Latviešu leģionārus reabilitēja jau pirms 63 gadiem

Latviešiem nav par ko taisnoties, un viņi vēsturi nepārraksta. Vēsturi pārraksta tie, kuri vēlas leģionārus pieskaitīt kara noziedzniekiem. Kasjauns.lv publicē izvilkumus no vairāk nekā pirms 60 gadiem tapušiem oficiālajiem dokumentiem, kuros latviešu un igauņu leģionāri atzīti par savas zemes patriotiem.

Nav uzskatāmi par brīvprātīgajiem

Sarkanarmijas politpārvaldes komisārs atzīst, ka latviešu leģionāri nav uzskatāmi par brīvprātīgajiem SS karakalpiem, savukārt vācu armijas pavēlniecība viņus dēvē par Trešajam reiham bīstamiem vīriem, bet antihitleriskās koalīcijas valstu (ASV un Lielbritānijas) militārās amatpersonas teic, ka leģionāri nav nododami kara tribunālam. Visbeidzot – ANO izmeklēšanas komisija nolēmusi, ka latviešu leģionāri nav saistāmi ar burtu salikumu „SS”.

* „Katrā ziņā vienalga, kādā ceļā latvieši nokļuvuši 19. un 21. bataljonā, tomēr jāšaubās, ka viņi tajos iesaistījušies brīvprātīgi.”

(no Sarkanās armijas politiskās pārvaldes 7. nodaļas priekšnieka pulka komisāra M. Bigceva ziņojuma LKP CK loceklim A. Pelšem 1943. gadā)

* „Mierīgos frontes sektoros (latviešu) divīzija var kļūt politiski neuzticama ar neparedzamām sekām.”

(no vācu armijas grupējuma ziņojuma Vācijas bruņoto spēku ģenerālštābam 1945. gada 1. aprīlī)

* „Šo abu divīziju (Latviešu leģiona) locekļi paši nekad nekļuva par SS karavīriem, ja ne citu iemeslu dēļ, tad atbilstoši svarīgajiem lēmumiem tas viņiem nebija iespējams.”

(no Vācijas policijas priekšnieka, reihsfīrera ģenerālštāba priekšnieka, "Waffen-SS" ģenerālmajora Ernsta Rodes ar zvērestu apliecinātās liecības pēc Vācijas kapitulācijas 1945. gadā)

* „Mēs nevaram uzskatīt Baltijas valstu pilsoņus par kara noziedzniekiem vai nodevējiem, kad vienīgā apsūdzība pret viņiem ir tā, ka viņi cīnījušies pret padomju bruņotajiem spēkiem.”

(No Lielbritānijas Ārlietu ministrijas ziņojuma britu bruņoto spēku komandierim Vācijā (Berlīnē) 1946. gada 4. februārī)

* „...latvieši un igauņi, kurus vācieši spieduši cīnīties pret krieviem, nav uzskatāmi par piederīgiem ne pie vērmahta, ne arī pie vācu SS vienībām, lai gan viņi bija "Waffen-SS" pakļautībā. Viņi nav uzskatāmi par personām, kas automātiski būtu jāarestē.”

(no ASV 3. armijas štāba Heidelbergā (Vācija) apkārtraksta 1946. gada 2. septembrī)

* „Izmeklēšana ir atklājusi, ka baltiešu karavīru vienības ierindoja zem SS jurisdikcijas, bet tās nepadarīja par vācu SS integrālu sastāvdaļu, lai tās darbotos kā tādas, UNRRA saņēma lēmumu no Savienoto Valstu bruņotajiem spēkiem Eiropas karadarbības laukā, ka baltieši pieder pie tām vienībām, kuru karavīrus atbrīvos kā pie vērmahta (vācu armijas) piederīgos. Termins „SS”, parādoties atbrīvošanās apliecībās, būtu uzlikts cilvēkiem kā kauna traips, kas nebūtu taisnīgi.”

(no Apvienoto Nāciju palīdzības un atjaunošanas administrācijas (UNRRA) ziņojuma 1947. gada jūlijā)

* „Šīs vienības (latviešu un igauņu leģioni) nav jāuzskata par kustībām, brīvprātīgajiem vai SS.”

(no ASV augstākās amatpersonas Vācijā ģenerāļa Frenka Makloja ziņojuma ASV valsts sekretāram 1950. gada 13. aprīlī)

* „Baltijas ieroču SS vienības (Baltijas leģioni) to mērķa, ideoloģijas, darbības un sastāva kvalifikācijas ziņā ir uzskatāmas par savrupām un no vācu SS atšķirīgām vienībām, tādēļ komisija tās neuzskata par ASV valdībai naidīgu kustību.”

(no Pārvietoto personu (bēgļu) komisijas locekļa oficiālās vēstules pirmskara Latvijas pilnvarotajam lietvedim Latvijas sūtniecībā Vašingtonā)

Elmārs Barkāns