Brīvdienu ceļvedis. Septiņas lietas, kas jāpiedzīvo 26. un 27. februārī
Ziema oficiāli atkāpjas, un tāpēc latvieši steidz no tās atvadīties. Kaut gan aiz loga vēl stiprs sals un sniega kupenas, Turaidā lielā Meteņdiena – ardievas ziemai.
Tie, kas vēl vēlas izbaudīt ziemas priekus, var ar savām ragutiņām doties uz Brīvdabas muzeju. Ne tikai ziemas vīzijas, bet visus savus sapņus tagad var revidēt Latvieša sapņa pārstāvniecībā. Senās mūzikas skaņas baudīsim Liepājas muzejā un Jelgavas Annas katedrālē. Gleznotāju modeļu ikdienā, panākumos un skaistumā varam iejusties izstāžu zālē „Arsenāls”, bet kinoteātrī „Citadele” jutīsimies kā Ņujorkas operas apmeklētāji.
1. Turaidā atvadīsies no ziemas
Sestdien, 26. februārī, pulksten 12.00 Turaidas pilī latviskā garā sāksies atvadīšanās no ziemas jeb Meteņdienas svinības. Turaidas muzejrezervātā kopā ar Vidzemes folkloras kopu maskotajiem ļaudīm visi vārīs Meteņdienas miežu putru un veiks rituālus, lai veicinātu labu jauno ražas gadu.
Senos gadskārtu svētku galvenās izdarība ir: satikt Meteņtēvu, meklēt Laimes pogu, dzīt kurmjus, baudīt sātīgo Meteņa putru, vizināties riņķa lēzē – karuselī uz muižas dīķa, izlielīties un izsmieties, kā arī dziedāt un dancot.
Organizatori norāda: „Maskotiem un nemaskotiem, lieliem un maziem meteņbērniem tikšanās pie Turaidas muzejrezervāta ieejas, līdzi ņemot ragavas un citus šļūcamrīkus!”
Meteņi ir svētki, kad senie latvieši svinēja ziemas aiziešanu un sāka gatavoties pavasara atnākšanai. Meteņos pēdējo reizi pirms vasaras notika masku gājieni, kad dziedot, dancojot un labu vēlot, ļaudis devās tālos ciemos viens pie otra, vizinājās no kalna un notika varena lielīšanās, lai jaunajā gadā padotos laba raža.
Svētkos piedalīsies Vidzemes folkloras kopas „Mālis”, „Senleja” un „Senlejiņa”.
Sīkāk internetā: www.turaida-muzejs.lv.
Vēl tikai trīs nedēļas un pāris dienu un ziema oficiāli būs beigusies – 21. martā sākas astronomiskais pavasaris. Tādēļ vēl jāsteidz baudīt ziemas prieku. Izbaudīt sniegu jautri un sportiski sestdien, 26. februārī, mūs aicina Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs (Rīga, Brīvības gatve 440), kur notiks ragaviņu braucēju un vilcēju sacensības „Zelta ragavas”.
Sacensības sāksies pulksten 12.00, bet komandu reģistrācija norisināsies jau no pulksten 11.00.
Komandai jāsastāv no vismaz diviem cilvēkiem – ragaviņu vilcēja un sēdošā pilota. Vēl labāk, ja komandai pievienosies vēl trešais dalībnieks – kapteinis. Sacensību dalībniekiem Brīvdabas muzejā jāierodas ar savu sporta inventāru. Tāpēc: neaizmirstiet mājās savas ragaviņas!
Sacensību katrā braucienā piedalīsies četras ekipāžas, no kurām tālākām sacensībām kvalificēsies tikai divas. Tādā veidā nonāks gan līdz fināla astoņniekam, gan sacensību uzvarētājam.
Pirmās trīs komandas saņems balvas, kuras pasniegs Latvijas olimpiete, kamaniņu braucēja, tagad uzņēmēja Iluta Gaile.
Tie, kuri būs nosaluši, ar tēju un kafiju varēs sasildīties kafejnīcā. Organizatori sola vēl dažādus pārsteigumus, kas būs saistīti ar ziemas priekiem.
3. Modeļu patiesais kailums „Arsenālā”
Izstāžu zālē „Arsenāls” (Vecrīgā, Torņa ielā 1) līdz 13. martam aplūkojama interesanta izstāde – par glezniecības un tēlniecības redzami neredzamo būtību – par modeļiem. Tajā skatāms jauno mākslas zinātnieku projekts „Atsedzot modeli”.
