Priekulē par Krievijas naudu atjauno Baltijā lielākos Brāļu kapus
Par Krievijas valdības piešķirto naudu pašlaik tiek atjaunoti Baltijas valstīs lielākie Brāļu kapi – Priekules Brāļu kapi, kuros ir apglabāti vairāk nekā 23 000 padomju armijas karavīru.
Priekules Brāļu kapos apglabāti sarkanarmieši, kuri krita Priekules apkārtnē krita 2. pasaules kara laikā – Kurzemes katlā.
Priekules novada domes izpilddirektors Andris Razma portālam liepajniekiem.lv teicis, ka pašvaldībai zināms tikai tas, ka darbi notiek. „Caur pašvaldību nekas neiet,” saka izpilddirektors. Finansējums nāk no Krievijas vēstniecības.
Lielākos darbus Brāļu kapu ansamblī veic akciju sabiedrība „Liepājas metalurgs”, apstiprina uzņēmuma izpilddirektors Leons Ptičkins. „Sakārtojam, ko vajag, to atjaunojam,” viņš paskaidro. Šajā objektā esot daudz darbu, ko var paveikt tikai tāds liels uzņēmums kā „Liepājas metalurgs”, piemēram, pie lējumiem. Esot plānots vizuāli uzlabot arī memoriāla centrālo figūru – mātes tēlu.
Viesu aicināšana uz atjaunotā memoriāla atklāšanu neesot plānota un Ptičkins arī nemāk teikt, kad darbi tiks pabeigti, vien nosaka: „Jo ātrāk, jo labāk”.
Laikraksts „Kurzemes Vārds” jau rakstījis, ka šogad martā ar Krievijas vēstnieka Latvijā un kara veterānu piedalīšanos tika atklāts atjaunotais kritušo padomju karavīru memoriāls Vaiņodē, ko arī finansējusi Krievijas vēstniecība.
Priekules Brāļu kapu memoriālais ansamblis veidots padomju laikā pēc tēlnieces Pārslas Zaļkalnes, arhitekta Artūra Zoldnera un dendrologa Aivara Laša projekta. Kritušo karavīru vārdi iegravēti plāksnēs vispirms pēc dienesta pakāpes, tad pēc alfabēta.
