Šadurskis: "Dažas idejas par augstskolu reorganizāciju ir pilnīgi plānprātīgas"

Augstskolu reorganizācijas versiju, kas publicēta portālā "pietiek.com", Šadurskis komentēja ar vārdiem "Zeme, atveries!". "Tiesa, tur vairākas idejas bija pat diezgan loģiskas, bet dažas bija pilnīgi plānprātīgas, par kurām man bija pirmā dzirdēšana," norādīja ministrs, nekonkretizējot, kuras idejas viņam likušās vērtējamas, bet kuras - aplamas.

Jautāts par Latvijas Universitātes (LU) finanšu problēmām, Šadurskis atzina, ka tās finanšu plūsma "droši vien ir pietiekami saspringta", bet, vērtējot visus augstskolu attīstības plānus no ilgtspējas viedokļa, nav redzami nekādi bankrota draudi vai līdzīgi riski.

Komentējot tieši plānu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju pievienot LU, Šadurskis sacīja, ka lielā mērā daudz kas vēl tiks vērtēts un diskutēts. Skaidrs gan esot tas, ka studenti varēs turpināt studijas gan par budžeta, gan personīgajiem līdzekļiem, un nesamazināsies ne studējošo, ne akadēmiskā personāla iespējas.

Ministrs domā, ka, pievienojot RPIVA LU, studentiem tiks piedāvāta labāka izglītība.

RPIVA reorganizācija četru gadu laikā ļautu ietaupīt piecus miljonus eiro

Reorganizējot Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), četru gadu laikā rastos piecu miljonu eiro ietaupījums, intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" norādīja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V).

Vaicāts, kā veidosies šis ietaupījums, ministrs norādīja, ka, pirmkārt, tas veidosies, jo speciālisti tiks gatavoti vajadzīgajā apjomā. Šobrīd ik gadu grādu pedagoģijā iegūst apmēram 1000 jauniešu, kamēr strādāt skolās aiziet 300-400. Tātad tā ir divkārša pārprodukcija, skaidroja Šaduskis, paužot, ka ir iespēja vai nu nemitīgi prasīt papildu resursus, vai arī pārplānot sistēmu.

Ir jāpanāk, lai studiju programmas nav tik sadrumstalotas, kā arī, lai kopējā zinātniskajā telpā tās būtu spēcīgas, norādīja ministrs. "Zināšanu kritiskajai masai arī ir ļoti liela nozīme," viņš piebilda. "Pedagoģiskā izglītība šobrīd it mūsu fokusā un jebkurā gadījumā, lai sakārtotu laukumu, ar kaut ko ir jāsāk," izteicās ministrs.

Runājot par RPIVA reorganizāciju, ministrs mierināja, ka reģionālajām filiālēm vismaz sākotnējā posmā būtu jāpaliek. Mērķis ir arī saglabāt vietas akadēmiskajam personālam.

Šadurskis arī atzina, ka plāns reorganizēt RPIVA publiskajā telpā nonācis priekšlaicīgi. "Komunikācijas kļūda mums tiešām ir bijusi, jo informācija noplūda priekšlaicīgi. Būtībā komunikācijai vajadzēja sākties šodien," teica ministrs, norādot, ka šodien esot plānota visu iesaistīto pušu tikšanās.

Vaicāts, kas tad varēja nopludināt šo informāciju, ministrs atbildēja: "Kā lai es to zinu. Mēs pat nerīkosim nekādu izmeklēšanu. Kāda jēga".

Kā ziņots, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nolēmusi ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Kā apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

IZM skaidro, ka augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. Pedagoģijas jomā Latvijā patlaban ir vērojama liela sadrumstalotība, turklāt ik gadu tiek sagatavots salīdzinoši liels pedagogu skaits (vairāk nekā 1000), taču darbu skolā sāk un turpina tikai neliela daļa no viņiem, proti, 200-400 personas gadā.

Līdz ar to IZM ieskatā ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām, pārliecināti IZM.

Konsolidācijas rezultātā netikšot radīti finansiāli zaudējumi studējošajiem, kā arī netiks ierobežotas viņu tiesības uz izglītību, jo par līdzšinējo studiju maksu viņi studijas varēs turpināt citās augstākās izglītības iestādēs. Studējošajiem tikšot nodrošināta iespēja turpināt studijas Latvijas Universitātē, kas īsteno visus akadēmijas īstenotos studiju virzienus, kā arī atbilstošajos studiju virzienos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Banku augstskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē.

Reorganizāciju plānots pabeigt līdz 2017.gada augustam. Izmaiņas studiju procesā stāsies spēkā 2017./2018.akadēmiskajā gadā.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece finanšu un statistikas jomā Diāna Laipniece, patlaban gan RPIVA, gan LU īsteno vairākas līdzīgas programmas. RPIVA reorganizācijas rezultātā šai augstskolai paredzēto finansējumu plānots pārdalīt LU, tāpat tai piešķirot arī RPIVA paredzētās budžeta vietas. Tāpat daļa finansējuma un budžeta vietu varētu nonākt arī citās augstskolās, kas reorganizācijas rezultātā pārņems kādas studiju programmas un attiecīgi arī studentus.

Savukārt RPIVA vadība ir pārliecināta, ka IZM paziņojums par it kā pieņemtu lēmumu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU, ir klaji maldinošs un atgādina apzinātu nomelnošanas kampaņu augstskolas reputācijas graušanai. Kā aģentūru LETA informēja akadēmijā, lēmumu par augstskolas reorganizāciju atbilstoši Latvijas likumiem ir tiesības pieņemt tikai Ministru kabinetam.

RPIVA ir IZM padotībā esoša valsts dibināta augstskola, kas dibināta 1994.gada 10.maijā. 2016./2017.akadēmiskajā gadā tajā ir 3514 studējošie. No kopējā studējošo skaita 565 jeb 16% studē par valsts budžeta līdzekļiem un 2949 jeb 81% - nepilna laika studijās par maksu. Akadēmijai ir astoņas filiāles dažādos Latvijas reģionos: Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī. Filiālēs kopumā studē 998 nepilna laika studējošie.

LETA / Foto: Ieva Čīka/LETA