Rubiks: Latvijā pie teikšanas patlaban ir antiņi

Visvairāk Rubiku pārsteidz un tracina tas, ka ne valdība, ne parlaments nemēģina radīt vīziju, programmu, kas attiektos uz Latvijas nākotni, laikrakstam "Neatkarīgā" norāda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks.

"Mums taču ir jāzina, uz kuru pusi virzās mūsu valsts. Ja nav tāda redzējuma par valsts nākotni, tad nav ko brīnīties, ka Eiroparlamentā viens cīnās par krievu tiesībām, otrs pret fašismu, trešais par Ukrainas golodomora nosodīšanu, bet par Latviju necīnās neviens! Manuprāt, viens no labākajiem EP deputātiem ir Roberts Zīle (TB/LNNK), kurš sajēdz ekonomiku, lūk, viņu vajadzētu likt valdībā, bet mums tagad tādi antiņi pie teikšanas..." situāciju raksturo politiķis.

Pēc Rubika domām, valdībai nav redzējuma par valsts nākotni, jo pie varas nonāk cilvēki bez pieredzes.

"Ja tu esi strādājis kaut kādā savā biznesā vai teorētiski zini kaut ko, tas ir par maz. Es, piemēram, sāku no komjaunatnes, tad mani paņēma partijas komitejā, mani tur presēja un audzināja. Tad, kad jau redzēja, ka esmu šo un to apguvis, mani aizsūtīja strādāt uz rajonu. Vajadzēja pārzināt ne tikai visus ekonomikas jautājumus, bet arī, kā saka, pārredzēt laukumu. Pēc tam biju vietējās rūpniecības ministrs. Un tad mani uzrunāja Boriss Pugo un teica, lai es nāku uz Rīgu - pilsēta esot nolaista, kaut kas jādara. Bet tagad... Tagad ir nenormāla korupcija, visu lemj partiju valdes, nu, tādas pašas partijas komitejas vien ir. Katrai partijai vajag tik un tik ministru. Tas nekas, ka neviens no pretendentiem neko nejēdz no attiecīgās ministrijas specifikas. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka Starptautiskais Valūtas fonds ar mūsu valdības vadītājiem runā necienīgi. Kā ar tādiem kalpiem un nejēgām," uzsver EP deputāts.

Viņš uzskata, ka aizņēmums nebija jāņem, jo ar tā palīdzību tiek glābtas tikai bankas.

Kad Rubiks tikšoties ar Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barrozu, viņš pajautās - kā tas sanāk, ka Latvija, kurā ir 2,3 miljoni iedzīvotāju un kas ļoti cieš no krīzes, nevar sagaidīt palīdzību no gandrīz 500 miljonu iedzīvotāju lielās Eiropas Savienības, kurā Latvija ir iestājusies.

"Kāpēc Latvijai jālūdz palīdzība no Starptautiskā Valūtas fonda? Ja Barrozu man atbildēs, ka tā ir mūsu izvēle, tad gan nezināšu, ko teikt. Tad jau vainīgas būs mūsu pašu - latviešu - līkās muguras... Būs vien taisnība rakstam jūsu avīzē - par to, kāpēc latvietim nobrāzts vēders," akcentē politiķis.

Viņš atceras, ka nesen Atmodas laiku dziedātāja Ieva Akuratere teikusi, ka to tantiņu, kas 13.janvārī meta uz Saeimu ar akmeni, nevajadzētu sodīt, jo cilvēki ir izmisumā.

"Rudenī sāksies laupīšanas, jo cilvēkiem nebūs ko ēst. Vienmēr esmu teicis: kamēr ir bagātie un nabagie, tikmēr - slikti, bet dzīvot var, taču tad, kad ir paēdušie un neēdušie, tas ir vakars: neēdušie ies laupīt, jo viņiem vairs nebūs ko zaudēt," akcentē Rubiks.

