Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 4. un 5. decembrī

Savukārt „Arēnā Rīga” par godu Ziemassvētkiem notiks īsti Dziesmusvētki. Klusās pārdomās varēsim veldzēties, izstaigājot no arēnas netālu esošās Vesetas ielas izstāžu zāles. Mazliet trakāk gan jutīsimies brīvdienu nakti pavadot kinoteātrī „Rīga”. Savukārt to, vai kultūras ir par maz vai daudz, varēsim uzzināt Cēsu Rožu laukumā vārot Cirvja zupu. Bet pa to laiku latviešu estrādes leģendas ar koncertiem apbraukās visu Latviju.

Ievadot Ziemassvētku gaidīšanas laiku, sestdien, 4. decembrī Kuldīgu pāršalks 7. Ziemas festivāls „Notici brīnumam!”.

* Dāvanu tirdziņā Liepājas ielā no pulksten 11.00 līdz 16.00, bez steigas varēs sarūpēt Ziemassvētku dāvaniņas.

* Viesnīcas „Metropole” pagalmā  no pulksten 12.00 līdz 15.00 lielus un mazus gaidīs ziemīgi sportisks „Šurumburums visai ģimenei”. Smieklīgus, atraktīvus un dīvainus ziemas sporta veidus, stafetes, atrakcijas un konkursus  dažādām spējām, gaumēm un vecumiem piedāvās Kuldīgas novada sporta skolas un Kultūras centra rūķi.

* Rātslaukumā varēs apskatīt un izmēģināt eksotiskus transporta līdzekļus – suņu pajūgus un bobsleja kamanas, bet pie svētku egles bērnus gaidīs karuselis un šūpoles.

* Stikla mākslas ekspresizstāde „Iztēles spēks” no pulksten 15.00 līdz 19.00 būs apskatāma pie bāra- kluba „Stender’s”. Tur arī tikšanās ar māksliniecēm no Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas.

* Pulksten 15.00 Kultūras centra zālē koncertā „Zvani un sveces” populāras Ziemassvētku dziesmas tradicionālās un džeza noskaņās atskaņos Kuldīgas kamerkoris Rāte, dziedātājs Andris Daņiļenko un „Mirage Jazz Orchestra” mūziķi.

* Sešos vakarā Rātslaukumā tiks iedegta pilsētas galvenā egli. Šo notikumu svinīgu padarīs koncertuzvedums „Brīnumsirsniņas noslēpums”. Pačukstēsim, ka noslēgumā gaidāmi Kuldīgā vēl neredzēti brīnumi.

* Pulksten 19.00 Svētās Annas baznīcā uz koncertu „Par zāli, par sāli un Tevi” aicina Haralds Sīmanis.

* Festivāla dienu pulksten 21.00 Kultūras centrā noslēgs grupas „The Holgersons” koncerts mājīgā atmosfērā pie galdiņiem un vīna glāzes.

Ziemassvētku gaidīšanas svētki sestdien, 4. decembrī notiks arī Siguldā. To ietvaros:

* pulksten no pulksten 10.00 līdz 12.00 būs iespēja brokastot kopā ar Ziemassvētku vecīti kafejnīcās „Kafijas un Tējas Namiņš”, „Kaķu māja” un „Zaļumnieku piestātne”;

* pulksten 15.00 koncertzālē „Baltais flīģelis” varēs skatīt krāšņu jaunāko klašu audzēkņu izrādi – koncertu „Ziemassvētku dāvana”;

* pulksten 17.00 Svētku laukumā notiks Ziemassvētku Eņģeļu egles iedegšana, bet

* pulksten 19.00  Siguldas pilsētas Kultūras namā tiks piedāvāta koncertprogramma „OPERĀCIJA: JAZZ Ziemassvētkos”, kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris „Ave Sol”, Jelgavas bigbends. Operāciju vadīs Zigfrīds Muktupāvels.

