Sestdien visā Latvijā izslēdzām apgaismojumu
Sestdien plkst.20.30 Pasaules Dabas fonds rīkoja akciju "Zemes stunda", kurā aktīvi iesaistījās ne tik vien Latvijas pilsētas, bet arī daudzi uzņēmumi un... Valsts prezidents.
Pasaules Dabas fonda komunikācijas vadītāja Dārta Treija informē, ka akcijas laikā iedzīvotāji un uzņēmumi tika aicināti uz vienu stundu izslēgt apgaismojumu, bet pilsētu un novadu pašvaldības aicinātas izslēgt labi pazīstamu ēku un objektu ārējo apgaismojumu, lai simboliski pievērstu uzmanību klimata pārmaiņām.
Akcijas mērķis ir paust atbalstu gudras klimata politikas veidošanai un videi draudzīgas enerģijas izmantošanai, tāpat akcija rosina domāt par elektroenerģijas taupīšanu ikdienā.
Akcijā "Zemes stunda" oficiāli dalību bija apstiprinājušas 23 Latvijas pašvaldības - Kuldīgas, Aglonas, Rundāles, Kārsavas, Amatas, Tukuma, Krāslavas, Apes, Baldones, Jaunpiebalgas, Vecumnieku, Aizkraukles, Raunas, Baltinavas, Skrīveru, Valkas, Ilūkstes, Iecavas, Mālpils, Lielvārdes, Saulkrastu, kā arī Balvu novads un Jelgavas pilsēta.
Akcijā solīja iesaistīies arī vairāki restorāni un kafejnīcas, kas Rīgā gatavojās sveču gaismā uzņemt "Zemes stundas" viesus.
Rīgā sestdien daļēji izslēdza apgaismojumu
Iesaistoties akcijā "Zemes stunda 2010", sestdien, 27.martā, no plkst.20.30 uz vienu stundu tika simboliski izslēgts apgaismojums pie vairākiem nozīmīgiem objektiem Rīgā, tostarp pie Brīvības pieminekļa.
Kā aģentūru LETA informēja pašvaldībā, šajā laikā tika izslēgts Rātsnama, Melngalvju nama un Rātslaukuma apgaismojums.
Savukārt pašvaldības aģentūra "Rīgas gaisma" uz vienu stundu nodrošināja vienas trešdaļas pilsētas ielu apgaismojuma atslēgšanu. Tas nozīmē, ka vidēji tika atslēgta katra trešā laterna.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) uzskata, ka pašvaldības atbalsts minētajai akcijai esot pašsaprotams. Ar šo soli Rīga demonstrēja vienotību un ieinteresētību klimata izmaiņu risināšanā un pievienos savu vārdu sarakstam, kur jau šobrīd atrodas tādas pilsētas kā Roma, Londona, Toronto, Stokholma un citas.
Valsts prezidents piedalīsies akcijā
27.martā Valsts prezidents Valdis Zatlers otro gadu pēc kārtas solīja pievienosies visiem akcijas "Zemes stunda" atbalstītājiem Latvijā un pasaulē.
"Zemes stundā" apgaismojums tika izdzēsts Rīgas pils Triju Zvaigžņu un Svētā gara torņos. Tas notika otro reizi kopš 1995.gada, kad Rīgas pils tika atjaunota kā Valsts prezidenta rezidence un galvenā darba vieta. Vienlaicīgi uz stundu tika samazināts apgaismojums arī Valsts prezidenta Jūrmalas rezidencē.
Valsts prezidents kā Lielās talkas un Meža dienu patrons atzīmē: "Lai dzīvotu saskaņā ar vidi, nav jāiegulda pārmērīgi līdzekļi, un tas neprasa necilvēciskas spējas. Ir jābūt stiprai vēlēšanās redzēt zaļu, tīru un dinamisku Latviju un uz to arī jātiecas. Akcija "Zemes stunda" ir jau pierādījusi, ka tās spēks slēpjas vienotībā. Un vienoti mēs spēsim nodrošināt, ka arī turpmāk Latvija būs viena no zaļākajām valstīm Eiropā."
Akcijas jēga
Pasaules Dabas fonda direktors Uģis Rotbergs uzsver, ka šī ir lieliska iespēja ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam uzskatāmi demonstrēt vēlmi risināt nozīmīgo globālo problēmu - klimata izmaiņas. "Šī ir stunda, kad mēs varam parādīt politikas veidotājiem un valsts vadītājiem un, vēl svarīgāk, - viens otram, ka risinājums ir iespējams, ja sadarbosimies un uzņemsimies atbildību," apgalvoja Rotbergs.
Ikviens iedzīvotājs, uzņēmējs vai pašvaldība var piedalīties "Zemes stundas" norisē, uz vienu stundu, nemazinot iedzīvotāju drošību, izslēdzot vai samazinot apgaismojumu un izslēdzot maznozīmīgās elektroierīces.
Akcija "Zemes stunda" sākās 2007.gadā Sidnejā, kad divi miljoni cilvēku izslēdza apgaismojumu savos mājokļos uz vienu stundu, lai tādējādi demonstrētu attieksmi pret klimata izmaiņām. 2008.gadā akcijā piedalījās jau vairāk nekā 50 miljoni cilvēku no visas pasaules. 2009.gadā Zemes stunda vienoja simtiem miljonu cilvēku, vairāk nekā 3900 pilsētas 88 valstīs, to vidū arī 12 Latvijas pilsētas - Rīgu, Preiļus, Jelgavu, Dobeli, Saldus, Aizkraukli, Ventspili, Limbažus, Cēsis, Valku, Lielvārdi un Bausku, kā arī divus novadus - Lielvārdi un Krāslavu.