Odu izplatība šogad varētu būt mazāka nekā pērn

Tā kā šopavasar siltuma periodi mijas ar aukstu laiku, arī odi šķiļas pakāpeniski pa sugām un paaudzēm. Turpretī pagājušogad neregulārie un ilgstošie siltuma un aukstuma periodi veicināja odu sugu šķilšanās laika aizkavēšanos un vairākas sugas dzima vienlaicīgi, klāstīja Dreimanis.

Tas gan nenozīmē, ka odu šogad būs maz. Odu aktivitāte būs liela, jo meži ir mitri, pastāstīja Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors un entomologs Voldemārs Spuņģis.

Purvi un peļķes ir labvēlīgi odu attīstībai, un arī ziema biezā sniega dēļ bijusi labvēlīga to pārziemošanai. Odu aktivitāte varētu samazināties jūlijā, tomēr pavisam tie pazudīs, tikai iestājoties vēsākam laikam. Lai odu attīstība tiktu kavēta, nepieciešams vairākas nedēļas ilgstošs siltuma vilnis, paskaidroja Spuņģis.

Baumām, ka šogad odi ir lielāki nekā citus gadus, gan nav pamata, sacīja Dreimanis. "Odi ir krēslas dzīvnieki un laikam cilvēki baidās no tiem, turklāt pašlaik ir mazo odu sugu laiks," viņš piebilda.

Lai gan īpaši uztraukties par odiem nebūtu vērts, tomēr, atrodoties dabā, jānovērtē savs veselības stāvoklis, norādīja Dreimanis. Jutīgākiem cilvēkiem un bērniem, kas odu kodumus pārcieš smagāk, būtu jāaizsargājas ar pretodu līdzekļiem vai jāizvairās no purvainām vietām. Bērniem un sievietēm odi kož vairāk, jo āda ir plānāka.

Knišļu lielāka izplatība vērojama ik pa 10 gadiem, taču pašlaik to pārziemošanai veiksmīgas bijušas divas sniegotas ziemas. Latvijā knišļi ir maz pētīti, tomēr Spuņģis aicina zemniekus pavērot savu mājlopu uzvedību un neatstāt tos purvainos apvidos.

"Toreiz, kad bija nāvējošie gadījumi, lopi ganījās mitrās pļavās," teica entomologs Dreimanis. Latvijā šie gadījumi sastopami Aiviekstes upes apkārtnē, tomēr pēdējos gados neraksturīgi – arī Kurzemē.

LETA