Izstādes mērķis ir pievērst uzmanību un mēģināt atspoguļot modeļa profesijas specifiku, kā arī izcelt aiz tās stāvošā cilvēka personību, meklēt atbildes uz jautājumiem: „Kā cilvēks nonāk pie šāda aroda – vai tam nepieciešama drosme, izaicinājums vai aicinājums?”, „Vai un kā modelis iespaido mākslinieka daiļradi?”, „Kas tiek uzskatītas par laba modeļa kvalitātēm?” un citiem. Aplūkots no šāda skata punkta, mākslas darbs iegūst informatīvu raksturu, veic dokumentācijas funkciju un kalpo par ilustrāciju ekspozīcijas priekšplānā izvirzītajam cilvēkam – modelim. Izstādes rīkotājiem šķita interesanti paskatīties aiz šī visiem redzamā priekškara – miesiskās struktūras – un ieraudzīt dzīvu cilvēku ar savu neatkārtojamo dzīvesstāstu, uzskatiem un interesēm, un aicināt par to aizdomāties arī skatītāju. Kā būt tam, ko glezno, veido, iemūžina?
Izstādē apskatāmi Neonillas Medvedevas, Jura Ģērmaņa, Ritas Valneres, Felicitas Pauļukas, Jūlijas Šuļežko, Lienes Mackus, Reiņa Hofmaņa un Daces Brakmanes glezniecības un tēlniecības darbi, kā arī zīmējumi un fotogrāfijas.
Sīkāk internetā: www.lnmm.lv.
Mākslinieces Agneses Bules mākslas projekts „Latviešu sapnis” izveidojis savu sūtniecību jeb pārstāvniecību – mākslas galeriju, tējotavu un suvenīru pārdotavu Rīgā, Baznīcas ielā 20/22.
„Latviešu sapnis” ir multidisciplinārs mākslas projekts, kas plašāk kļuva pazīstams 1999. gadā ar Agneses Bules personālizstādi uz peldošās galerijas „Noass”. Vairāk nekā desmit gadus „Latviešu sapnis” klejo latviešu mītu, vēstures, poētikas un identitātes pasaulē. Caur radīto Latviešu sapņa prizmu metaforiskā, paraboliskā un ironiskā veidā tiek atainotas latviešu tautas izcelšanās, attīstības, esamības un ikdienas eksistences tēmas un radīti arvien jauni un jauni mīti. Šo gadu laikā tas ir materializējies vairākās filmās, izstādēs, akcijās, grāmatā, kalendārā, grafiskā dizaina darbos un daudz kur citur.
Latviešu sapņa pārstāvniecība tapusi, lai visiem būtu iespēja vienkopus iepazīties ar Latviešu sapni. Pārstāvniecībā apskatāma mākslas projekta pastāvīgā ekspozīcija, nopērkami mākslas projekta ietvaros tapušie suvenīri, un jau pavisam drīz būs iespēja mākslu baudīt pie tases tējas un gardām smalkmaizītēm.
Īpašu dāvanu cienītājiem Latviešu sapnis ir sarūpējis Latviešu vārda dienu un Latviešu dzimšanas dienu asociācijas apsveikuma kartītes, kā arī autorizētus darbus un apdrukātas krūzes, piemēram, „Jānis uz zaļa zara”, „Pēteris mākoņu stūmējs“, „Dace pīlīšu pūtēja” un citas.
Nākamnedēļ - no 28. februāra līdz 9. martam Latviešu sapnis uzdarbosies arī galerijā „Istaba” (Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 31a,) kur būs skatāma izstāde „Latviešu sapnis Istabā”.
Sīkāk internetā: www.latviesusapnis.lv.
Kinoteātrī „Citadele” (Rīga, 13.janvāra iela 8) sestdien, 26. februārī pulksten 20.00 būs vienreizēja iespēja baudīt tiešraidi no Ņujorkas Metropolitēna operas - Kristofa Vilibalda Gluka operu „Ifigēnija Aulīdā".
Gluka niansētajā un elegantajā sengrieķu mīta interpretācijas galvenajās lomās būs tādas operas zvaigznes kā Sūzana Greiema, Plāsido Domingo un Pols Grovs.
