Dolčes un Gabanas kvēlais mīlasstāsts
Lai arī modes guru pāris, kas slēpjas aiz divu burtu salikuma D&G, pēc 19 gadu kopdzīves pārtraukuši romantiskās attiecības, viņi turpina diktēt modes pasaules noteikumus. Un aizvien mīl viens otru. Dolčes (51) un Gabanas (46) dzīve bija un ir (!) krāšņa gan tērpos, gan mīlas peripetijās.
Vieni no ietekmīgākajiem pasaules modes dizaineriem Domeniko Dolče un Stefāno Gabana kopdzīvi pārtrauca pirms 2005. gada februārī. Ģimenes laimi šie miljonāri kopā bija baudījuši 19 gadu, taču, par laimi, viņu zīmols šķiršanos ir spējis izturēt un tāpat kā „Viktor & Rolf”, „Gilbert & George”, „Ben & Jerry” turpina pastāvēt. „Profesionālajā līmenī mēs joprojām esam kopā,” neilgi pēc abu šķiršanās sacīja Dolče. „Mēs sastrādājamies apbrīnojami labi, abi esam ļoti saprotoši. Tas, kas notika pagātnē, vēl arvien turpinās un turpināsies mūžam. Mūsu starpā ir milzīga mīlestība.” Pašlaik abi modes grandi mitinās vienā Milānas ēkā, jāatzīst gan — atsevišķos dzīvokļos. Viņi vēl arvien ir greizsirdīgi viens uz otra jaunajiem draugiem un attiecībām, bet, viņuprāt, tas ir tikai normāli. „Nav un nekad vairs nebūs viegli. Mēs kopā dzīvojām 19 gadus, un mums vienam pret otru vēl arvien ir zināma miesiska iekāre. Un arī mīlestība, kas mīt dziļi sirdī,” atzīst Dolče.
Dolčes un Gabanas satikšanās
„Tālajos 80. gados meklēju darbu modes industrijā,” savu iespaidīgo dzīvesstāstu iesāk Gabana. „Kādu nakti Maiami klubā iepazinos ar Domeniko un uzzināju, ka viņš strādā modes studijā.” Nākamie pasaules stila diktētāji nākuši no dažādām Itālijas pusēm (Dolče no mazas pilsētiņas Palermo apkaimē, Gabana — no Milānas), un abi svēti tic, ka satikšanās bija ierakstīta viņu likteņu grāmatās. Savu biznesu viņi sāka no nulles — divdesmitgadniekiem nebija nekā cita, izņemot kaislību uz modi un sapņus. „Atceros, kā mēs strādājām caurām dienām un naktīm septiņas dienas nedēļā gadiem ilgi. Tas bija stresa pilns laiks, tomēr mēs jutāmies labi, enerģijas pilni, mēs ticējām tam, ko darām — tas turēja mūs pie dzīvības.” Un padarīja abus par miljonāriem. Pašlaik tiek lēsts, ka viņu biznesa vērtība ir vairāk nekā 800 miljonu eiro.
„Kad pirmoreiz ieraudzīju Dolči, viņš izskatījās pēc mācītāja — gaišu seju, tērpies melnā uzvalkā, spicpurnu kurpēm kājās,” par tikšanos stāsta Gabana. Tā kā Stefāno pats pavisam nesen bija sācis interesēties par modes industriju, viņam mugurā bija ‘second hand’ veikalā pirkti džinsi un T krekls. Tāpēc viņam bija jo īpaši interesanti aplūkot tik prasmīgu stila smalkumu zinātāju kā Dolče. „Man vienmēr paticis Domeniko ģērbšanās stils, tas ir simpātisks. Es mēdzu viņu ķircināt par to, ka viņš izskatās maisveidīgs un mīksts. Un viņš tik smieklīgi kustas — iet kā neveikls bērns!”
Stefāno aizraušanos ar lietotajiem apģērbiem Domeniko nespēja paciest: kāpēc jāpērk vecas lietas?! Arī mammu šis Dolčes niķis kaitinājis: „Tev ir cauras bikses! Tu izskaties pēc pēdējā nabaga! Vai esi paskatījies uz sevi spogulī?” Un dēls vienmēr atbildējis: „Jā, mammu, bet man patīk šīs bikses.” Pārcietusi kara izraisīto nabadzību 14 gadu vecumā, Gabanas māte šādu dēla ģērbšanos tik tiešām nespēja izturēt. Tāpēc tagad viņa ir kā apsēsta ar modi. Kad Stefāno bija mazs, mamma strādāja par veļas mazgātāju, tomēr dēlam daudz labāk būtu paticis, ja viņa katru dienu staigātu frizētavā sacirtotiem matiem, tērpusies sarkanā bikškostīmā un miniatūrā žaketītē. Tāpēc pašlaik Gabana ļoti rūpējas par savu ģimeni un teju visās lielākajās intervijās pateicies gan savai, gan Dolčes ģimenei, jo bez viņiem puiši diezin vai būtu modes biznesā.