Kamerkoris „Ave Sol” un Jelgavas bigbends piedāvās koncertprogrammu, kas Ziemassvētkus padarīs neaizmirstamus. „Prieks pasaulei”, „Jūs, bērniņi, nāciet”, „Ak, eglīte”, „Baltie Ziemassvētki” – neviens hits netiks aizmirsts, neviena dziesma nepaliks nedziedāta. Pasaules megapoļu elpu atnesīs Džona Higinsa „Ziemassvētki Brodvejā” un Mela Tormē „Ziemassvētku dziesma”, „Mazais bundzinieks” rādīs, ka pat visniecīgākais iepriecinājums jaundzimušajam būs zelta vērtē, savukārt „Sarkandegunziemeļbriedis Rūdolfs” pavērs apvārsni līdz pat sāmu zemes sniegiem, kur, kā zināms, Ziemassvētku vecīša mājvieta un dāvanu fabrika. Skaidrs, ka šādu melodiju kaleidoskopu var vainagot tikai un vienīgi superhiti „Zvaniņš skan” un „Klusa nakts”.

3. Latviešu estrādes zvaigznes – visā Latvijā

Šajās brīvdienās visā Latvijā notiks vairāki koncerti, kuros uzstāsies gan jaunas, gan jau slavu ieguvušas pašmāju estrādes zvaigznes. Atliek vienīgi izvēlēties vai nu sev tuvāko skatuvi vai arī mīļāko mākslinieku un doties jauki pavadīt vakaru.

 * Sestdien, 4. decembrī pulksten 19.00 Liepājas Olimpiskā centra Rožu zālē savā Latvijas koncerttūrē „Uguns” uzstāsies Igo.

* Savukārt Bauskas Tautas namā sestdien, 4. decembrī pulksten 17.00 uzstāsies Aisha.

* Rīgas Stradiņa universitātes aulā sestdien, 4. decembrī ar diviem koncertiem - pulksten 16.00 un 19.00 - savu koncetršova „Es skrienu” tūri noslēgs Lauris Reiniks.

* Toties svētdien, 5. decembrī pulksten 16.00 Valkas Kultūras namā uzstāsies leģendārā „Turaidas Roze” ar Olgu Rajecku.

 * „Putnu balle” koncertēs Ādažu Kultūras centrā svētdien, 5. decembrī pulksten 14.00.

* Cēsu Kultūras namā svētdien, 5. decembrī pulksten 17.00 ar savu ziemas koncertprogrammu uzstāsies grupa „Otra puse”.

4. Dziesmusvētki Ziemassvētkos „Arēna Rīga”

Visnotaļ ziemas saulgriežu gaidās neierasts koncerts svētdien, 5. decembrī pulksten 17.00 notiks „Arēnā Rīga” - X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku atskaņu koncerts.

Tajā maestro Raimonds Pauls uzstāsies kopā ar 2500 bērniem un jauniešiem no dažādiem Latvijas novadiem. Tajā skanēs vairākas labi zināmas Raimonda Paula dziesmas – „Circenīša Ziemassvētki”, „Balts sniedziņš snieg uz skujiņām”, „Aicinājums”, „Tālavas taurētājs” un citas. Maestro ar prieku piekritis piedalīties koncertā, spēlējot pie klavierēm, un atzīst, ka šādi pasākumi ir vajadzīgi jauniešiem, lai būtu kopā sanākšana, dziedāšana, dejošana un muzicēšana ne tikai Dziesmu svētkos.

Koncertā viesi būs grupa „PeR”, Latvijas Nacionālās operas solists Jānis Apeinis, Jānis Strazdiņš no vokālā grupas „Cosmos”, Valta Pūces etnogrāfiskais ansamblis un Raimonda Macata mūziķu grupa.

Pasākuma režisore Inga Cipe sola, ka koncerts būs krāšņs: „Koncerts uzburs šīs vasaras Dziesmu un deju svētku sajūtas. Skanēs labi zināmas melodijas, būs mīlētākās dziesmas, jautrākās tautas, interesantākās mūsdienu dejas un aizraujošais pūtēju defilē šovs. Dziedātāji, dejotāji, pūtēji, tautas mūzikas ansambļi, folkloras kopas pirmo reizi skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku

vēsturē būs kopā vienotā koncertprogrammā, lai pieskandinātu „Arēnu Rīgu”. Labas lietas sasilda sirdi gan vasarā, gan ziemā!”

