Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 22. un 23. janvārī
Sabiedrība

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 22. un 23. janvārī

Jauns.lv

Raimonds Pauls savu 75. dzimšanas turpina svinēt Liepājā. Valmierieši neierasti krāsaini paskatījušies uz slavenajā Imanta Ziedoņa pasakām. Ventspilī tiks noskaidrota gada labākā Latvijas dziesma.

Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīv...

­

Skats no Valmieras teātra jauniestudējuma – Imanta Ziedoņa „Krāsainajām pasakām”.
Skats no Valmieras teātra jauniestudējuma – Imanta Ziedoņa „Krāsainajām pasakām”.

Savukārt Rīgas cirkā varēsim skatīt kā uzdarbojas Zelta Kārlis. Latvijas Nacionālais Mākslas muzejs iesākot 2011. gadu sarīkojis divas burvīgas – Kaķa gadam iesākoties, kopā no saviem krājumiem sasaucis visus minčus un aicina palūkoties, ka pa īstam jābauda dzīves ar Romana Sutas acīm. Toties ko par mākslu domā un kā to rada no slavenā amerikāņu brīnumbērna Akianes Kramarikas varēs uzzināt kinoteātrī „Rīga”.

1. Krāsainās pasakas Valmieras teātrī

Sestdien, 22. janvārī pulksten 17.00 Valmieras teātrī notiks pirmizrāde, kas tapusi pēc latviešu literatūras klasiķa klasiskā darba motīviem.

Režisors Viesturs Meikšāns skatuves valodā pārtulkojis Imanta Ziedoņa „Krāsainās pasakās”. Izrādes scenogrāfs - Reinis Suhanovs, kostīmu māksliniece - Anna Heinrihsone, izrādē piedalās aktieri Inese Ramute, Mārtiņš Meiers, Ivo Martinsons, Inga Siliņs, Māris Bezmers, Oskars Morozovs, Elīna Vāne, Māra Vīgante, Dace Eversa un Kārlis Neimanis. Izrāde paredzēta pieaugušajiem kopā ar bērniem.  Izrāde top aktieriem pašiem radot lugu, spēlējoties, rotaļājoties un domājot par to, kāpēc dzejnieks rakstījis savas pasakas par krāsām. Kā sola režisors, tā būs izrāde par to, kā pasakas dzimst no ikdienības, cik tuvu blakus visparastākajiem notikumiem ir brīnumi un pārsteigumi. Izrāde sāksies ar „Balto pasaku”, bet beigšoties ar „Raibo”, kurā visas krāsas būs kopā un izcels cita citu. „Krāsainās pasakas” nebūs vienkārši saldais ēdiens, tā būs ekskursija pilnīgi nezināmā un eksotiskā pasaulē - sadzīvē.

Turpmākās izrādes Valmieras teātrī - 25. janvārī pulksten 11.00 un 14.00, 1. februārī pulksten

11.00, 13. februārī pulksten 13.00 un 19. februārī pulksten 18.30. Savukārt Rīgā „Krāsainās pasakas” izrādīs 1. martā pulksten 14.00 un 19.00 Rīgas Krievu teātrī.

Sīkāk internetā: www.vdt.lv

2. Noskaidros gada vērtīgāko dziesmu

Sestdien, 22.janvārī Olimpiskajā centrā „Ventspils" notiks „Latvijas Radio 2” rok un pop dziesmu aptaujas „SEB Muzikālā Banka 2010" apbalvošanas ceremonija.

Jau desmit gadus „Latvijas Radio 2” ēterā skan latviešu labāko rok un popdziesmu aptauja „SEB Muzikālā Banka”, bet jau astoto gadu tās apbalvošanas ceremonija notiks Ventspilī.

Turpinot iepriekšējā gada tradīcijas, arī šīgada aptaujas fināls iecerēts krāšņs un svinīgs.

Visas 15 fināldziesmas tikai šim koncertam ir īpaši pāraranžētas simfoniskā orķestra izpildījumam un tiks atskaņotas kopā ar „Sinfonietta Rīga” diriģenta Normunda Šnē vadībā, piedaloties arī Kristapa Krievkalna mūziķu grupai.

