Latvijā veselības karti pērn izņēmusi tikai viena prostitūta

Ministru kabineta pieņemtie „Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi” nosaka, ka ar prostitūciju drīkst nodarboties tikai pilngadīga persona, kurai ir izsniegta dermatologa un venerologa izsniegta veselības karte.

2010. gadā Veselības ekonomikas centram ir pieprasīta tikai viena šāda karte. Tas nozīmē, ka oficiālā statistika Latvijā uzrāda ļoti niecīgu prostitūtu skaitu. Protams, Latvijā ir vairāk par šo vienu prostitūtu, bet to skaits nevar būt milzīgs, vismaz pēc izsniegto veselības karšu skaita.

Arī iepriekšējos gados ārsti izsniedza veselības kartes prostitūtām, bet, cik, tas nav zināms. Ādas un seksuāli transmisīvo slimību klīniskā centra pārstāve Dace Galviņa aģentūrai BNS skaidroja, ka praktiski ir neiespējami izsekot, cik šādu veselības karšu ir apritē, jo katrs dermatologs un venerologs tās uzskaita un izsniedz atsevišķi, bet kopējās statistikas nav. Tās prostitūtas, kurām šādas kartes ir izsniegtas uz veselības pārbaudēm „nākt jau nāk, arī atkārtoti. Kā nu kurš – cits regulāri, cits ne,” teic Galviņa.

Jāpiebilst, ka veselības kartes prostitūtām vismaz pašreiz tik tāda formalitāte vien ir, jo tās īpaši neviens nekontrolē, kā reizēm vien policijas pārbaudēs.

Tomēr praktiski prostitūcija Latvijā zeļ un plaukst, informē TV3 raidījums „Nekā personīga”. Cilvēku tirdzniecību un meiteņu aizvilināšanu uz ārzemēm ir aizstājis prostitūcijas uzplaukums pašu valstī. Gada laikā naudas apgrozījums prostitūcijas biznesā pārsniedz 60 miljonus latu. Policijas organizētās noziedzības apkarošanas pārvalde regulāri veic reidus, kuros izķer sutenerus un aiztur prostitūtas.

„Nekā personīga” vēsta, ka meitenes bordeļos, kas slēpjas aiz skaistumkopšanas salonu izkārtnes var nopelnīt līdz pat 270 latiem dienā. Rīta maiņa sākas pulksten desmitos no rīta, bet vakara – astoņos vakarā.

Par to, ka prostitūcijas jautājums ir „dienas kārtībā”, liecina arī sabiedrībā izvērusies diskusija par to, vai prostitūtām vajadzētu maksāt nodokļus un kāda atbildība piemērojama prostitūtu pakalpojumu pircējiem.

Pirms pāris nedēļām Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Juridiskajā fakultātē jaundibinātā diskusiju kluba pirmā tēma bija „Prostitūcijas sociālie, ekonomiskie un tiesiskie aspekti”.

RSU Juridiskās fakultātes dekāns profesors Andrejs Vilks par apspriežamo tēmu loku teica: „Tika spriests par prostitūciju kā sociālo palīdzību vai seksuālo pakalpojumu tirgus segmentu. Jautājumu lokā bija arī tas, vai prostitūtas varētu maksāt nodokļus par ieņēmumiem no seksuālajiem pakalpojumiem, kā arī, kas prostitūtām sniedz palīdzību - sociālais dienests un valsts vai kriminālie „jumti”, un vai seksuālo pakalpojumu tirgus atdzīvošanās liecina arī par ekonomisko augšupeju.”

Elmārs Barkāns/Foto: Bulls Press