Jāzepam Osmanim Rīgā otrā izstāde
Latvijas Naivās mākslas muzejā Rīgā, Andrejsalā atklāta Jāzepa Osmaņa personālizstāde "Par spīti visam".
Rakstnieks gleznot sācis jau skolas gados, kad Ķegumā nereti plenērā izbraucis Latvijas pasteļglezniecības meistars mākslinieks baskājis Voldemārs Irbe. Čaklākajiem Ķeguma puikām, kuri māksliniekam pirmie pienesa ūdeni, ko padzerties, Irbīte dāvāja krītiņus. Tā mazais Jāzeps sāka gleznot. Vēlāk brauca uz Rīgu, gribēja stāties Mākslas akadēmijā, bet tur ieteica nedaudz paaugties un pabeigt vidusskolu. Vēlāk virsroku guva cita mūza un Jāzeps Osmanis devās studēt filoloģiju. Kad pirms vairākiem gadiem bēniņos atradis savas pusaudža gadu glezniņas, atkal sācis ļauties gleznošanas priekam.
Droši var teikt, ka Osmanis ir naivists - viņa darbi ir smalki, koši un asprātīgi, tajos galvenokārt apspēlētas sadzīviskas ikdienas ainas. Viņš glezno to, kas notiek apkārt, tādēļ ikvienai gleznai ir savs stāsts, ar kuru tā uzrunā skatītāju. „Žēl, ka pie katras gleznas nebija iespējams pierakstīt dzejoli,” prāto dzejnieks un cer, ka to varēs realizēt nākamajās izstādēs.
Jāzepa Osmaņa personālizstādes līdz šim notikušas Lielvārdē, Limbažos, Aizkrauklē, Mērsragā, Ļaudonā, Sidgundā, Ērgļos, Mālpilī, Rīgā un Suntažos, kur guvušas plašu popularitāti. Latvijas Naivās mākslas muzeja komanda tic, ka arī rīdzinieki un pilsētas viesi novērtēs šīs daudzpusīgās radošās personības darbus
Sirmais dzejnieks, nosvinējis savu 77. dzimšanas dienu jūtas vēl jauns un asprātīgi dzejoļi birst kā no pilnības raga – tajos viņš stāsta par sevi un veltī draugiem un paziņām.
Jāzeps Osmanis
Par spīti visam
Laiks ļoti nepastāvīgs, tam par spīti
Aust manā logā vasarīgi rīti.
Arvien vēl dārzā magones zied kvēlas,
Un mana sirds tās iemūžināt vēlas.
Par spīti stresiem un par spīti krīzēm
Es lieku dancot mākslas kalpa vīzēm
Ik dienas kāpju sakrāsotās ūzās
Un izvēlos par modelēm sev mūzas.
Kad jūlijs atnes liepu ziedu dvesmu,
Ez uzelpoju: tātad esmu! Esmu!
Par spīti gadiem jūtos sparīgs,
Man darba prieks ir dzīvē svarīgs.
Nekas man neliekas par grūtu,
Ja draugus tuvumā es jūtu.
Par spīti likstām, kaitēm, vainām
Es priecājos par dabas ainām,
Par Daugavu un mākoņlaivām,
