Zatlers un Plaude: kāds viņiem sakars ar Kuldīgas ugunsgrēkiem
Kuldīgas vecpilsētas koka būvju dedzināšanu ierosināja vai nu prezidents Valdis Zatlers, kurš priekšlaikus no cietuma izlaida kādreizējās hercoga Jēkaba galvaspilsētas svilinātāju, vai miljonāre Ieva Plaude, kura grib atbrīvot vietu jaunas viesnīcas celtniecībai, tā mēļo kuldīdznieki. Policija par iespējamiem ugunsgrēka iemesliem pagaidām klusē.
Otrdienas, 7. jūlija, vēlā vakarā Kuldīgas vecpilsētas centrā atkal notika kārtējais ugunsgrēks. Jau vairākus gadus regulāri izceļas ugunsnelaimes Kuldīgas senajā koka apbūvē, kas pretendē uz iekļaušanu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Ja tā turpināsies, tad pēc pāris gadiem kuldīdzniekiem būs jāatsakās no domas savu vecpilsētu iekļaut pasaules mantojuma sarakstā.
Ļaunprātības meklējumos
Otrdienas vakarā uz ugunsnelaimi Baznīcas ielā atsteidzās ne tikai vietējās ugunsdzēsēju komandas, bet arī glābēji no Alsungas, Skrundas, Aizputes un Kurmāles. Pilnībā nodega viena neapdzīvota ēka 720 kvadrātmetru platībā un cieta trīs apkārtējās mājas.
Nodegusī māja un tai blakusesošā ēka Alekšupītes krastā pieder miljonāres Ievas Plaudes vadītajam uzņēmumam “Kolonna”, kas tajās plāno izbūvēt viesnīcu. Savukārt pirms nedēļas no cietuma tika izlaists kāds par Kuldīgas senās apbūves dedzināšanu notiesātais, kuru bija apžēlojis prezidents Zatlers.
Šie fakti kuldīdzniekiem liek noraidīt izskanējušo apgalvojumu, ka arhitektūras piemineklis varētu būt aizdedzies nejauši vai to paveikuši “bomži”. Savukārt Kuldīgas policija par notikušās nelaimes apstākļiem nekādu informāciju nesniedz, sakot vienīgi, ka “notiek izmeklēšana”.
“Kolonnai” neizdodas uzcelt viesnīcu
Jau pirmajās minūtes pēc ugunsgrēka izcelšanās Kuldīgā izplatījās runas, ka māja nav aizdegusies nejauši, raksta laikraksts “Kurzemnieks”. Vai nu viesnīcas būvei ir pietrūcis naudas un tāpēc ēka apdrošināta un nodedzināta, vai arī pārāk stingro vecpilsētas apbūves prasību dēļ vienkāršāk ir sākt celtniecību tukšā vietā – tādas ir galvenās kuldīdznieku versijas. Uzņēmuma “Kolonna invest” valdes priekšsēdētāja Anete Bilzēna kurzemnieku pieņēmumus noliedz, sakot, ka nodegusī ēka nav bijusi apdrošināta: “Mēs Kuldīgā nesaskatījām nekādu apdraudējumu, ēkas tika arī pieskatītas. Turklāt abu ēku pārbūvei jau bija gatavs tehniskais projekts, un ļoti vēlējāmies saglabāt patieso vēsturisko elpu, kāda piemīt tikai senām ēkām. Bija sagatavota arī mārketinga ideja un stāsts, kas piešķirtu kompleksam papildu vērtību. Mūsu plāni nemainās – tas, ka būvēsim, ir pilnīgi droši, tikai jāpagaida, kad bankas atkal sāks finansēt celtniecību.”
Kāda kuldīdzniece kasjauns.lv teica: “Rātslaukuma un viesnīcas “Metropole” rajonā senās koka ēkas pieder gan valstī pazīstamiem miljonāriem, gan pilsētas “pelēkajiem kardināliem”. Vienā otrā no tām notiek arī visnotaļ apšaubāmi darījumi, neskaidras privatizācijas lietas un tamlīdzīgi. Tāpēc, iespējams, arī pilsētnieki runā, ka šis ugunsgrēks ir plānots, vai nu lai atbrīvotu vietu jauna objekta celtniecībai, vai arī lai tiktu vaļā no konkurentiem.”
Dedzinātāji brāļi Karpi
Otra neoficiālā versija apgalvo, ka ēku aizdedzinājuši brāļi Karpi, kuri jau vairākkārt ir dedzinājuši koka Kuldīgu, atzinušies savos nodarījumos un par to arī notiesāti. Pirms nedēļas vienu no viņiem apžēlojis Valsts prezidents, un viņš no cietuma atgriezies Kuldīgā. Valsts prezidenta kanceleja kasjauns.lv teica, ka prezidenta Apžēlošanas dienests tikai paziņo apžēloto skaitu, bet neatklāj to vārdus, tāpēc oficiāli nevar apstiprināt, ka atbrīvotais ir tieši Kuldīgas dedzināšanā apvainotais ieslodzītais. Tomēr vairāki kuldīdznieki kasjauns.lv teica, ka bijušais cietumnieks jau esot redzēts Kuldīgā.
Brāļi Karpi nāk no sociāli nelabvēlīgas piecu bērnu kuldīdznieku ģimenes, un par viņu psihisko veselības stāvokli vairāki pilsētnieki šaubās, kaut gan tiesu medicīniskās ekspertīzes ir apliecinājušas, ka brāļi Karpi ir psihiski pieskaitāmi. “To dedzinātāju vajadzēja aizsūtīt uz “psiheni”, nevis laist ārā no cietuma. Apgalvot, ka viņš atkal dedzinājis, gan nevar, bet ir notikusi visai dīvaina sakritība. Šiem puišiem ir psihiska slimība,” kasjauns.lv sacīja kāds sašutis kuldīdznieks.
Pirms mēneša Kuldīgas rajona tiesai tika nosūtīta 1982. gadā dzimušā Naura Karpa lieta, kurš šā gada janvārī mēģināja aizdedzināt piecus šķūnīšus pilsētas centrā. Pirms tam viņš nosacīti tika notiesāts par Kuldīgas arodvidusskolas galdniecības aizdedzināšanu.
Savukārt Naura brālim astoņpadsmitgadīgajam Kasparam Kuldīgas tiesa pagājušā gada maijā piesprieda četru gadu cietumsodu par vairākkārtēju vecpilsētas koka šķūnīšu dedzināšanu. 2007. gadā Kuldīgas centrā tika reģistrēti 14 šķūņu ugunsgrēki, un daļā no tiem tika pierādīta Kaspara vaina.
Elmārs Barkāns/Foto: Elmārs Barkāns, LETA
