Valsts kancelejas direktors: "VID vadītājam vajadzētu pelnīt vismaz 5800 eiro mēnesī"
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram mēnesī vajadzētu pelnīt vismaz tikpat daudz, cik nopelna analoģiska dienesta vadītājs Igaunijā, un šī summa ir 5800 eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.
Viņš minēja, ka tieši neadekvātais atalgojums, kāds patlaban pienākas VID ģenerāldirektoram, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkurss uz šo amatu beidzās bez rezultāta.
Krieviņš pastāstīja, ka augusta vidū noslēgsies pētījums par atalgojuma atšķirībām privātajā un valsts sektorā. Viņš pieļāva, ka pēc iepazīšanās ar šī pētījuma rezultātiem varētu tikt izveidoti kādi izņēmumi attiecībā uz atalgojumu VID, bet par to vēl būšot jādiskutē. "Protams, mana preference būtu atrisināt atalgojuma jautājumu visā valsts pārvaldē kopumā," sacīja Valsts kancelejas vadītājs.
Jautāts, kādu tieši atalgojumu viņa ieskatā vajadzētu saņemt VID ģenerāldirektoram, Krieviņš atbildēja, ka "tas minimums, uz ko mums vajadzētu iziet, ir Igaunijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atalgojums, kas ir 5800 eiro mēnesī".
Kā ziņots, izsludinātais konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu ir beidzies bez rezultāta, šorīt Latvijas televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pavēstīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Neviens no konkursa otrajā kārtā izraudzītajiem četriem pretendentiem nav bijis piemērots, lai virzītu konkursa trešajai kārtai, līdz ar to konkursa komisija atzinusi, ka konkurss beidzies bez rezultāta.
Patlaban ir panākta vienošanās turpmāko divu nedēļu laikā meklēt cilvēku no iekšējām struktūrām bez konkursa, turklāt finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) esot padomā vairāki pretendenti. Kolīdz viņa atgriezīsies no Briseles, ministre ķeršoties klāt pie šī jautājuma risināšanas, informēja Kučinskis.
Viņaprāt, konkursu nav vērts izsludināt, jo tas atkal var beigties bez rezultāta. Tāpēc vispirms mēģinās uzrunāt cilvēkus, kas strādā valsts pārvaldē un tādā gadījumā iespējams vienoties par pārcelšanu. "Ja risinājums būs neveiksmīgs, meklēsim citus variantus," noteica Kučinskis.
Neskatoties uz to, ka tiks uzrunāti cilvēki no valsts pārvaldes, premjers arī aicināja ikvienu cilvēku no privātā sektora pieteikties uz vakanto amatu.
Vienlaikus premjers atzina, ka varētu būt problēmas ar augsta līmeņa cilvēku piesaisti šim amatam, jo tas ir arī atalgojuma jautājums. Šāds secinājums radies, uzrunājot cilvēkus, aicinot viņus iesniegt savus pieteikumus izsludinātajā konkursā. Piemēram, cilvēkus no banku sektora būtu grūti pārvilināt uz valsts pārvaldi, jo atalgojums nav konkurētspējīgs. Kā piemēru premjers minēja 10 000 eiro atalgojumu, ko saņem atbilstošas kvalifikācijas cilvēks banku sektorā un piedāvātais VID ģenerāldirektora atalgojums, kas ir krietni vien zemāks. Patlaban ar privāto sektoru konkurētspējīgs ir atalgojums valsts kapitālsabiedrībās.
Tomēr arī atalgojuma jautājumā iespējams rast risinājumu, pārliecināts Kučinskis. Kā risinājums varētu būt vēršanās pie Saeimas ar lūgumu noteikt atsevišķu atalgojumu.
Premjers arī atzina, ka valsts pārvaldē pašlaik ir problēmas ar atbilstošas kapacitātes cilvēkiem - daudzi ir pametuši valsts pārvaldi. Lai gan ir daudzi paklausīgi un izpildoši darbinieki, tomēr ne ar savu galvu domājoši, izteicās valdības vadītājs. Līdz ar to ir jāveic uzlabojumi, lai no privātā sektora varētu pārvilināt uz valsts pārvaldi spēcīgus cilvēkus. "Iekšējā dienestā ir labi, godprātīgi cilvēki, kas ir gatavi, bet netiecas uz vadītāja kapacitātes līmeni," teica premjers. Viņš atzina, ka šī varētu būt viņa vadītas valdības viena no problēmām.
Jau ziņots, ka konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts 16.jūnijā, savukārt pieteikumu iesniegšana noslēdzās 4.jūlijā. Tika saņemti 11 pieteikumi, no kuriem četri virzīti nākamajā kārtā.
Iepriekšējā VID ģenerāldirektora Ināra Pētersone vasaras sākumā iesniedza atlūgumu no šī amata.