5. Trakā kinonakts kino „Rīga”

Burvīgu nakti no sestdienas uz svētdienu varēs piedzīvot kinoteātrī „Rīga”, kur sestdien, 4. decembrī pulksten 20.00 sāksies un tikai nākamās dienas rītā noslēgsies kino nakts „Crazy Night”, ar kuru savu 20 gadu jubileju atzīmēs Latvijas Kultūras akadēmija (LKA).

Nakts laikā tiks rādītas izcilas filmas no Dānijas, Francijas, Itālijas, Vācijas, Zviedrijas un Turcijas – valstīm, kuru kultūras un valodas ir iespējams apgūt LKA. Ieeja uz kinoseansiem būs bez maksas. Filmas tiks tulkotas latviešu valodā.

Trakās kinonakts programma (nakti no 4. uz 5. decembri):

* pulksten 20.00 – „Pikaso piedzīvojumi” (rež. Tage Danielsson, 1978, Zviedrija). Absolūti groteska pieeja biogrāfiskās filmas žanram – filmas veidotāju mērķis nav iebarot skatītājam reālistisku, “uz patiesiem dzīves faktiem” balstītu slavenā mākslinieka dzīves stāstu. Tā ir komiska spēlē ar milzīgu klišeju bagāžu ap stāstiem par Pikaso un citiem Parīzes mākslas vides personāžiem:

* pulksten 22.10 – „Trīs mērkaķi” (rež. Nuri Bilge Ceylan, 2008, Turcija). Emocionālā kameras valodā izstāstīts vēstījums par absolūtu komunikācijas krīzi ģimenē, kurā zudusi savstarpējā uzticība. Vērtība ir filmas vizuālās un skaniskās telpas atmosfēriskums un spēja runāt par varoņu stāvokļiem, vārdiem šajā stāstā ir otršķirīga loma;

* pulksten 00.10 – „Ķēniņš Edips” (rež. Pier Paolo Pasolini, 1967, Itālija). Mēness ainavu uzburošos Marokas tuksnešos skatītājs sadzirdēs no Otrās Mozus grāmatas zināmo stāstu;

* pulksten 02.00 – „M /M – Eine Stadt sucht einen Mörder” (rež. Fritz Lang, 1931, Vācija). Kino klasikas zelta kanons. Darbības centrā ir bērnu sērijveida slepkava, kura noziegumi ir tik šausminoši, ka uz viņa pēdām ir gan pilsētas policija, gan noziedznieki, un paradoksālā kārtā starp viņu metodēm un morālo stāju grūti novilkt skaidru robežu;

* pulksten 04.00 – „Jūras klusēšana” (rež. Jean – Pierre Melville, 1949, Francija). „Jūras klusēšana” risināta ārkārtīgi askētiskā, smagmes noskaņu pildītā manierē. Ir 1941. gads, Francijā valda vācu okupācija. Kāds francūzis un viņa jaunā radiniece spiesti savā mājā paciest vācu virsnieku; vienīgais veids, kādā paust nicinājumu un pretestību nacistu režīmam, ir klusēšana;

* pulksten 05.30 – „Dusmu diena” (rež. Carl Theodor Dreyer, 1943, Dānija). Filmas centrā ir jaunā un skaistā Anna, viņas krietni vecākais vīrs, ciemata mācītājs, viņa pieaugušais dēls un valdonīgā māte. Raganu medībām plosoties pilnā sparā, noklusētie pagātnes noslēpumi uzliesmo ar jaunu sparu. Uzņemta nacistu aplenkuma laikā Dānijā un iecerēta kā politiska alegorija.

6. Kulturālā Cirvja zupa Rožu laukumā

Svētdien, 5.decembrī no pulksten 13.00 līdz 15.00 Cēsu centrā - Rožu laukumā vārīs Kultūras padomes Cirvja zupu. Pavāru lomā iejutīsies Cēsu Kultūras padomes pārstāvji no Cēsu novada pašvaldības iestādēm, sabiedriskajām kultūras organizācijām, Cēsu mūziķi un mākslinieki.

