekts paredz iespēju pasē norādīt dzimšanas vietu Latvija, ja persona līdz 1945.gada oktobrim dzimusi Abrenes pilsētā, Augšpils, Gauru, Kacēnu, Linavas, Purvmalas vai Upmalas pagastā un nevēlas pasē dzimšanas vietu Krievija.
Vēl grozījumi Pasu noteikumos paredz, ka persona, kuras dzīvesvieta ir ārvalstī, atrodoties Latvijā, dokumentus pases izsniegšanai var iesniegt un pasi saņemt jebkurā Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajā nodaļā, nevis kādā vienā konkrētā nodaļā, kā tas noteikts pašlaik.
Projekts arī precizē, ka mazā pirkstiņa nospiedumu nenoņem, ja rādītāju pirkstu nospiedumi ir ar nepietiekamu kvalitāti. Patlaban noteikumos paredzēts, ka gadījumā, ja cilvēkam nav rādītājpirksta vai no tā nevar noņemt kvalitatīvu nospieduma attēlu, pirkstu nospieduma iegūšanai izmanto vidējo pirkstu, zeltnesi, īkšķi vai mazo pirkstiņu.
Grozījumi noteikumos arī paredz, ka iepriekšējo pasi atstāj personas rīcībā arī gadījumā, ja tā nepieciešama jaunas vīzas vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai.
Abrene jeb Pitalova ir pilsēta Krievijā, kas no 1920. līdz 1940.gadam bija Latvijas, bet no 1940. līdz 1944.gadam - LPSR teritorija. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā tā "de facto" palika Krievijas sastāvā.
2005.gadā pilsētā dzīvoja 6615 iedzīvotāju.
Abrenes pilsēta un seši apriņķa pagasti (Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmalas, Gauru un Augšpils) 1944.gadā tika pretlikumīgi iekļauti Krievijas PFSR sastāvā. Agrākā Abrenes apriņķa atlikusī daļa tika pārdēvēta par Viļakas apriņķi un mazākas platības pievienotas jaunajam Kārsavas apriņķim.
BNS
