Latvieši naudu tērēja pa labi un kreisi...
Neraugoties uz vienādo ģeogrāfisko stāvokli, iedzīvotāju skaitu un spēju pretoties globālajai krīzei, Lietuva un, jo īpaši, Igaunija pasaulēs vētrās nav tik ļoti cietušas kā Latvija. Kāpēc?
Par to kaimiņvalstu bijušie finanšu ministri Ivari Padars, kurš savu amatu pameta šī gada maija beigās, un Zigmunts Baļčītis, kurš valdībā strādāja līdz gada beigām izteikuši savu viedokli laikrakstam „Bizness&Baltija”.
Tagad viņi ir savu valstu pārstāvji Eiroparlamentā un darbojas sociāldemokrātu grupā.
– Lēmums par rezervju veidošanu Igaunijā tika pieņemts vēl pirms 11 gadiem, kad mēs ķērāmies klāt pensiju reformai un centāmies valstī nodrošināt stabilu budžetu.
(Tolaik Latvijas premjers bija Guntars Krasts, kuru 1998. gada 26. novembrī nomainīja Vilis Krištopans – red.).
Pēc tam Igaunijā ir mainījušās daudz valdības ar dažādiem uzskatiem un pārliecību, tomēr tās visas turpināja šo politiku. Kad es 2007. gadā stājos finanšu ministra amatā, valsts rezerves sasniedza 2% no IKP. Toreiz, protams, bija daudz kritikas: „Kāpēc jūs iekrājat tik daudz naudas? Kam gatavojaties?” Pirmā un vissvarīgākā šīs krīzes mācība – pēc labajiem gadiem vienmēr nāk sliktie... Latvijā tajos gados naudu tērēja pa labi un kreisi, lepojās: „Redz, kādi mēs lauvas, kādi karaļi!” Bet paskatieties, kas no tā visa ir sanācis...
Kā zināms, Igaunija ir pat gatava Latvijai palīdzēt grūtā brīdī un aizdot 100 miljonus eiro jeb 70,2 miljonus latu. Un vēl viens aspekts, kāpēc Latvijā ir dziļā bedrē.
– Latvijā partijas dalās tikai pēc nacionālās piederības. Lai gan arī Igaunijā ir bieži mainījušās valdības, mūsu partijām tomēr ir kādi kopējie principi. Etniskais piegājiens ļoti traucē darbam. Tas, kas ir mums, un nav jums, ir centristu partija. Tai ir diezgan liels atbalsts gan no igauņu, gan krievvalodīgo puses. Latvijā ir vesela kaudze ar labējām partijām, taču tām nav pretsvara.
– Nāvējošs solis tādā situācijā, kas var kaitēt Latvijai un pasliktināt Lietuvas stāvokli, ir neapdomīga nodokļu celšana. Mēs esam mūsu pagātnes un globālās krīzes ķīlnieki. Lietuva nav pieļāvusi liktenīgas kļūdas. Manuprāt, Latvija galīgi nelaikā – krīzes karstumā paaugstināja PVN. Tas vienā mirklī samazināja budžeta ieņēmumus.
Ir svarīgi atbalstīt mazo un vidējo biznesu. Nav striktu noteikumu, kas jādara, taču pats redzamākais – nodokļu sistēmas savešana kārtībā.
Ivari Padars:
– Visas Baltijas valstis vēl gaida uzplaukums – viss ir mūsu pašu rokās. Tomēr varu teikt ar pārliecību – tādu ekonomikas attīstības tempu un cenu uz nekustamo īpašumu vairs nebūs nekad.
kasjauns.lv
