Pērn 8. aprīļa vakarā policija aizturēja bijušo Saeimas priekšsēdētāju Jāni Straumi — kādreizējais „tēvzemiešu” politiķis atgriezās no medībām kunga dūšā.
Straumes reibums sasniedza 1,9 promiles, un par sodu viņš atsēdēja desmit diennaktis Jūrmalas policijas izolatorā. Turklāt uz četriem gadiem atņemtas autovadītāja tiesības un konfiscētas divas viņa džipā „Infiniti QX56” atrastās medību karabīnes.
Intervijā Latvijas Televīzijai pie policijas iecirkņa Straume atzina, ka aresta laiks nācis par labu formai — iznākot brīvībā, bikses kritušas nost. Laiku aiz restēm Straume nepavadīja dīkā, bet gan sarūpējis pārsteigumu sievai — dzejoļu krājumu rokrakstā „Cietumnieka intīmās piezīmes”.
Arests bijis kā „desmit dienu dvēselisks ceļojums”. „Es vācu kopā savu dvēseli, un šeit bija iespēja izdzīvot visu dzīvi. (..) Un, mīļie šoferīši un šoferītes, nekad nebrauciet pie stūres alkohola reibumā!” pauda Straume, strikti nosoloties, ka arī pats „šajā mūžā” nekad vairs tā nedarīs.
Arhitekts Strancis cietumā lasa lekciju
Kopš pagājušā gada marta Strancis ar tiesas spriedumu ir aiz restēm, viņam „iedoti” seši gadi. Astoņi gadi piespriesti minētā departamenta bijušajam direktoram Vilnim Štramam, trīs gadi — kādreizējam domes darbiniekam Raimondam Janitam. Šī ir skaļākā Rīgas domes korupcijas lieta, ir arī citi notiesātie, kas tika cauri ar naudas sodu. Piemēram, uzņēmējai Inārai Vilkastei tiesa nolēma piemērot sodu 200 minimālo mēnešalgu jeb 40 000 latu apmērā. Notiesātie spriedumus ir pārsūdzējuši.
Bijušais Jūrmalas domes deputāts Māris Mežapuķe par braukšanu reibumā 2006. gadā atsēdēja piecas diennaktis Kuldīgas policijas kamerā. Viņu pieķēra 9. maijā padomju automašīnu salidojumā, Mežapuķe ieradās ar 1953. gada apvidus auto GAZ 67, atbilstoši spēkratu stilam dziedātas krievu dziesmas un iemalkota kandža. Domnieks gan apgalvoja, ka sēdējis blakus šoferim.
„Nekādas vainas,” ieslodzījuma apstākļus raksturoja Mežapuķe. „Vai tad es vienīgais, nu jau lielākā daļa būs tur bijusi.” Matracis bijis mīksts, ēst devuši trīsreiz dienā, apsardze bijusi korekta, „rokas aiz muguras nelauza, pa purnu nesita”.
Volbrugs kaltēja sausiņus
Volbruga gastronomisks padoms arestantiem: „Es izprasīju lieku riecienu rupjmaizes. To sadalīju kubiciņos, tos žāvēju uz plauktiņa, pēc divām dienām garšoja kā „suhariki” (sausiņi), varēja likt pie zupas.”
Miljonāre, degvielas tirdzniecības firmas „Viada” ģenerāldirektore Alevtina Moroza ir viena no Latvijas bagātākajām sievietēm. Viņas ceļš uz biznesa panākumiem sākās visai ērkšķaini — 1991. gadā Morozai un vairākiem viņas kolēģiem „piešuva” dienesta pilnvaru pārsniegšanu. Moroza tika cauri ar deviņām dienām nebrīvē, krimināllieta izčākstēja.
Morozas padoms ir cietumā lepnību aizmirst. „Kad man prasīja, vai strādāšu, neatteicos. Pirmajā dienā vajadzēja visu kameru izmazgāt, arī tualeti, bet kādas tur ir tualetes... Un ieslodzītās mani vēroja. Nevar izrādīt ne vājumu, ne pārākumu, krieviski sakot — „ņe vipendrivatsja”. Un neļaut sevi salauzt,” intervijā „Kas Jauns” uzsvērusi miljonāre.
Rubiks brīdina nestučīt
„Nedrīkst uzvesties lecīgi, jābūt vienādam ar visiem. Cietumā nevar lielīties ne ar intelektu, ne bagātību. Zeki jau ir gudri, zina, kurš ir turīgs, un tam ir jādalās. Nedrīkst izrādīt simpātijas pret cietuma personālu, tad turēs aizdomās par stučīšanu, un stukačiem dzīve ir ļoti nepatīkama,” tāda ir Rubika pamācība (no intervijas „Kas Jauns”).