Lai situācija uzlabotos, valdībā jāiet gudriem cilvēkiem. "Tur vajadzētu būt arī biznesmeņiem, bet viņi jau nu nepiekritīs - kāpēc viņiem zaudēt naudu un pēc tam klausīties no tautas, cik viņi ir slikti? Skatos arī uz Aivaru Lembergu (ZZS). Domāju, ka nekas ar to viņa prāvu nebūs. Lai aizbrauc uz Ventspili visi tie, kuri arī ir tikpat bagāti kā Lembergs, un paskatās, ko viņš tur ir paveicis, lai tad salīdzina, kāda izskatās Rīga un citas pilsētas. Viņš tur, protams, pieradis dzīvot kā maziņš ķeizars - es domāju labā nozīmē, un viņa varēšanu pierādīja arī pēdējās vēlēšanas, kurās par Lembergu nobalsoja 60% vēlētāju. Viņš ir saimnieks! Mēs kādreiz kopā ar viņu sākām - es Rīgā, viņš Ventspilī. Un, kā es parasti smejos, vienādi arī pabeidzām - abi cietumā," norāda Rubiks.

Rubiku cietumā no depresijas izglābušas Paula dziesmas

Intervijā Rubiks norāda: "Attiecībā uz krieviem un latviešiem... Zināt, kas mani glāba un valdzināja tos sešarpus gadus, kad biju cietumā? Raimonda Paula dziesmas. Faktiski Raimonds Pauls mani izglāba - no depresijas, no drūmām domām," atceras politiķis.

"Bija pa radio tāds raidījums, kurā sveica dzimšanas dienu gaviļniekus. Es vienmēr uztraucos: ka tik mani kaut kur neizsauc, kad tas skan! Toreiz sajutu, ka manī dominē latviskais moments. Un Paula dziesmās tas ir tik stipri jūtams! Pauls mūsu ģimenē vispār ir lielā vērtē: mans dēls nosaukts viņa vārdā."

Kā akcentē Rubiks, tas, ka viņš sevī sajutis latvieti, vēl nenozīmē, ka viņa latviskums dominēs pāri visām citām nācijām.

"Man nepatīk, ja cilvēki tā dara," uzsver politiķis.

Vērtējot nacionālās idejas attīstību kopš 1988.gada Atmodas, Rubiks norāda, ka viņa izpratnē nacionālā ideja ir, kad ikviens cilvēks domā nevis tikai par savu nāciju, bet par to, lai katra tauta konkrētā valstī dzīvotu draudzībā ar citām tautām.

"Tad dzīve ietu uz augšu. Ko tas līdz, ja deputāti stāsta: es par latviešu interesēm Latvijā, es par latviešu interesēm Eiropā - tādas idejas Eiropas Savienībā neiet cauri, neviens tur to nesaprot! Nacionālā ideja ir dzīva, tikai degradēta. Visi kādreiz runāja: atbrīvosimies no okupācijas, runāsim latviski, dzīvosim labāk! Bet sāka iet sliktāk un sliktāk. Kāpēc? Tāpēc, ka neprašas pie varas. Tagad varam tikai lūgt, lai Zviedrija mūs pievieno sev, tad būsim tāds kā Zviedrijas protektorāts," akcentē politiķis.

Viņš uzsver, ka par latviskumu vajadzēja domāt, pirms tika iznīcināti Latvijas lauki un lauku saimniecības un pirms Latvija iestājās Eiropas Savienībā. Šīs savienības galvenais lozungs ir darbaspēka brīva plūsma pāri robežām, un cilvēki sajaucas. Arī padomju laikos bija lozungs - Latvija ir sociālistiska pēc satura un nacionāla pēc formas.

"Tad, kad bija tiesa pret mani, redzēju, ka tur viens otrs centās pierādīt, ka tieši mans morāles līmenis ir zems, ka tieši es pret Latviju kaut ko esmu darījis. Nu nevarēja viņi neko pierādīt, jo nekā tāda nebija! Un tagad - ne jau Rubiks izdomāja, ka Latvija ir izzagta, tā ir izzagta no tiem pašiem latvju bāleliņiem, kas pakāpās uz jūsu vientiesības pleciem, kamēr jūs un jūsu draugi cīnījās par brīvu Latviju," uzsver Rubiks.

LETA/Foto:LETA