Amizanti, ka Gabana neprot siet kaklasaiti! Savas dzīves laikā melnu šlipsi viņš uzlicis vien trīs reizes. Reiz, dodoties uz operas pirmizrādi, Stefāno Milānas „La Scala” sanāca ierasties pirms Domeniko, tāpēc viņš slēpies aiz stūra, gaidot viņu. Kad mīļotais bija klāt, viņš lūdza sasiet kaklasaiti... Pretējā gadījumā Gabana tā arī būtu palicis smokinga žaketē, džinsos un ‘bling–bling’ krustiņu kaklā. Tagad gan viņš lielākoties redzams ar krietni mazāku krustiņu, iesietu ādas siksniņā. Tā ir dāvana no tagadējā drauga.
Domeniko Dolče Milānā ieradās viena iemesla dēļ — viņš vēlējās aizbēgt no mazpilsētas un mainīt dzīvi. Viņam patika milāniešu dizaineri, piemēram, Džordžo Armāni, jo tie krietni atšķīrās no viņam tik ierastajiem sicīliešu modes guru. Iepazīstoties ar Stefāno Gabanu, bija skaidrs, ka abi ir pilnīgi atšķirīgi, nākuši un uzauguši dažādās vidēs. Tieši tādēļ pēc iepazīšanās viņiem neradās īpaša interese vienam par otru — nedz darba, nedz privātajā jomā. Dolče vienmēr bijis jūtīgs vientuļnieks, un jau toreiz viņa rakstāmgaldu apjoza milzīgi grāmatu plaukti — kā aizsargvalnis pret iespējamo dzīvu cilvēku kompāniju. Nē, sarunas viņu ne tuvu neiedvesmoja.
Aptuveni gadu pēc abu iepazīšanās Dolče uzrakstīja atlūgumu toreizējā darbavietā, un sagadījās tā, ka Gabana šajā laikā meklēja vietu, kur dzīvot. Dolčes miteklis bija pietiekami plašs, un, lai mazliet ietaupītu naudu, viņš aicināja Stefāno pie sevis. Starp citu, Domeniko dzīvoja 19. gadsimta namā „Villa Vope”, pašā Milānas sirdī — apbrīnojami skaistos apartamentos ar leopardādas tapetēm un tām pieskaņotiem kāju soliņiem, no samta un zīda gabaliņiem sašūtu paklāju, samta sofām un baznīcas svecēm visapkārt... Abi kā modes un dizaina konsultanti strādāja katrs savā dzīvokļa daļā. Šajā laikā, kā paši stāsta, viņi bija „divi jauni cilvēki, kas tikai dala dzīvokli”. Taču tas nebija ilgi — visai drīz abu starpā uzvirmoja mīlas jūtas.
Sākšanu strādāt kopā viņi dēvēja par nejaušību, īpaši tāpēc, ka Dolči komandas darbs vienmēr ir biedējis. Tomēr ar Gabanu tas notika brīvi — teju ideālas attiecības, jo puiši viens otru papildināja. Abi strādāja un daudz, daudz, daudz runāja. Nemitīga ideju apmaiņa, tomēr ik pa laikam dzima arī trešā ideja, kas tad arī kļuva par „Dolce & Gabbana” — īsto. Būdami pilnīgi atšķirīgi cilvēki, ļoti bieži abi pārsteiguši viens otru ar neticami līdzīgu gaumi — pat iepērkoties nereti no veikala abi iznākuši ar vienādām kurpēm vai spoguli vannas istabai.
Sākumā, strādājot kopā, Gabana daudz iedvesmojās un mācījās no Dolčes. Lielākoties gan tas bija tikai skiču līmenī, jo „klikšķis”, ko gaidīja Gabana, tā arī neatskanēja, tāpēc viņš pat iedomāties nespēja, ka kādu dienu abi varētu strādāt kopā.
