Aglona politizējas
Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki Aglonā izvērtās „Par labu Latviju” (PLL) bezmaksas priekšvēlēšanu reklāmā. Katoļu kardināls Jānis Pujats slavēja Gunta Ulmaņa vadīto apvienību, tveicē izslāpušajiem bija iespēja veldzēties ar par velti dalītajām ūdens pudelēm, ko rotāja PLL logo.
Pēc tam, kad PLL pārstāvētās Pirmās partijas/”Latvijas ceļa” līderis Ainārs Šlesers paudis apņēmību skolās ieviest obligātu Bībeles mācību, Pujats aizmirsis visas citas PLL dīvainības. Piemēram, to, ka apvienības interneta portālu vada Nils Sakss, kurš iztulkojis un izdevis „Sātana bībeli”, kurai atvēršanas svētkus sarīkoja Ziemassvētkos.
Vai ar ticīgo balsīm ir pietiekami vērā ņemamiem panākumiem vēlēšanās? Pirmajai partijai jau ir pieredze, izmantojot reliģiju balsu zvejā. Sociologs, „Latvijas faktu” direktors Aigars Freimanis kasjauns.lv teic, ka tas ir izplatīts stereotips: ka neprotestanti — katoļi, pareizticīgie, jauno strāvojumu ticīgie — vieglāk iespaidojas no savu reliģisko līderu paustā. Īstenībā ietekme esot mazāka, nekā ierasts domāt, „cilvēka attiecības ar baznīcu, ar Dievu ir viena lieta, politiskā līdzdalība — cita”.
Vai, pateicoties Pujata runai, PLL gūs panākumus, pēc Freimaņa vārdiem, ir neatbildams jautājums: „Viņi nav pirmie, kas mēģina iet šo ceļu, tiešā vai netiešā veidā mēģinot gūt atbalstu no konfesiju līderiem.” Runājot par Pujata izteikumiem, sociologs atzīst: „Viņš ir spēris krietni tālāku soli nekā līdz šim, iepriekš konkrētas partijas nenosauca. Tas bija pēdējais lielais notikums viņa pilnvaru laikā, varbūt tāpēc izkāpa no robežām, kuras agrāk ievēroja. Tas ir notikums, kas saviļņo vēlēšanu kampaņas ūdeņus.” Aicinot politiķus vēl pirms vēlēšanām izšķirties par obligātu Bībeles mācību skolās, Pujats nolicis priekšvēlēšanu latiņu, arī citi būs spiesti par to runāt.
Šīs norises vedina domāt, ka notiek sekulāras, no baznīcas šķirtas valsts principa graušana, tomēr Freimanis smejas: „Tas ir ļoti skaļi teikts! Tā ir priekšvēlēšanu izpausme, vēl daudz ko piedzīvosim, kas pazudīs bez pēdām 3. oktobra rītā.”
Iespējams, vērtē KNAB
Pujata „slavas dziesma” PLL politiķiem ir KNAB izpētes vērts jautājums — vai šis raidlaiks nav ieskaitāms politiskās reklāmas izdevumos. KNAB pārstāve Ilze Leimane kasjauns.lv skaidro: „Šobrīd mēs vērtējam pilnīgi visu, kas varētu būt saistīts ar priekšvēlēšanu aģitāciju.” Tomēr konkrētus pasākumus KNAB pagaidām neatklāj.
Jāpiebilst, ka Aglonu apmeklēja arī visas trīs valsts pirmās personas, un vismaz Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem (ZZS) un premjeram Valdim Dombrovskim („Vienotība”) šis nu pie viena bija priekšvēlēšanu pasākums — „privāti” dievlūdzēji tribīnē nekāptu un varbūt pat atnāktu kājām, nevis ierastos ar miesassargiem un valsts auto.
Nākamā deputāte transā uz grīdas
Šleseram „ar kompāniju” pirmo reizi izdevies gūt tik augstu reliģisko atbalstu — katoļu lielajos svētkos Aglonā, no kardināla mutes, tiešajā ēterā valsts televīzijā. Līdz šim „mācītājpartijas” lielākie atbalstītāji bija „Jaunā paaudze”.
Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām internetā bija izplatīts video, kur „Jaunās paaudzes” aktīviste kā nozombēta vārtījās pa grīdu. Visai neierasta uzvedība, taču šī persona — Inta Feldmane — tagad ir Saeimas deputāte un kandidē atkal.
