„Ekstrasensu” uzvarētājas šokējošā dzīve

Krievijā ir simtiem cilvēku, kuri gribētu tikt pie Natalijas Bantejevas uz pieņemšanu un izklāstīt savus noslēpumus. Lai arī Natalijas gaišo tēlu bojā dažas rindiņas viņas biogrāfijā, kuras lasāmas „Ekstrasensu cīņu” oficiālajā mājas lapā. Līdz 35 gadu vecumam Bantejeva jau paspējusi pabūt gan psihiatriskajā slimnīcā, gan arī ieslodzījuma vietā. Pēc oficiālās versijas, zintniece ieslodzījumā pavadīja divarpus gadus un tika notiesāta par huligānismu (kautiņu). Ja var ticēt citiem apgalvojumiem, tad Bantejeva ir saukta pie kriminālatbildības ne mazāk kā piecas reizes un par daudz nopietnākiem pārkāpumiem.  

„Ekstrasensu cīņu” uzvarētāja savas spējas pamanījusi četru gadu vecumā. Kad ar vecmāmiņu aizbraukusi uz kāda attāla radinieka bērēm, sēdusies pie bēru mielasta galda, bet pēkšņi istabas stūrī ieraudzījusi kādu vīrieti ar striķi ap kaklu. „Pajautāju vecmāmiņai, kas tas par vīrieti un kāpēc viņš visu laiku ko lūdz? Man tas nebija nekas pārdabisks, biju pārliecināta, ka šo vīrieti redz visi. Iesākumā vecmāmiņa nesaprata, par ko es runāju, bet pēc tam pajautāja nama saimniecei: „Kas notika ar tavu vīru, pakārās?” „Jā!”..,” atceras Bantejeva.

Taču apziņa, ka redz ne tikai redzu citu pasauli, bet spēj ietekmēt arī reālo, pie viņas atnāca kādā otrajā klasē. „Es spēju izdarīt tā, ka skolotāja mani neizsauca pie tāfeles vairākas nedēļas pēc kārtas, spēju pieburt kādu puisi vai noskaust kādu meiteni. Tas viss notika pilnīgi spontāni un nekontrolējami. Mani taču neviens nemācīja kontrolēt savas spējas un vēlmes, tieši tāpēc šis spēks izlauzās no manis, tīri emociju vadīts. Tikai pēc vairākiem gadiem uzzināju, ka šādas spējas mūsu dzimtā nebija tikai man vienai. Tādas pašas piemita manai vecmāmiņai, vecmāmiņas vecmāmiņai, bet tai savukārt – tēvam vai vectēvam. Precīzāk nenoskaidroju – viņš bija dienējis policijā un, runā, spējis izskaitļot noziedznieku, knapi uzmetot tam skatienu.”

Vai viņa ir pieradusi pie tā, ka redz spokus? „Nē! Pie tā pierast nav iespējams. Eju pa ielu, un pēkšņi tev pretim slīd pelēka biomasa, bet es momentā raujos uz sāniem, jo negribu, ka tā iziet man cauri. Ko tajā brīdī padomā garāmgājēji?...

„Manu mammu Dievs ar šādām spējām neapveltīja. Līdz četru gadu vecumam mani audzināja vecmāmiņa, tāpēc māte pat nenojauta par manām spējām. Vēlāk, kad mamma to uzzināja, viņa darīja visu, lai izdzēstu man šīs spējas. Ar visiem paņēmieniem! Nezinu, var jau būt, ka viņa tādā veidā gribēja man parādīt savu varu pār mani, bet varbūt viņa to darīja aiz skaudības, ka pati tika apdalīta ar šādām spējām. 14 gadu vecumā mamma mani ietupināja psihiatriskajā slimnīcā, kurā es pavadīju vairākus mēnešus. Mani ārstēja no šizofrēnijas.” Intervijās Krievijas medijiem Bantejeva vairākkārt atzinusi, ka māte viņai  ir tikai ģenētiskā būtne, kas dzemdējusi. Bet kontaktu nekādu neesot.