Kopš apvienošanās 1985. gadā duets ir raudzījies uz modi caur tipiski itālisku prizmu. Neaizmirstot ne Sofiju Lorēnu, ne makaronus brīvā dabā, sezonu pēc sezonas patriotiskais, ar „la dolce vita” jeb „saldo dzīvi” asociētais pāris sev raksturīgajā rokrakstā pievērsušies teju visām modes nozarēm, sākot no apakšveļas un beidzot ar mēbelēm. Ar leopardādas rakstiem un korsetēm viņi iedzīvina 20. gadsimta 40. gadu kinodīvas, kamēr adījumi un dārgakmeņiem rotāti krucifiksi ir atskaņas no katolicisma. Interesi par viņu darbiem izrāda pat sicīliešu atraitnes, iedvesmojoties no mazās, melnās, seksīgās D&G kleitiņas. Un nepiemirsīsim „Krusttēvu” — neizbēgamo itāļu klišeju. Svītrotie uzvalki un izteiksmīgi baltie krekli a la Vito Karleone stilā dienasgaismu ieraudzīja tieši šo dizaineru pirmās vīriešu apģērbu kolekcijas skatēs, radot jaunu terminu — „gangsteru šiks”. Abu vīru darbi joprojām ir spilgti un iedvesmojoši. Garajā klientu sarakstā ir virkne slavenību: Madonna (un viņas meita Lurdesa), Kailija Minoga, Izabella Rosellīni, Bekhemu pāris un daudzi citi, kas bieži vien gozējas pasaules labāk ģērbto slavenību topos.
Mīlnieku sadzīves ainiņas
Dzīvojot kopā, ģimene strīdējusies reti — Dolčem patīk gatavot ēst, savukārt Gabanam sagādā prieku drēbju mazgāšana un gludināšana. Labs kompromiss, kas šad un tad draudējis pajukt mirkļos, kad Dolče teju katru nedēļu bija gatavs pārveidot mājas interjeru un ierasto kārtību, savukārt Stefāno uzskatīja — ja kaut ko nolieku vienā vietā, tam tur jāpaliek mūžīgi. Mazliet neticami, jo Stefāno Gabana tomēr šķiet krietni impulsīvāks — kas mēles galā, tas laukā. Tomēr Dolče vienmēr uzsvēris, ka Gabana patiesībā ir ļoti, ļoti mīļš. Un romantisks. „Nereti viņa seja ir kā siena ar parupju fasādi. Bet iekšienē viņš ir ļoti romantisks un maigs. Stefāno tā nedomā, bet tā tas ir. Man viņš atgādina mazo briedēnu Bembiju. Cilvēkiem šķiet, ka es esmu tas biklais, patiesībā Gabana ir krietni vien kautrīgāks. Es vienkārši esmu rāmāks un visu uztveru vienkāršāk, neizceļot savu svarīgumu. Toties Stefāno vienmēr liek smaidīt, viņš vēlas, lai visa pasaule smaida. Es viņu apbrīnoju tieši tāpēc, ka esmu pilnīgi pretējs. Bet varbūt patiesībā vēlētos būt tāds kā viņš,” savu ilggadējo dzīvesbiedru raksturojis Dolče.
„Mēs ar Gabanu esam diametrāli pretēji. Piemēram, viņam ir krietni mazāk matu, bet, runājot par raksturu, viennozīmīgi es esmu stiprāks. Savukārt Domeniko — striktāks. No manis jūs dabūsiet krietni vairāk, kamēr viņš pat nebūs pakustējies. Īpašība, ko viņā apbrīnoju visvairāk, ir apņēmība. Viņš zina, kas viņam patīk un kurp vēlas iet. Viņš ir sirsnīgs, patiess un ļoti jūtīgs,” tā Gabana raksturo Dolči, par galveno atšķirības zīmi minot faktu, ka viņš pats smejas krietni vairāk par savu nu jau bijušo otro pusīti. Un Dolče pat vēlētos, lai Gabana smietos mazāk! Jo īpaši izteikti tas esot darba procesā, kad Dolče nevēlas būt izklaidīgs, savukārt Gabana uz visu lūkojas ar nelielu ironijas devu.