Ceremoniju ar speciāli šim pasākumam gatavotiem priekšnesumiem un muzikāliem pārsteigumiem papildinās „Muzikālās Bankas” ekspertu padomes dalībnieki – Pits Andersons, Boriss Rezņiks, Arnis Mednis, Māris Briežkalns, Valts Pūce, Raimonds Ozols, Normunds Šnē, Niks Matvejevs un latviešu popmūzikas leģenda Margarita Vilcāne. Atzīmējot aptaujas desmitgadi, neizpaliks arī retrospektīvs ieskats visu aizvadīto sezonu populārākajās dziesmās un atkalredzēšanās ar to izpildītājiem.

Šī gada finālistu vidū Jānis Stībelis, Liene Šomase, Ivo Fomins, Aisha, Miks Dukurs, Lauris Reiniks, Roberts Pētersons, Nikolajs Puzikovs, Candy un Kaža, kā arī grupas PER, “Musiqq” un „Labvēlīgais tips”.

„Muzikālās Bankas 2011” ģenerālmēģinājuma koncerts 22. janvārī notiks pulksten 14.00 (biļešu cena: Ls 3), bet noslēguma koncerts un apbalvošanas ceremonija – pulksten 19.00 (biļešu cena – Ls 5 – 10).

Tiem, kuri sestdien nebūs Ventspilī, ir iespēja pulksten 19.00 ieslēgt „Latvijas Radio 2” un noklausīties koncerta tiešraidi, bet pulksten 21.00 ar divu stundu nobīdi to translēs LTV1.

Latviešu minku klasika. Ināras Garklāvas zīmējums animācijas filmai „Kaķīša dzirnavas” (1994.). Līdz 27. februārim Nacionālajā mākslas muzejā aplūkojama izstāde „Minka nāk” par kaķa tēlu latviešu mākslā.
Latviešu minku klasika. Ināras Garklāvas zīmējums animācijas filmai „Kaķīša dzirnavas” (1994.). Līdz 27. februārim Nacionālajā mākslas muzejā aplūkojama izstāde „Minka nāk” par kaķa tēlu latviešu mākslā.

3. Turpinām svinēt Raimonda Paula dzimšanas dienu

Kad Rīgā jau nosvinēta Raimonda Paula 75. dzimšanas diena, ir pienācis laiks to atzīmēt arī Latvijas vismuzikālākajā pilsētā – Liepājā. Pilsētā, kurā piedzimst vējš, Maestro savu dzimšanas dienu svinēs kopā ar Liepājas Simfonisko orķestri sniedzot īpašu koncertu – “Pilsēta vētru un dzintara krastā”. Koncerti notiks Liepājas Olimpiskajā centrā sestdien, 22. janvārī pulksten 19.00 un svētdien, 23.janvārī pulksten 16.00.

Bez Liepājas Simfoniskā orķestra koncertā piedalīsies arī Sērkociņu fabrikas vokāli -instrumentālais ansamblis, kas plašāk pazīstams ar nosaukumu „Credo” un, protams, pats

Raimonds Pauls. Pie diriģenta pults – Jēkabs Ozoliņš.   

Koncertā skanēs gan Raimonda Paula mūzikas cikls „Melnais kliedziens” ar Gunāra Kroļļa dzeju, gan tās komponista dziesmas, kuras savulaik ieguva popularitāti „Credo” un arī citu Liepājas mūziķu izpildījumā.   

Mūziķis Valdis Skujiņš jau iepriekš ir stāstījis, ka savulaik mākslinieks Gunārs Krollis izveidoja grafikas, kurās atspoguļoja savu redzējumu par 1945. gadā notikušo kodolbombardēšanu Hirosimas un Nagasaki pilsētās Japānā. Zem grafikām mākslinieks bija pievienojis pa četrrindei. Komponists Raimonds Pauls šīm dzejas rindām sacerēja melodiju, un tādējādi tapa cikls „Melnais kliedziens”, ko „Credo” 1986. gadā pirmo reizi izpildīja Raimonda Paula 50. gadu jubilejas koncertā.  Koncerta iniciatori Guntis Kolerts un Valdis Skujiņš uzskata, ka emocionāli un informatīvi cikls „Melnais kliedziens” nav zaudējis savu aktualitāti. Liepājas Simfoniskā orķestra izpildījumā šis cikls iegūs jaunu skanējumu, kas būs kā patīkams pārsteigums tiem, kas „Melno kliedzienu” atceras no 1986. gada.

Biļešu cena: Ls 5.