Jāatgādina, ka Metropolitēna operas nams jau piekto sezonu piedāvā savas izrādes tiešajās translācijas kinoteātriem visā pasaulē. Kino „Rīga” un „Citadele" arī šogad ir to 1500 kinoteātru vidū, kas saviem skatītājiem ļauj sastapties ar pasaules operas lielākajiem grandiem un viņu jaunākajiem veikumiem.
Biļešu cenas: kinoteātra kasēs – Ls 14,80; (trīs operu translāciju abonements - Ls 39), „Kino Kluba" biedriem un Latvijas Nacionālās operas Fonda biedriem – atlaides.
6. Baroka skaņas hercogistes galvaspilsētā Mītavā
Jelgavas svētās Annas baznīca (Lielā iela 22a) svētdien, 27. februārī pulksten 15.00 koncertu sniegs ansamblis „Collegium Choro Musici Riga” un baroka orķestra „Collegium Musicum Riga”.
Koncertprogrammā „Baroka skaņas Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsētā Mītavā” dzirdēsiet Latvijā maz atskaņotus baroka laika opusus, kuru starpā ir diriģenta Māra Kupča atradums – Rīgā dzīvojošā kantora Kaspera Springera 100. psalms un citi baroka laika komponistu darbi.
Šis koncerts būs īpaši nozīmīgs jelgavniekiem, jo apliecina, ka Jelgava (tolaik Mītava) laika posmā no 1600. - 1710. gadam ir bijusi viena no nozīmīgākajām kultūras pilsētām Latvijas teritorijā, kur šie tolaik tik populārie opusi tikuši bieži iestudēti un atskaņoti.
Jelgavā koncertu sniegs mūziķu kolektīvs, kuras nākotnes vīzija balstās uz ideju par to, ka katrs dziedātājs ir kā solists, kura uzdevums ir nodrošināt savas partijas atskaņojumu atbilstoši tā laika tradīcijām, papildus iedziļinoties un pētot konkrētā laika stilistiku. Šobrīd dziedātāji ir sava ceļa sākumā, bet tic, ka entuziasms un mūzikas mīlestība, kā arī vēlme iegūt jaunas zināšanas un profesionalitāte, ļaus viņu talantiem attīstīties, pamazām sasniedzot arvien jaunas un jaunas muzikālas virsotnes.
7. Unikāls koncerts Liepājas muzejā
Svētdien, 27. februārī pulksten 16.00 Liepājas muzejā (Kūrmājas prospektā 16) ar koncertprogrammu „Latviešu komponistu mūzika klavesīnam un ansamblim” uzstāsies trīs izcilas mūziķes - Dita Krenberga, Aina Kalnciema un Inga Sunepa.
Programma sastāv no nelieliem, ļoti atšķirīgiem, atraktīviem un interesantiem darbiem, kurus sarakstījuši latviešu mūsdienu komponisti. Tā ir unikāla programma, jo pirmo reizi antoloģijā savākti visi labākie darbi, kas rakstīti klavesīnam un klavesīnam ansamblī. Šie darbi rakstīti īpaši Ainai Kalnciemai, vienai no ievērojamākajām klavesīnistēm Latvijā.
Aina Kalnciema studējusi Sanktpēterburgas un Maskavas konservatorijā. Māksliniece klavesīna spēlē specializējusies Vācijā, Šveicē, Francijā, Holandē, Norvēģijā. Viņa ir Latvijas Mūzikas akadēmijas docente klavesīna klasē un Baha mūzikas fonda prezidente.
Flautiste, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra flautu grupas koncertmeistare Dita Krenberga flautas spēli apguvusi Latvijas Mūzikas akadēmijā, viņai bijusi iespēja mācīties pie izciliem flautas profesoriem. Dita Krenberga ir vairāku prestižu mūzikas konkursu laureāte.
Savukārt Inga Sunepa ir Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas koncertmeistare, ieguvusi bakalaura un maģistra grādu Latvijas Mūzikas akadēmijā, ir vairāku starptautisku konkursu dalībniece un laureāte.
Jāpiebilst, ka Liepājas muzejs ir kļuvis par iecienītu mākslinieciski augstvērtīgu kamermūzikas koncertu norises vietu, piedāvājot klausītājiem skaņdarbus, kas lieliski „iedzīvina” muzeja ekspozīciju zāles un ļauj gūt emocionālu pārdzīvojumu.
Ieejas maksa: Ls 1.50.
Izveido izstādi, lai parādītu, kāds ir labs modelis. „Panorāmas” sižets
Elmārs Barkāns/Foto: publicitātes foto