Ar šo zupu Cēsu kultūras cilvēki grib vērst uzmanību uz kultūras situāciju Latvijas reģionos, kur līdzekļi kultūras aktivitātēm ir ierobežoti.

„Skumji apzināties, ka valsts politika gan kultūrā, gan tūrismā, gan citos stratēģiski svarīgos attīstības jautājumos ir ierāmēta „Rīga+” (Pierīga) ietvarā. Skumji, ka Latvijas novadi ir „pelēkā perifērija”, no kurienes talantīgajiem un spējīgajiem tiek rekomendēts pēc iespējas ātrāk nokļūt galvaspilsētā. Mēs, kultūras darbinieki, gribam vērst uzmanību uz šiem jautājumiem un apliecināt, ka novadi joprojām ir spēks. Un mūsu Latvija ir bagāta ar saviem talantīgajiem cilvēkiem no Alūksnes līdz pat Liepājai, ne tikai 50 kilometru rādiusā ap Rīgu,” domās dalās Cēsu Kultūras un Tūrisma centra Kultūras centra nodaļas vadītāja Ruta Krastiņa.

Otrs pasākuma mērķis ir labdarības akcija, tāpēc visi aicināti šajā dienā vest produktus lielajam zupas katlam, kuru vārīs Cēsu Svētā. Jāņa baznīcas draudze, iespēju robežās ziedot apģērbus un apavus, kas nonāks pie tiem, kuriem šobrīd sals vairāk nekā mums. Vienlaicīgi ar Cirvja zupu vārīsies arī kultūras zupa, kurai sastāvdaļas būs pasaka no Cēsu Centrālās bibliotēkas, mūzika platēs no Cēsu novada domes, gleznošanas sesija no Cēsu mākslas skolas un vēl daudzas citas darbīgas un neparastas aktivitātes.

Rietumu bankas jaunajā galerijā (Rīgā, Vesetas ielā 7) ir atklāta gleznotājas Laimas Bikšes (dz. 1970.) jaunā personālizstāde. Tā ir mākslinieces pēdējo gadu darbu apkopojums. Daudziem viņa būs jauns atklājums, citiem vienmēr gaidītā un patīkamā tikšanās.

Viņas glezniecība ir kā spēle, rotaļa – mazi koki, lieli putni, pienenes kā palmas, zem kurām maza rakstniece kā skudriņa raksta savu romānu. Vai tā ir dzīve, vai pasaka ?

Nē, tas nav „pa īstam”, bet tur ir tas, kas noticis ar katru no mums. Tur ir mākoņi un meži, saulrieti, zvaigžņotas debesis, ogotājas un putni. Laima strādā ar šiem tēliem kā režisore un rada glezniecību par dzīves mīlestību. Par mīlestību pret apkārt notiekošo, pret dabas ritmiem un dzīves plūdumu. Tiek skaitītas zvaigznes, ogas, putni un saulrieti, tas darīts ar mīlestību pret norisēm un mīlestību pret glezniecību. Liekas, katrs krāsas laukums nes sevī šīs jūtas, kas nav tikai prieks. Ir arī skumjas, ilgas. Un tomēr, pāri visam - ticība labajam. Uzticēšanās man, tev un mums visiem, tiem, kam adresēta Laimas Bikšes glezniecība.

Žurnālam „Studija” Laima Bikše uz jautājumu: „...tu zīmē visādus it kā nieciņus, ir tā, kā tu skaties uz pasauli?” reiz atbildēja:

„Es nezinu, tas jau nav apzināti. Man vienkārši nepatīk gleznot visādas miesas.

Man patīk priekšmeti, kas ir pilnīgi ikdienišķi. Tādi, kas nekas nav. Man patīk, ka cilvēciņš manā darbā nekas nav, neko nenozīmē. Es neko speciāli nedaru. Man vienkārši patīk to visu sabīdīt kopā.

Man patīk noskaņa gleznā, tas, ka katrai gleznai ir savs notikums, savs stāstiņš. Nav tā, ka es gleznoju faktūras pēc. Noskaņa – saldsērīga, naiva, mazliet skumja. Es necenšos analizēt. Mani tas neinteresē.”