„Jaunās paaudzes” saietu kā viesis apmeklēja arī Šlesers, šīs reliģiskās draudzes līderis Aleksejs Ļedjajevs savos sprediķos slavējis Pirmo partiju, kurai „pravietis savācis kopā kaulus”, tie apaugs ar miesu, partija pārtaps garīgā organizācijā, dzīve Latvijā kļūs tik laba, ka mūs apskaudīs visā pasaulē. Ļedjajevs savām avīm no skatuves sludināja ne vien Dieva vārdu, bet arī to, cik lieliski būs, ja savējais būs Rīgas mērs. „Būs apvedceļi, nebūs sastrēgumu!”
Video redzamajā „Jaunās paaudzes” koncertā simtiem visdažādāko vecumu cilvēku neko neredzošām acīm šūpojas kakofonijas ritmos. Ļedjajevs auro mikrofonā: „Jūs neko neredzat fiziskajā pasaulē, jūs esat garīgajā pasaulē!” Nezinātājam, ja viņam lūgtu salīdzināt šo priekšnesumu ar smagā roka monstriem, šķistu, ka drīzāk Ozijs Osborns vai Eliss Kupers pārstāv kristīgo metālu...
Viens no sektantiem, tērpies baltā kreklā, un „reperis” Ļedjajevs iet klāt apmātajiem ticības brāļiem un māsām un viņus grūž. Cilvēki gāžas uz grīdas un tur paliek vārtīdamies. Viņi ir kā zombiji, kam var iestāstīt jebko. Sektas vadoņa tieksme iedarboties uz psihi ir acīm redzama. Tieši tāpat Ļedjajeva grūdienam pakļaujas (lai arī, grīļodamās kājās, noturas krietni ilgāk nekā citi) pašreizējā deputāte Feldmane. Šokējoši, bet cilvēku, kuram uzticēts lemt par valsts likumiem, spējis vadīt sektas sludinātājs.
Plusiņi „Prieka vēsts” pārstāvim
2005. gadā Rīgas Domes vēlēšanās vairāk gan veicās „Prieka vēsts” pārstāvim, bijušajam ekonomikas ministram Jurim Lujānam, kurš savāca 6487 plusiņus un tikai 444 mīnusus. Gandrīz visi pārējie „mācītāju” kandidāti saņēma pamatīgu mīnusu pārsvaru pār plusiem, gan luterāņi, gan baptisti un citi.
Pēdējās Rīgas Domes vēlēšanās pērn LPP/LC sarakstā kandidēja „Jaunās paaudzes” Gulbenes draudzes mācītājs Rolands Bračs. Ar 805 plusiņiem un 2005 svītrojumiem viņš palika aiz borta. Tiesa, ja Saeimas vēlēšanās partijai veiktos, Bračs paceltos uz augšu, jo tad Šlesers un citi darbu pašvaldībā atstātu.
Gaidāmajās Saeimas vēlēšanās PLL sarakstā kandidē Bračs, Talsu baptistu mācītājs, Latvijas baptistu svētdienskolu apvienības priekšsēdētājs Aivars Šķuburs, atvaļinātais luterāņu mācītājs, biedrības „NoPride” vadītājs, Rīgas domnieks Jānis Šmits. Uzņēmējs Arno Ter–Saakovs ir Rīgas Armēņu kopienas apustuļu baznīcas padomes loceklis, kas gan ir sabiedrisks amats, bet arī var piesaistīt ticības brāļu un māsu balsis.
Čigāni stiprāki par „Jauno paaudzi”
Atklāti par sektas ietekmi uz vēlēšanām 2001. gadā izteicās toreizējās Ludzas Domes deputāte Marija Siņavska (Kristīgi demokrātiskā savienība). Par pašvaldības vadītāju Valentīnu Lazovsku (Tautas partija) viņa aģentūrai LETA pauda: „...cilvēki ir sašutuši par to, ka Lazovska vēlēšanās saņēma tikai 301 balsi, turklāt par viņu balsoja sekta „Jaunā paaudze”, un tā viņa tika ievēlēta par Domes priekšsēdētāju”. Savā sarakstā Lazovska tiešām bija līdere ar 301 punktu, viņa ieguva 101 plusiņu un 35 svītrojumus. Tiesa, viņa arī bija listē pirmajā vietā un pārstāvēja tolaik gana populāru partiju.
Tomēr ar sektas balsīm reizēm ir par maz, ja pretī stājas konkurents ar vēl nozīmīgāku kopienu aiz muguras. Tukuma Domes vēlēšanās 2005. gadā Pirmās partijas kandidāte, „Jaunās paaudzes” sludinātāja Dzintra Ivančika ar 164 balsīm palika krietni aiz muguras saraksta uzvarētājam, vietējam čigānu līderim Anatolijam Berezovskim (289 balsis). Iekļūt šīs pilsētas Domē gan neizdevās nevienam no „pirmajiem”.
