Rīgas kapsētās patrulēs policisti un ierīkos videonovērošanu
Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti šodien atbalstīja plānu sabiedriskās kārtības nodrošināšanai pašvaldības kapsētās, kas paredz palielināt patrulējošo pašvaldības policistu skaitu un ierīkot videonovērošanas sistēmas.
Rīgas Pašvaldības policija (RPP) plāno aktīvāk patrulēt kapsētās, tādēļ RPP ir nepieciešams izveidot papildu desmit policijas inspektoru amata vietas, kas ļaus nodrošināt sabiedrisko kārtību Jaunciema, Pļavnieku, Pirmo un Otro Meža kapu teritorijās.
Papildu tam, lai samazinātu iesaistāmo cilvēku resursu izdevumus un efektīvāk veiktu drošības kontroli, būtu nepieciešams iepriekšminētajās kapsētās uzstādīt videonovērošanas kameras.
RPP aprēķinājusi, ka desmit inspektoru amata vietu izveidošana gadā izmaksātu 112 798 latus.
Videonovērošanas sistēmas izveidošana Jaunciema kapos izmaksātu 5725 latus, Pirmajos Meža kapos - 5442 latus, Otrajos Meža kapos - 6115 latus, bet Pļavnieku kapos - 5878 latus.
Par līdzekļu piešķiršanu tālāk lems Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja, kā arī Finanšu un administrācijas lietu komiteja.
Jau ziņots, ka Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir veicis pārrunas ar RPP vadību par iespēju nodrošināt patrulēšanu kapsētās un/vai videonovērošanas sistēmas uzstādīšanu, kā arī ir saņemti komersantu piedāvājumi - projekti par patrulēšanas pakalpojumu Pirmo un Otro Meža kapu teritorijā un video novērošanas sistēmas uzstādīšanu minēto kapu teritorijā.
Kaut arī Rīgas domes saistošie noteikumi nosaka kapavietu uzturētāju, amatnieku un citu kapu apmeklētāju tiesības un pienākumus, paredzot atbildību un administratīvā soda piemērošanu noteikumu pārkāpējiem, faktiski pārkāpējus reti izdodas saukt pie atbildības, jo kapsētas pārzinis darba dienas lielāko daļu strādā ar apmeklētājiem konkrētajā kapsētas birojā. Liela daļa pārkāpumu notiek arī ārpus kapsētu darba laika un brīvdienās, teikts Mājokļu un vides departamenta vēstulē Mājokļu un vides komitejai.
Saskaņā ar kapsētu pārziņu sniegto informāciju biežākie nodarījumi ir: iebraukšana kapsētas teritorijā bez atļaujas un apmaksas, vecā, nolietotā kapu aprīkojuma neizvešana, individuālās komercdarbības veikšana bez atļaujas, ziedu un jaunu kapa apmaļu zādzības. Periodiski nesodīti uzdarbojas arī kapu apgānītāji, apgāžot pieminekļus, salaužot krustus, uzlaužot un apzogot kapu kantora ēkas. Kapu apzadzēji un citi likumpārkāpēji kļūst arvien nekaunīgāki, jo policija kapos jau ilgstoši vairs neveic regulāros reidus, norāda Mājokļu un vides departaments.
Rīgas dome Pašvaldības policijai uzdevusi pastāvīgi nodrošināt sabiedrisko kārtību kapsētās, izveidojot Kapsētu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļu. Šī struktūra sekmīgi darbojās līdz 2006.gadam, kad tika veiktas izmaiņas policijas struktūrā un Kapsētu sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļa tika iekļauta Apsardzes pārvaldē, nemainot iepriekšējās struktūras pamatfunkciju izpildi. Tomēr, ņemot vērā Pašvaldības policijas prioritātes un uzdevumus, tai vairs nav resursu veiksmīgai un pilnvērtīgai darbībai kapsētās, norāda Mājokļu un vides departaments.
Mājokļu un vides departamenta ieskatā, apsardze kapsētās būtu jāievieš šādā prioritārā secībā: pirmajā kārtā - Jaunciema kapi, Pirmie un Otrie Meža kapi, Pļavnieku kapi; otrajā kārtā - Jaunie ebreju kapi, Pleskodāles kapi, Bolderājas kapi, Lāčupes kapi, Sarkandaugavas kapi, Sarkandaugavas kalna kapi; trešajā kārtā - Raiņa kapi, Miķeļa kapi, Matīsa kapi, Juglas kapi, Biķeru kapi, Kapsila kapi, Ziepniekkalna kapi, Torņakalna kapi, Mārtiņa kapi.
LETA
