Latviešu pretenzijas uz Roņu salu aizsargās Igaunijas Krimināllikums
Igaunijas parlaments noraidījis „bronzas nakts” labojumus valsts Krimināllikumā. Parlamentārieši grozījumus nepieņēma pēc tam, kad bija izanalizējuši problēmu par Roņu salas piederību.
Parlamentārieši „bronzas nakts” grozījumus bija izstrādājuši pēc nemieriem Tallinā 2007. gada aprīlī, kad prokrieviski noskaņotie spēki sarīkoja grautiņus, protestējot pret padomju „Bronzas kareivja” pieminekļa pārvešanu no pilsētas centra uz karavīru Brāļu kapiem.
Likuma grozījumi paredzēja pie kriminālatbildības saukt personas, kas „izplata melīgas ziņas, ar mērķi izdarīt kaitējumu Igaunijas neatkarībai vai tās teritorijas vienotībai, ja tas rada apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai.” 1. jūlijā Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess likuma grozījumus neizsludināja, jo tie, pēc viņa domām, ierobežo pilsoņu politiskās un cilvēktiesības.
Trešdien, 16. septembrī deputāti ar absolūtu balsu vairākumu (no 101 deputāta par balsoja 82) nolēma likuma grozījumus atkal nodot caurskatīšanai parlamenta komisijās.
Rīgikogu Konsticionālās komisijas vadītāja Vaino Lindes arguments, kāpēc tas ir jādara, bija strīdīgais Roņu salas jautājums. „Vai krimināli sodāms ir igauņu zinātnieks, kurš sava pētniecības darba rezultātā nonāks pie slēdziena, ka Roņu sala ir jāatdod Latvijai,” retoriski jautāja Linde. Jāatgādina., ka Latvija vienīgo sev piederīgo jūras salu Igaunijai nodeva 1923. gadā, balstoties uz salā notikušā referenduma rezultātiem.
Nepieņemot grozījumus Krimināllikumā, mūsu ziemeļu kaimiņi ir apliecinājuši to, ka igauņi joprojām bez bailēm var iestāties, piemēram, par to, ka Roņu sala jāatdod latviešiem.
Elmārs Barkāns/Foto: LETA