4. Zelta Kārlis viesojas Rīgas cirkā

Rīgas cirkā norit starptautiskais cirka festivāls „Zelta Kārlis – 2011”, kurā cirka mākslinieki no desmit Eiropas valstīm (Latvijas, Krievijas, Ukrainas, Lietuvas, Baltkrievijas, Francijas, Šveices, Zviedrijas un citām) sacenšas par festivāla galveno balvu – „Zelta Kārli”. Festivāls ilgs līdz 24. janvārim un jūs vēl varat paspēt redzēt vairākas aizraujošas un oriģinālas cirka programmas dažādos žanros:

* sestdien, 22. janvārī pulksten 15.00 un 18.00 notiks festivāla izrādes;

* svētdien, 23. janvārī pulksten 18.00 sāksies festivāla īpašais vakars, kas būs veltīts Latvijas lielākās un nozīmīgākās amatieru cirka studijas „Jaunība” 30 gadu pastāvēšanas jubilejai.

Savulaik cirka studija „Jaunība” tika dibināta kā Rīgas Vagonu rūpnīcas brīvā laika nodarbību studija, un to ilgus gadus vadīja Rīgas starptautisko cirka festivālu kustības aizsācējs Vitolds Birkhāns. Studijas radošie panākumi tika novērtēti, piešķirot tai Tautas mākslas studijas nosaukumu. 23. janvāra jubilejas pasākumā plāno ierasties bijušie studijas audzēkņi no visas pasaules. Daudzi no tiem tagad ir kļuvuši pieredzējuši cirka mākslinieki;

* pirmdien, 24. janvārī pulksten 18.00 norisināsies festivāla galā izrāde un labāko mākslinieku apbalvošana. Tiks atzīmēta arī latviešu klauna VIKO  (Viktors Pavlovs) 50. gadu jubileja. Noskaidrosies festivāla galvenās balvas – „Zelta Kārlis -2011” ieguvējs.

Biļešu cena: Ls 5 – 12.

Sīkāk internetā: www.cirks.lv.

5. Kā baudīt dzīvi

Kāzas, svētku mielasti un zaļumballes, dejotāji, lauku muzikanti, kafejnīcu un restorānu apmeklētāji – tik bieži dzīves baudītājus, šķiet, ir attēlojis reti kāds mākslinieks kā Romans Suta (1896–1944). Līdz 29. maijam Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Rīgā, Elizabetes ielā 57a – 26) skatītāji varēs iepazīt mākslinieka uzburto svētku pasauli. Tur atklāta izstāde „Dzīves baudīšana. Romana Sutas tušas zīmējumi un akvareļi”” .

Svinēšanas tēma ienāk gan Romana Sutas glezniecībā, gan grafikā, gan lietišķajā mākslā – trauku apgleznojumu motīvos un gobelēnu skicēs. Pats autors, daudz rakstot presē par mākslu, neatstāja skaidrojumus savai īpašajai tieksmei attēlot šāda veida sižetus. Atbilde uz jautājumu jāmeklē mākslinieka personības vitalitātē. Romanu Sutu viņa draugi un tuvinieki atcerējās kā straujas, ekspresīvas dabas cilvēku. Kustīgs un nemierīgs, viņam patika deja un mūzika, arī pats viņš spēlēja mandolīnu – instrumentu, kas ļoti bieži parādās mākslinieka darbos.

„Tētim patika latviski vitālas izdarības: kāzas, zaļumballes, lauku muzikanti,” – savulaik stāstīja

mākslinieka meita Tatjana Suta. Tomēr vislabāk Romanu Sutu varētu raksturot viņa skolnieka Ojāra Ābola teiktais par skolotāju – „dionisiska personība”.

Izstādes lielākā ekspozīcijas daļa ir atvēlēta tušas zīmējumiem, kuros īpaši spilgti izpaužas Romana Sutas virtuoza zīmētāja un pārdomātas kompozīcijas meistara talants.

Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

Romans Suta. „Pēc masku balles”. (20. gs. 20. gadu vidus.) Papīrs, akvarelis. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā skatāma izstāde par dzīves baudīšanu.
Romans Suta. „Pēc masku balles”. (20. gs. 20. gadu vidus.) Papīrs, akvarelis. Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā skatāma izstāde par dzīves baudīšanu.