Uz dzīvi viņi raugās katrs no cita skatpunkta. Dolče ir sicīlietis, kurš audzis mazā miestiņā vecmodīgā ģimenē, tāpēc ienīda sicīliešu izskatu. Viņam nepatika sicīliešu sievietes, riebās šaurās, gaišās līnijas, šalles, šifoni, jo viņš to bija redzējis visu savu dzīvi. Tieši tāpēc viņam nepatika abu pirmās kolekcijas ar melnajām cepurēm, jo viņa kultūrā tās nozīmē ko sliktu — „melnu cepuri tu velc tad, kad esi kritis nežēlastībā”. Tomēr Stefāno viņam to uzspieda, pierunāja. Soli pa solim no Dolčes tika izvilkti visi viņa kultūras noslēpumi. Gabana darbojās kā laika mašīna, izrokot visu, ko Dolče bija apracis dziļi sevī. Kādās brīvdienās 80. gadu sākumā abi devās uz Sicīliju, un tāds kā zibens spēriens abiem trāpīja mirklī, kad uz ielas viņi pamanīja plakātu, radītu kādai izstādei — fotogrāfijā bija tumšmataina sicīliešu sieviete. Kaila, ja neskaita melnu šalli, nofotografēta paparaci stilā uz sava nama terases. Abi puiši apstājās šā attēla priekšā un saprata — tas ir tieši tas, kas jādara. Tāpēc viņu vīzija par sievieti ir šāda — viņām jābūt neatkarīgām un stiprām. Pat ne klasiski skaistām, tomēr no viņu dvēselēm jānāk kvēlei un spēkam.
Dolče un Gabana kopdzīve ilga 19 gadus
Šķiršanās
Pēdējo piecu kopdzīves gadu laikā Dolčes un Gabanas attiecībās tomēr parādījušās nesaskaņas, viņi pakāpeniski attālinājušies un nolēmuši šķirties. Ārēji Gabanas skumjas nevarēja manīt. Tās bija tikai sirdī un prātā. „Man patīk luksuss, man ir daudz naudas un skaista māja Portofīno (Neliels ciemats Itāļu Rivjērā. — S. K.), bet skumju brīžos, pat atrodoties tur, es nespēju sajust laimi. Man ir skaista jahta, tomēr tā nespēj kliedēt nomāktību. Es nemitīgi ceļoju privātajā lidmašīnā, bet tas neuzlabo noskaņojumu. Es esmu vīrietis, ne tikai modes dizainers,” par šķiršanās mokām izteicās Gabana. Jaunībā par homoseksualitāti ar ģimeni viņš neesot runājis, lai arī to, ka ir citāds, zinājis jau no piecu sešu gadu vecuma. Viņam bija bail, ka mamma viņu vairs nemīlēs. Tomēr pēc 18 gadu vecuma ģimene tāpat visu saprata. Apspriest šo tematu Stefāno sāka 32 gadu vecumā, bet ne jau par seksu — viņš runāja par mīlestību. „Lai gan mums ir daudz citu mīlestību, mans un Domeniko mīlasstāsts nav beidzies. Tagad mēs esam labākie draugi.”
Protams, arī Dolčem šķiršanās bija sāpīga. Tieši Dolče tas, kurš nemitīgi uzsvēra: lai arī abu dzīve ir mainījusies, darba stils palicis iepriekšējais. Viņos vēl aizvien virmo tās pašas emocijas, kas jaunībā, kad puiši nodibināja uzņēmumu. Lai arī slavenais pāris vairs nenakšņo vienā gultā, ceļojumos viņi joprojām labprāt dodas kopā. Viens no iecienītākajiem abu galamērķiem ir Stromboli sala, kurā iegādājušies kopīgu māju un pavada tur teju katru augustu, kad viņu uzņēmums ir devies vasaras atvaļinājumā. „Tā bija pirmā māja, ko apskatījām, un acumirklī tajā iemīlējāmies,” atceras Dolče. Tā būvēta nelielā kalnā virs jūras un ir krāsu pārbagāta, izteikti kontrastējot ar sastinguši drūmajām pludmales smiltīm. Patiesībā vienā mājā apvienotas divas, jo namam ir neskaitāmas terases un pagalmi ar bugenvilijām, palmām, apelsīnkokiem un vīnogulājiem. Arī katra istaba nokrāsota citā krāsā — žilbinoši kobaltzilā, spilgti dzeltenā, spīdīgi zaļā — un mēbelēs izmantoti kažokādu elementi: zebrādu svītras dīvānos, leopardādu plankumi spilvendrānās, tīģerādu raksti uz krēsliem. Viena telpa, kas nosaukta par Naomi istabu, ir ugunīgi sarkana un pārpilna ar mēbelēm, kas arī apvilktas ar zvērādu rakstu audumiem. Šī ir supermodeles Naomi Kempbelas mīļākā istaba — viņa dizaineru mājā ir biežs viesis. Modes mākslinieki atzīst: „Mūsu māja ir pilna kaislību, krāsu, spēcīgu emociju un sapņu.” Tāpat kā viņu radītais apģērbs.
