PSRS vislēnāko dziesmu topā arī Nora Bumbiere un "Eolika"
Populārākie latviešu estrādes mākslinieki Padomju Savienībā izcēlušies ar savu lēnīgumu, liecina Krievijas muzikologu vērtējums. Ar latviešiem PSRS laikā nesteidzīguma ziņā varēja konkurēt vēl vienīgi igauņi.
Krievijas mūzikas speciālisti publicējuši Padomju Savienības vislēnāko estrādes dziesmu uzskaitījumu, kuras komponētas laika posmā no 1968. līdz 1986. gadam. 15 vislēnāko dziesmu tops šomēnes ievietots vairāku Krievijas mūzikas radiostaciju mājaslapās.
Izanalizējot tā laika padomju estrādes mākslinieku uzstāšanās, starp vislēnākajām dziesmām iekļuvušas arī četras latviešu dziesmas Noras Bumbieres, „Eolikas” un „Turaidas Rozes” izpildījumā.
Par trešo vislēnāko padomju estrādes dziesmu ir atzīta 1969. gadā Imanta Kalniņā komponētais „Dūdieviņš” ar Vizmas Belševicas vārdiem, kuru izpildīja Nora Bumbiere. Sestajā vietā arī ierindojusies Nora Bumbiere ar 1977. gada dziesmu „Ķiršu lietus”, kuru komponējis Zigmārs Liepiņš ar Alfrēda Krūkļa vārdiem.
Astotajā vietā ir ierindota grupas „Eolika” 1979. gadā iedziedātā dziesma krievu valodā „Тебя бы отыскал я” („Es tevi atrastu”), bet desmitajā vietā grupas - „Turaidas Roze” (soliste Olga Rajecka) 1985. gada dziesma „Apvij rokas”, kuru komponējis Imanta Kalniņš, ar Olgas Lisovskas vārdiem.
Arī topa otrajā vietā ierindotā dziesma ir saistīta ar Latviju. Tā ir krievu grupas „Iskateļi” 1974. gadā tapusī rokbalāde - rekviēms „Salaspils” par Salaspils koncentrācijas nometni.
Par padomjlaika vislēnāko estrādes dziesmu ir atzīta Gruzijas izpildītāju Dielo un Dobi Čabriča 1972. gadā iedziedātā dziesma „Lai skan šī mūzika”.
Ar latviešiem savā lēnumā vēl var sacensties tikai igauņi – vislēnāko dziesmu topā ir iekļuvušas pa divām dziesmām no igauņu ansambļa „Fix” un solistes Marju Kūtas repertuāra.
Ķiršu lietus
Apvij rokas
Elmārs Barkāns
