SVF brīdina par riska faktoriem, kas var skart Latviju
Starptautiskais Valūtas fonds uzskata, ka Latvijas un starptautisko aizdevēju vienošanās īstenošanai ir daudz riska faktoru. Riska līmenis ir neparasti liels.
Kā pirmais riska faktors minēts tas, ka pārāk liela budžeta deficīta dēļ būs sarežģītāk izpildīt Māstrihtas kritērijus un līdz ar to būs jāatliek eiro ieviešana. Sliktākajā gadījumā, ja iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums ir lielāks nekā prognozēts vai, ja valdība nespēs izpildīt ar starptautiskajiem aizdevējiem pieņemtajā programmā minētos minimālos fiskālās korekcijas kritērijus, izveidosies liels budžeta deficīts, kas palielinās risku, ka Latvija nespēs atmaksāt starptautisko aizdevumu, sacīts ziņojumā, piebilstot, ka valdības sniegums fiskālajā korekcijā līdz šim bijis vājš, taču to varētu mainīt izmaiņas valdībā.
Ziņojumā arī brīdināts, ka vairāku Latvijas tirdzniecības partneru valūtas ir būtiski zaudējušas savu vērtību, un faktiskais lata apmaiņas kurss ir pārvērtēts, tāpēc, ekonomikā atsākoties izaugsmei, atkal var rasties maksājumu bilances kārtējo maksājumu konta deficīta problēma. Pašreizējā stratēģija, saglabājot tagadējo lata kursu, kādu laiku apslāpēs pieprasījumu, un sliktākajā gadījumā padziļināsies finanšu sektora problēmas, ja turpinās pasliktināties stāvoklis kredītu atmaksāšanā, norādīts ziņojumā.
Tajā teikts, ka deflācija Latvijā var būt lielāka nekā pašlaik tiek prognozēts, un arī tas var kavēt eiro ieviešanu. Straujākas deflācijas rezultāts var būt lielāka konkurētspējas uzlabošanās un labākas izredzes ilgtspējīgai izaugsmei. Tomēr, tā kā nav precedentu, nav skaidrs, kā Eiropas Savienības institūcijas vērtēs ilgstošu deflāciju kontekstā ar tādu eiro ieviešanas kritēriju kā cenu stabilitāte, norāda SVF.
Ziņojumā arī sacīts, ka iespējama sabiedrības atbalsta mazināšanās pašreizējai stratēģijai izejai no krīzes. Pieaugošais bezdarbs var mazināt valdības popularitāti un izraisīt smagas sociālas sekas, ja vien valdība neizmantos ar starptautiskajiem aizdevējiem pieņemtajā programmā paredzētās fiskālās iespējas un steidzami nenostiprinās sociālās aizsardzības pasākumus. Papildu sarežģījumus var radīt nespēja īstenot tālākus fiskālus pasākumus pirms nākamgad paredzētajām parlamenta vēlēšanām, sacīts ziņojumā, piebilstot, ka valdība līdz šim ierobežoti skaidrojusi sabiedrībai budžeta deficīta pieaugumu un upurus, kurus jānes, lai to samazinātu.
Tomēr ziņojumā konstatēts, ka Latvija, visticamāk, spēs atmaksāt no SVF ņemto aizdevumu, jo arī turpmāk paredzama kārtējo maksājumu konta pozitīva bilance, Latvijas valdība ir stingri apņēmusies īstenot ar starptautiskajiem aizdevējiem pieņemto programmu, pasaules ekonomikā ir paredzami uzlabojumi iespējās saņemt finansējumu, kā arī Latvijai sniedz atbalstu ES.
Eiropas Komisija (EK), SVF, Pasaules Banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un vairākas Eiropas Savienības dalībvalstis pērn decembrī konceptuāli vienojās par finanšu atbalsta sniegšanu Latvijai kopumā 7,5 miljardu eiro (5,27 miljardu latu) apmērā.
BNS