Arī pēc slimnīcas viņa turpināja nodarboties ar maģiju. Dzīve piespieda. „Uzreiz pēc iznākšanas no klīnikas mamma mani padzina no mājām, un es nokļuvu uz ielas. Tikmēr māte nolēma tikt vaļā no manis uz visiem laikiem un izdomāja viltību, lai varētu piesavināties manu dzīvokli. Viņa paziņoja par manu bojāeju un morgā atpazina pilnīgi svešas sievietes līķi kā savu meitu. Apglabājot svešas sievietes mirstīgās atliekas, māte pacentās, lai visi noticētu, ka esmu mirusi. Tikai pateicoties šovam, daudzi mani bērnības draugi uzzināja, ka esmu dzīva...

Tad sāku izmantot savas spējas, lai dabūtu naudu izdzīvošanai. Par nelielu samaksu kādu piebūru vai arī uzliku ļaunu aci. Kad pasūtījumu nebija, tad uzliku kādam pirmajam garāmgājējam prāta aptumsumu – palūdzu naudu, un viņš pats atdeva pēdējo. Varēju vienkārši ieiet veikalā, piekrāmēt pilnu grozu ar pirkumiem un tikpat vienkārši aiziet, ka neviens pat neiedomājās mani apturēt. Sekoja slikta kompānija, dzīve uz ielas, vārdu sakot – viss notika tā, kā tam bija jānotiek tādos apstākļos...”

Cietuma autoritāte Bante

Dzīve uz ielas noveda Nataliju Bantejevu uz apsūdzēto sola un tad arī kolonijā Nr.2 Uļjanovskas ciemā. Krievijas prese noskaidrojusi, ka Bante bijusi īsta autoritāte, kuras statusu ieslodzīto vidū viņa ieguva nebūt ne savu spēju, bet gan nežēlīgā un nepiekāpīgā rakstura dēļ. Tiesa, apstiprināt vai noliegt informāciju par to, ka Natalija tiesneša spriedumu bija noklausījusies piecas reizes un ieslodzījumā kopumā pavadījusi mazliet vairāk par pieciem gadiem, kolonijas darbinieki atteikušies. Tieši tāpat – arī dažu avotu apgalvojumu par vairākkārtēju piespiedu ārstēšanu no narkotiku atkarības ieslodzījuma laikā. Pati Bantejeva savas biogrāfijas „tumšos plankumus»” komentē kā īsta diplomāte. „Galu galā – kāda starpība, kas tur rakstīts. Es, iespējams, neizklāstīju visu informāciju par sevi,  pietiek jau ar to, ka esmu pateikusi, kāda esmu un kur esmu bijusi. Par pārējo nevienam nav nekādas daļas. Es stāvu pāri tam visam. Teikšu vēl vairāk – tā bija mana iniciatīva pastāstīt par savu sodāmību. Lai nemelotu un lai vēlāk nevienam nevajadzētu „rakāties pa netīro veļu”.”

Natalijai nāk smiekli, ka uzreiz pēc pirmās publikācijas par viņas tumšo pagātni ieslodzījumā piezvanījuši no policijas un teikuši: „Tu tikai nedusmojies uz mums, mēs nevienam neko neesam teikuši! Mums uzlauza datoru un nozaga fotogrāfijas... Bantejeva ir pārliecināta, ka policijas darbinieki nekad neteiktu viņu mani nekādas preteklības, jo viņi paši regulāri izmanto viņas palīdzību un spējas.

Šokē dakterus

Natalijai mainīties piespieda smaga slimība, kas viņai bija atņēmusi visas cerības kādreiz kļūt par māti. 29 gadu vecumā Natalija nonāca slimnīcā ar diagnozi – asins saindēšanās, un viņa uzskatīja, ka tas ir sods par veiktajiem grēkdarbiem. Burves dvēsele tiecās pēc Dieva, un, lūdzoties bez apstājas, viņa pārdzima par sievieti, kura izjuta nepārvaramu vēlmi apmesties klosterī un tur izpirkt savus grēkus. Sieviete, kura ilgu laiku dzīvojusi pēc ieslodzījuma vietas noteikumiem, pēkšņi pārveidoja savu attieksmi un klosterī mierīgi pildīja tādus darbus, par kādiem cietumā zaudētu savu autoritātes statusu. Taču viņu tas vairs neuztrauca – Natalija mazgāja ne tikai grīdas, bet, pazemīgi nepārstājot lūgties, paklausīgi darīja pilnīgi visus darbus.

Pavadot klosterī vienu gadu, Natalija šokēja dakterus, kuri iepriekš viņai bija konstatējuši neauglību, jo izrādījās, ka Natalija ir pilnīgi vesela.

Vita Zvaigznīte / Foto: publicitātes