Slikto laikapstākļu dēļ atliek zoodārza roņa Agnijas izlaišanu jūrā
Nelabvēlīgo laika apstākļu dēļ šodien atlikta Rīgas Zooloģiskā dārzā roņa izlaišana jūrā, informē Zooloģiskā dārza Informācijas dienestā.
No Rīgas Zooloģiskā dārza Baltijas jūrā šodien plānots atlaist šī gada pavasarī Rīgas Zooloģiskajā dārzā nonākušo roņu meiteni Agniju.
Ievērojot to, ka šodien paredzamas gan atsevišķas spēcīgas lietusgāzes, gan vēja brāzmas līdz 17 metriem sekundē, nebūtu prātīgi vieglā kuģītī doties teju līdz Roņu salai un arī ronēnam būtu nepatīkams pārsteigums, no rāma baseina nonākot sabangotā jūrā.
Jau ziņots, ka gandrīz ik pavasari uz Rīgas Zooloģisko dārzu tiek nogādāti jūras krastā atrasti novārguši pelēko roņu un pogaino sīkroņu mazuļi. Zoodārzā ronēni tiek izbaroti, un tad tiem meklē jaunas mājas vai arī roņi tiek atlaisti jūrā.
Divas pēdējās ziemas bija visai skarbas, un stabilā ledus sega ap Sāmsalas piekrastes saliņām radīja ļoti labvēlīgus apstākļus pelēko roņu mazuļu izdzīvošanai. Un, ja arī kāds ronēns priekšlaicīgi nonāca ūdenī, aizsalušais Rīgas jūras līcis tam neļāva atpeldēt līdz Latvijas piekrastei. Tādēļ 2010.gada pavasarī zoodārzā nenonāca neviens dzīvotspējīgs ronēns, bet šogad tika atvests tikai viens pelēkais ronēns. Izvārgušo mazuli aprīļa sākumā netālu no Mazirbes jūras krastā atrada Slīteres rezervāta darbinieki.
Pavasarī atrastajam ronim dots vārds Agnija. Pa šo laiku roņu mazulis jau ir krietni paaudzies, un viņa svars ir sasniedzis vismaz 40 kilogramus. Tas nozīmē, ka viņai ir visai labas iespējas iedzīvoties dabiskajā dzīves vidē jūrā, jo uzkrātie tauki palīdzēs izdzīvot, kamēr tiks apgūta prasme patstāvīgi ķert zivis.
Zooloģiskajā dārzā izauklēto roņu meiteni jūrā plānots izlaist Latvijas ūdeņos aptuveni 20 kilometrus no krasta. Roņa nogādāšanu līdz jūrai nodrošinās Rojas ostas kuģītis "Lasis".
Baltijas jūrā sastopamas trīs roņu sugas, no tām divas - pelēkais ronis un pogainais sīkronis - Latvijas piekrastē uzskatāmas par samērā bieži sastopamām. Mazuļi roņiem parasti dzimst martā vai aprīļa sākumā.
Ierastās pelēko roņu dzemdību vietas ir nomaļu Sāremā apkaimes mazo saliņu piekrastes ledus, savukārt pogainie sīkroņi pārsvarā dzimst uz Pērnavas līča ledus vai liedagā. Mātes ronēnus ar pienu baro tikai nepilnu mēnesi, līdz tie nomet balto, zīdaino pūku. Pēc tam mazuļi spiesti patstāvīgi mācīties ķert zivis. Mātes mazos mēdz pazaudēt, neizbarot līdz galam, tad ronēni dodas jūrā ne pilnībā gatavi skarbajai eksistencei un nereti tos, ļoti novārgušus, atrod Latvijas liedagos. Tomēr katra situācija jāizvērtē atsevišķi, un ronēnu uz zoodārzu drīkst nogādāt tikai saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes speciālista lēmumu.
Rīgas zoodārza speciālistiem ir ļoti liela pieredze ronēnu izbarošanā, un dažus gadus nācies uzņemt pat desmit un vairāk mazuļu. Izaudzinātie ronēni ir gan nosūtīti uz ārvalstu zoodārziem, piemēram, Ķīnu, Japānu, Lietuvu un Franciju, gan atlaisti Baltijas jūrā, pēc iezīmēšanas ar īpašu pleznas zīmi. Ievērojot to, ka neviens iezīmētais ronis nav atrasts miris, ir cerības, ka ronēni dabiskajā vidē iedzīvojas veiksmīgi. To pierādījuši arī Gdaņskas zinātnieki, atlaižot jūrā nebrīvē izbarotus roņus, kas aprīkoti ar satelītraidītājiem.
Rīgas Zooloģiskā dārza ekspozīcijā patlaban pastāvīgi dzīvo divi pelēkie roņi - Puika un Eze, kuri arī savulaik atrasti novārguši jūras krastā. Zooloģiskā dārzā apmeklētājus abi pelēkie roņi priecē ar lielisku roņu priekšnesumu, kas vasarā ik dienas notiek plkst.14.
