Eiropas pensiju sistēmām jauns izaicinājums - esam sākuši dzīvot pārāk ilgi

Noticis tas, kam jau sen vajadzēja notikt: Eiropas Savienība (ES) ir atzinusi nepieciešamību stiprināt pensiju sistēmu, pretējā gadījumā tā sāks plaisāt pa šuvēm.

Vēsturiski pašreizējā pensiju sistēma tika veidota, pieņemot, ka cilvēks pēc došanās pensijā nodzīvos vien dažus gadus, kā arī balstoties uz pieņēmumu, ka strādājošo skaits pārsniegs pensionāru skaitu. Abi šie pieņēmumi izrādījās kļūdaini, ziņo "Latvijas Avīze".

Medicīnas un veselības aprūpes sistēmas attīstība ir palielinājusi cilvēku mūža ilgumu pensijā. Ja pagājušā gadsimta vidū vidējais pensijā pavadīto gadu skaits pat attīstītajās valstīs bija vien 5 līdz 10 gadi, tad šodien tas vidēji ir 15 līdz 20 gadi - vismaz tajās valstīs, kur veselības aprūpes sistēma ir vairāk vai mazāk attīstīta.

Piemēram, Latvijā 1956. gadā vīrieši pensijā vidēji nodzīvoja divus gadus, sievietes - desmit.

ASV un Rietumeiropā cilvēki vidēji pavadīja pensijā 3 līdz 5 gadus, bet pārējā pasaulē daudzi vispār nenodzīvoja līdz pensijas vecumam, mirstot agrāk. Tagad pat Āfrikas valstīs, kuras neizceļas ar augstu dzīves līmeni un attīstītu medicīnu, pensionāri pensijā nodzīvo līdz pieciem gadiem, bet tādās valstīs kā Kanāda un Japāna runa ir par 18 līdz 20 gadiem. Pārējās attīstītās valstis arī tuvojas šiem rādītājiem.

Lai nodrošinātu pensionārus, ir nepieciešams atbilstošs strādājošo skaits - vēlams divi vai vairāk strādājošie uz vienu pensionāru, jo valsts pensija tiek veidota no strādājošo sociālajām iemaksām. Tomēr globālā urbanizācija, izglītotu sieviešu skaita pieaugums un viņu iesaiste darba tirgū, kā arī virkne citu faktoru ir izraisījuši demogrāfiskas pārmaiņas un gandrīz visur, izņemot Āfriku, apturējuši iedzīvotāju skaita pieaugumu.

Visas šīs problēmas ir raksturīgas arī pārtikušajai Eiropai, tāpēc Eiropas Komisija piedāvā ES dalībvalstīm veidot efektīvākas pensiju sistēmas, kas papildinātu valsts pensijas un nodrošinātu pensionāriem ienākumus vecumdienās.