6. Kaķi murrā Nacionālajā mākslas muzejā

Lai arī šoziem lielās un smagās sniega segas dēļ draudēja iegrūt Nacionālā mākslas muzeja ēkas (Krišjāņa Valdemāra ielā 10a) jumts, tas, paldies Dievam, nav noticis un tur joprojām ir ne tikai skaisti, bet arī silti un omulīgi. Ja tas tā nebūru, tad muzeja Mazajā zālē vairītos sapulcēties vesels bars murrājošu kaķu dāmu un runčuku.

Minkas tur nolēmušas sagaidīt jauno Kaķa gada. Atzīmējot šo notikumu muzejā līdz 27. februārim ir skatāma izstāde „Minka nāk! Kaķa tēls latviešu mākslā.”

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājumā atrodas vairāki desmiti savdabīgu un mākslinieciski spilgtu gleznu, grafiku un tēlniecības darbu, kuros sastopams kaķa tēls. Daļu no šiem mākslas darbiem skatītāji nav redzējuši nemaz, vai arī tie tikuši eksponēti ļoti reti. 2011. gads, kas pēc Austrumu kalendāra dēvēts par Kaķa gadu, ir vispiemērotākais laiks, lai publika iepazītos ar šo krājumu. Izstādi papildina arī atsevišķi eksponāti no privātām kolekcijām.

Kaķa interese par dzīvi un cilvēku sabiedrību atspoguļojas Hildas Vīkas, Romana Sutas un Josifa Elgurta darbos. Kaķa cieņpilnā klātbūtne un harmoniskā murrāšana rada labvēlīgu, mierīgu atmosfēru Kārļa Miesnieka, Ģederta Eliasa, Laimas Eglītes un Birutas Baumanes gleznās. Eksponētie mākslas darbi atspoguļo kaķi ne tikai kā cilvēka mīluli, bet parāda arī dzīvnieka raksturu un vēsta par tā simbolisko nozīmi.

Kaķa tēls vairākkārt rosinājis grafiķu iztēli. Atjautīgi, spraigi sižeti redzami Alberta Kronenberga un Margaritas Kovaļevskas pasaku ilustrācijās, kā arī ainas no tautā iemīļotās Kārļa Skalbes pasakas „Kaķīša dzirnavas” Lolitas Zikmanes un Ināras Garklāvas interpretācijā.

Skulptūrās kaķis sastopams retāk, tomēr latviešu tēlniekiem Teodoram Zaļkalnam, Jānim Zariņam un Oļegam Skarainim izdevies sajust un atveidot šīs būtnes rakstura dažādās šķautnes.

Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.

7. Tikšanās ar ģeniālu brīnumbērnu

Sestdien, 22. janvārī pulksten 12.00 kinoteātra „Rīga” Mazajā zālē notiks unikāla tikšanās ar unikālu cilvēku - ar pasaulē atzīto ģeniālo brīnumbērnu no ASV – gleznotāju, dzejnieci, komponisti un filozofi Akiane Kramariku.

Tikšanās laikā būs iespējams uzzināt par sešpadsmitgadīgās mākslinieces dzīvi un dzirdēt aizraujošus stāstus par darbu tapšanu, kā arī uzdot Akianei jautājumus.

Akianei ģimenē nav bijusi nekāda mākslinieciska ievirze, bet viņa augstā līmenī rada mākslas darbus jau no ceturtā dzīves gada. Būtisku atbalstu attīstībā Akiane gūst no ļoti neparastās ģimenes. Akiane uzskata, ka ar savu radošo darbību viņa var iedvesmot citus atklāt un īstenot pašu talantus.

Akianes viesošanās mērķis Latvijā ir iedvesmot iedzīvotājus vairāk izpausties jaunradē, savstarpēji sadarbojoties. Radot augstvērtīgus produktus, tiks uzlabota ne tikai katra indivīda ekonomiskā situācija, bet bagāta kļūs visa valsts. Akiane idejiski veicinās alternatīvas mācību sistēmas izveidošanu. Par Akiani Latvijā tiek rakstīta grāmata un tiks veidota dokumentālā filma.

Vairāk informācijas parAkiani Karamariku internetā:  www.artakiane.com

Ieeja brīva.

Romana Sutas izstādes „Dzīves baudīšana” atklāšana:

Fenomenālais brīnumbērns Akiane Kramarika:

­

Elmārs Barkāns

­­